BMW 507 – auto izredzētajiem tolaik un arī tagad
|
|
||
Pagājušā gadsimta 50.gadu Eiropa bija ievērojami atšķirīgāka no šodienas. „BMW”, kas bija iemantojis slavu kā lielisku sportisko automobiļu ražotājs 30.gados, ātri mēģināja atjaunot šīs jomas etalona statusu pēckara pasaulē. Faktiski, pārāk ātri. Tolaik „BMW” piedāvātie lieliski konstruētie automobiļi bija pārāk dārgi, tāpēc tos varēja atļauties tikai ļoti bagāti cilvēki.
Skaistais „BMW 507” sportiskais automobilis ir spilgtākais simbols attiecīgajā „BMW” vēstures posmā. Posmā no 1956. līdz 1959.gadam tika izlaisti 253 šie lieliskie automobiļi. Tas bija brīnišķīgi, jā, bet tādā veidā kompānija nevar plaukt.
:
:: |
„BMW” kompānija pietiekoši savlaicīgi apzinājās problēmu, masveidā ražojot „burbuļveidīgo” „BMW Isetta” un mazo „BMW 700”. Sākot ar 1962.gadu, kad „BMW 1500” pārauga leģendārajā „BMW 1800” un „BMW 2000” gammā, kompānija reāli attīstījās. Tieši tajā laikā Eiropā strauji uzplauka pieprasījums pēc vidēja izmēra automobiļiem. „BMW” šajā tirgus nišā iegāja ar stilīgiem, uzticamiem un ātriem automobiļiem, ar kuriem bija prieks braukt. „BMW 507” tika aizmirsts, Minhenes kompānija vairs neatskatījās tā virzienā.
:
:: |
Tomēr „BMW 507” atceras leģendāru automobiļu pazinēji: ja atradīsiet labu eksemplāru, tad nebrīnieties, ka par to būs jāmaksā aptuveni 100’000–150’000 latu. Albrehta dizains reprezentē patiesu touring automobili, kaut arī tas vairāk ir komfortabls kreiseris, nekā patiess sporta auto. Tā tuvāka aplūkošana no jebkura skatu punkta atklāj automobiļa dizainera mākslas meistardarbu. Ir grūti noticēt, ka šāds veidols tika prezentēts sabiedrībai tālajā 1955.gadā Frankfurtes autoizstādē.
„BMW 507” radīts uz „BMW 503” šasijas, kam tika samazināta riteņu bāze par 40 centimetriem un modernizēta balstiekārta. Tā kā tas bija sportisks automobilis, priekšējā balstiekārtā tika iekļauts šķērsstabilizators, bet alumīnija V8 dzinējs – uzlabots. Ieviešot ražošanā, tas maksāja 26’500 vācu marku, kas bija dārgi pat savas klases ietvaros.
:
:: |
Tik lieliska automobiļa ražošana, kam nebija adekvāta tirgus atbalsta Vācijā, nevar tikt uzskatīta par muļķīgu kļūdu, kā varētu šķist. Kompānijas mērķis bija to pārdot turīgajā Ziemeļamerikas tirgū. Tomēr tas neizdevās konkurentu dēļ, ieskaitot „Mercedes-Benz”, kas tur bija labāk iesakņojies, un „BMW” kompānijai nebija efektīva izplatīšanas tīkla ASV. Pie tam „BMW 507” tik un tā bija ārkārtīgi dārgs jebkurā tirgū.
Lielbritānijā tas maksāja 4’201 mārciņu (ieskaitot nodokļus), kamēr otra leģenda – „Mercedes-Benz 300 SL” – 4’651 mārciņu. Tomēr 1957.gadā britu opozīcijā vēl bija arī „Jaguar XK140” par 1’693 mārciņām un lielisks „Aston Martin” rodsters par 3’901 mārciņu.
:
:: |
„BMW 507” nav visai praktisks. Neskatoties uz tā moderno veidolu, „BMW 507” braukšanas īpašības no šodienas skatu punkta ir veclaicīgas. Neņemot vērā, ka tas neizskatās teju 50 gadus vecs, fakts ir tāds, ka tālaika automobiļi bija trokšņaini, smagnēji un ne visai labu vadāmību un bremzēm. Agrīnajiem „BMW 507” bija trumuļu bremzes, vēlāk modeļiem kā papildaprīkojumu piedāvāja priekšējās disku bremzes, bet tik un tā bremzēšanas spēks bija pieticīgs, salīdzinot ar mūsdienu „BMW”.
:
:: |
:
:: |
„BMW 507” iegāde būtu ļoti atbildīgs solis: tas ir montēts ar rokām, alumīnija virsbūves paneļi būtu ārkārtīgi dārgi, ja tos vajadzētu nomainīt vai remontēt. Alumīnija V8 dzinēju, kas ir rets un tiem laikiem ļoti novatorisks, arī būtu dārgs apkopē un remontā. Nē, praktiski mītiski retais „BMW 507” paliks kā maģisks automobilis kolekcionāriem, kamēr mēs, parastie mirstīgie, uz to skatīsimies ar godbijību.
Dzinējs: atmosfēriskais alumīnija V8, 3’168 kubikcentimetru darba tilpums, divi „Zenith 32 NDIX” karburatori, ūdens dzesēšana.
Jauda: 150 zirgspēku pie 5’000 apgr./min.
Vilkme: 220 ņūtonmetru pie 4’000 apgr./min.
Veiktspēja: 8,8 s paātrinājums līdz 100 km/h, 200 km/h maksimālais ātrums.
Degvielas patēriņš: 11–20 litru uz 100 km nobrauktā ceļa
Ražošana: 1956.–1959.gadam, 253 vienības.
Tony Dron, „Classic Driver”