BMWPower.lv izmēģina 'MINI John Cooper Works'
|
|
|
||
Līdz šim kā „MINI” modeļa sportiskāko sērijveida versiju pazinām „Cooper S”, tomēr tagad no rūpnīcas pieejama vēl jaudīgāka tā versija, kas ieguvusi „John Cooper Works” nosaukumu. Ja citiem ražotājiem jāģenerē jauni tirgvedības paņēmieni, lai patērētājam attiecīgi nopozicionētu savu sportisko hečbeku, tad „John Cooper Works” gadījumā leģenda runā pati par sevi.
Džons Kūpers ir motorsporta leģenda, kas radījusi autobūves leģendu – „MINI Cooper”. Mazais, lētais un reizē žiperīgais automobilis bija tik veiksmīgs, ka tā nu jau klasiskā versija ar nelielām modifikācijām spēja noturēties uz konveijera 40 gadus un izcīnīt vairākus prestižus titulus motorsportā. 2000.gadā leģendāro britu „MINI”, kā arī „Cooper” preču zīmi pārpirka vācu „BMW” kompānija, ražošanā ieviešot šī modeļa jauno versiju.
:
: : |
Tomēr līdz ar klasiskā modeļa ražošanas pārtraukšanu un sākotnēji markas entuziastu negribīgi uzņemto britu leģendas pēcteci vācu izpildījumā Džons Kūpers nepameta autobūves skatuvi, bet nodibināja „John Cooper Works” kompāniju, kas tika pozicionēta kā ražotājam pietuvināts „MINI” sērijveida tūninga ateljē – līdzīgi kā „BMW” markas automobiļu gadījumā „Alpina”.
Sākotnēji „John Cooper Works” pārveidojumi „MINI” automobiļiem tika piedāvāti tikai kā atsevišķs komplekts, kas uzstādāms pie lokālā dīlera – tikai 2005.gadā ateljē piedāvātā komplektācija bija pieejama jau no rūpnīcas. Tā kā abu sadarbība izrādījās gana auglīga, tostarp ar dažādām limitētās sērijas modifikācijām, „BMW” 2007.gadā nolēma iegādāties „John Cooper Works” kompāniju, iegūstot pilnīgu kontroli pār to.
:
: : |
Šāgada pavasarī tika prezentēta un drīz pēc tam tirdzniecībā nonāca „John Cooper Works” modifikācija uz atjauninātā „MINI Cooper S” bāzes (analoģiska sportiskā versija pieejama arī „MINI Clubman S”). Šajā vissportiskākajā versijā 1,6-litru dzinēja jauda palielināta no 175 līdz 218 zirgspēkiem, bet maksimālais griezes moments – līdz 260 Nm.
Tā kā turbopūtes dzinēju jaudas potenciāls ir visai liels, parasti tūninga ateljē veiktspējas uzlabošanai aizstāj tikai standarta elektronisko dzinēja vadības bloku ar pārprogrammētu, pārējo atstājot rūpnīcas ierindas izpildījumā. Tomēr „John Cooper Works” gadījumā darbs pie papildus zirgspēku iegūšanas bijis nopietnāks – „MINI Cooper S” dzinējam uzstādīta ražīgāka turbīna, kā arī pārveidota ieplūdes un izplūdes sistēma.
:
: : |
Šajā ziņā ievērības cienīgs ir izplūdes sistēmas noslēdzošais bundulis, kas ir novietots aizmugurē pa vidu un ir patiešām milzīgs, ņemot vērā „MINI” gabarītus. Lai arī gaitā izpūtēja skaņa nav skaļa un dobja, kas izskaidrojams ar samērā nelielo dzinēja tilpumu un tikai četriem cilindriem, tomēr, atlaižot akseleratora pedāli jeb t.s. starpgāzē, izplūde patīkami nosprakšķ, gluži kā īstam sacīkšu auto. Savukārt automobilim paātrinoties, izplūdes skanējums ir kā tipiskam četrcilindru spēkratam ar „sporta bunduli”.
„MINI John Cooper Works”, kas pieejams komplektācijā tikai ar sešpakāpju mehānisko pārnesumkārbu, no vietas līdz 100 km/h paātrinās 6,5 sekundēs, kas ir par 0,6 sekundēm ātrāk kā standarta „MINI Cooper S” gadījumā. Šī „John Cooper Works” paātrinājuma dinamika ir patīkami pārsteidzoša, ņemot vērā, ka „MINI” nav nemaz tik viegls (pašmasa – 1’205 kg), kā no malas skatoties varētu padomāt. Arī pēc 100 km/h sasniegšanas tas „nesagurst”. Lūk, ko nozīmē mūsdienu turbopūtes tehnoloģijas un tās sniegtās priekšrocības, jo tieši tāda pati paātrinājuma dinamika līdz 100 km/h ir aktuālās paaudzes „VW Golf R32” ar 3,2-litru V6 atmosfērisko dzinēju. Turklāt milzīgās bremzes ir vairāk nekā labas, lai pienācīgi apstātos.
:
: : |
Tomēr „kūperi” savu sportisko slavu pamatā iemantojuši ar vairākām uzvarām un citām godalgotām vietām prestižajā Montekarlo rallijā pagājušā gadsimta 60.gados pa kalnainajiem serpentīniem. Tādejādi tieši trasē „MINI John Cooper Works” būtu jājūtas kā zivij ūdenī. Dodamies uz „333” trasi, kurā lielāku gabarītu automobiļiem izgrozīšanās sanāk lēnāka, nekā īsajam un žiperīgajam „MINI”, kas savulaik bija viena no priekšrocībām triumfam Montekarlo rallijā.
„John Cooper Works” modifikācijas ietvaros balstiekārta pazemināta par 10 milimetriem, tādejādi ļaujot mazināt sānsveres līkumos. Lai arī pagriezienos šī atsperu cietība labāk pārvar spēku pārgrupēšanos, interesanti, ka ikdienas braukšanā „John Cooper Works” modifikācija ir nedaudz „mīkstāka” salīdzinājumā ar „Cooper S”, ko īpaši atzīmēja pāris aptaujātie „Cooper S” īpašnieki pēc izbraukšanas ar „John Cooper Works” versiju.
:
: : |
„John Cooper Works” modifikācija ir pirmais „MINI”, kas ieguvis „Dynamic Traction Control” (DTC) vilkmes kontroles sistēmu. Ņemot vērā priekšpiedziņas īpatnības ar tieksmi sagrieztiem riteņiem ātrāk izbuksēt, DTC paredz lielāku rezervi izbuksēšanai, līdz nostrādā elektroniskā stabilizācijas sistēma. Tādejādi šī sistēma īpaši netraucē mēreni sportiskai braukšanai trasē ar aktivizētu elektroniku, iejaucoties tikai izslīdēšanas gadījumā.
Tomēr, ja ir vēlme automobilim ļaut brīvu vaļu, atsvabinoties no elektroniskā sargeņģeļa, tad to iespējams pilnībā atslēgt. Savukārt „Sport” poga pie ātrumpārslēga padarīs jutīgāku akseleratora pedāli un stūres vadību, kā arī turbopūti aktivizēs jau pie nedaudz zemākiem dzinēja apgriezieniem. Neskatoties uz priekšpiedziņas esamību, „BMW” inženieriem ar savu zinātību izdevies „MINI” padarīt baudāmu arī samērā sportiskā braukšanas režīmā, lai arī nepietiekama apgriežamība tāpat ir jūtama. Tiesa, citu ražotāju sportiskajām priekšpiedziņas hečbeku versijām tā būtu vēl izteiktāka.
:
: : |
„MINI” tikai agrīnajos gados bija lēts un vienkāršs, tomēr vēl klasiskajā versijā ātri vien iemantoja stila un kulta statusu. Šis stilīgums ir ne tikai automobiļa eksterjerā, bet arī interjerā ar netradicionālo mērinstrumentu novietojumu – tahometrs aiz stūres, bet spidometrs paneļa vidū. Tāpat nepierasts ir atsevišķu vadības sviru novietojums, ja salīdzinām ar citiem mūsdienu auto. Piemēram, elektrisko logu vadības pogas ir priekšējā paneļa vidū.
„MINI John Cooper Works” bāzes cena ir 28’360 eiro, tomēr ar papildus aprīkojumu tā cenu var uzaudzēt arī pāri 40 tūkstoš eiro, ja izvēlas biksenona lukturus, panorāmas stikla lūku, „Hi-Fi” audio sistēmu, navigāciju ar TV funkciju, oglekļa šķiedras aizmugurējo antispārnu u.c. elementus no bagātīgā saraksta. Savukārt par nepilniem 32 tūkstošiem eiro jau ir pieejama aizmugurējo riteņu piedziņas „BMW” 1.sērijas kupeja, kas „125i” modifikācijā pieejama ar tieši tādas pašas jaudas, tiesa, trīslitru sešcilindru atmosfērisko dzinēju un tādu pašu paātrinājuma dinamiku līdz 100 km/h.
Apvienojot „MINI” stilu ar „BMW” raksturīgo vadāmību, kas nebūt nav sirreāli, ņemot vērā abu marku šā brīža radniecību, vēlamais kompromiss būtu „MINI John Cooper Works” ar aizmugurējo piedziņu.