Kā Rīdziniekam/ Kurzemniekam visai maz darīšanas bijušas Latgalē, tāpēc beidzot savācos un uzprasījos ciemos - paskatīties kā tad latgalieši dzīvo.
1. Daugavpilī pēdējo reizi biju kādos 5 gados. Protams, krieviski runājot, cita attieksme, uzreiz atplaukst, bet apkalpojošā sfērā tāpat cenšas latviski runāt, pēc tam, kad saprot, ka esi latvietis. Neko negatīvu nejutu
2. Hm
3. Visai interesanta privātmāja
4.Daugavpils cietoksnis
5.ļuļķi brauc
6.baznīca bez naglām uzcelta esot
7.bērnības atmiņas par Rīgu
8.Desmitlatnieks, bet bišku zemāks skata leņķis. Starp citu - noriebušies tie uzraksti pie apskates objektiem (slēgts saistībā ar rekonstrukciju, lai gan skaidri redzams, ka nekāda rekonstrukcija nav un nebūs). Skatu tornis arī bija "slēgts"
9.Vecticībnieku sādža
10.
11.
12.
13.
14.
15.Cerams ripos vēl ilgi
16.
17.
18.
19.Aglona
20.
21.Servisa grāmatiņa
22.
23.
24.
25.melnā pirts
26.
27.
28.
29.
30.žēl, ka tik daudzas vērtības pēc gadiem desmit vairs nebūs. Preiļu muiža
31.
32.Teiču purvs - lielākais Baltijā
33.Vispār jau ticīgi tie latgaļi dikti
34.Blakus Aglonai tāda īpatna vieta - it kā teologs kāds privātā kārtā un ticības vārdā sabūvējis iespaidīgu parku, bet kaut kādā brīdī sāka tur par daudz interpretēt un uzstāties un Aglonas vīri pateica, ka norobežojas no censoņa. Bet nu vakarā tāda interesanta noskaņa. Kaut kāds katoļu, vecticībnieku, pagānu un brīvmūrnieku sajaukums (fočiks izbeidzās, tāpēc tik pāris iphone krēslas bildes tur sanāca)
35. Paložņāju pa Nīcgales pamesto keramzīta rūpnīcu
36.
37.
38.Pārsteidza tas, ka mazos miestiņos milzu baznīcas
39. Krāsaini
Secinājums - nav viss tik slikti kā mālē. Kurzemē vairāk pamestu ciemu/māju/kolhozu esmu redzējis. Vietējie nesūdzas, saka, varētu būt labāk, bet iztikt var. Ja ir gribēšana, arī varēšana būs.