sen bija doma apbraukāt Igaunijas salas un nu, lieldienās, šo domu arī realizējām. kopā ar VATERLAND no Motopower un viņa dzīvesbiedreni saulainā piektdienas rītā uzsākam braucienu. pirmais galamērķis - prāmis uz Sarema salu.
močiem - priekšroka
aiziet!
uzbraucam uz salas
pirmais vakars - relax un atpūta.
Kaijas, maitas, bija tā iecienījušas mana moto krāsu, ka nodirsa to no visām malām
bet kolēģa mocis palika neskarts. nav taisnības virs zemes
sasniedzam galējo rietumu malu.
saulainais laiks izvilināja pat čūskas no midzeņa
laižam tālāk. ceļi tur ir fantastiski. ļoti piemēroti moto braukšanai - labs asfalts, līkumiņi, kalniņi, lejiņas ... maza satiksme... vismaz Aprīlī
arī viesnīcu līmenis ir lēti un kvalitatīvi
nākamajā rītā pārceļamies uz Hiuma salu
kaut arī sala ir mazāka par Saremu, tomēr mūs šeit sagaida pārsteigumi. 1. kolēģa navigācijā ievadītais benzīntanks ir slēgts līdz vasarai. a bāka ta tukša . nācās braukt man uz tālāko benzīntanku un vest benzīnu kolēģim. pēc tam mūs sagaidīja policijas caurlaide. ieeja salā - pūtiens alkometrā
nonākam pie ziemeļu tālākā punkta.
šī vieta ir slavena ar to, ka bija tuvākais sauszemes punkts prāmja ESTONIA katastrofas brīdī. šajā krastā tika arī izskaloti daudz bojāgājušie. viņiem par piemiņu ir uzbūvēts arī šis piemineklis.
tāpat šeit arī ir ļoti daudz II WW dzoti un nostiprinājumi.
pa dažiem arī paložņājam.
iekšā tur viss vēl ož pēc vēstures un padomju armijas klātbūtnes. viss ir paviršs un "velssviņzin kā" būvēts un kā to vēl pamanījās kaujas apstākļos cilvēki izmantot
galējais rietumu punkts
cik patīkami izgāzties zālītē un atpūsties
ierodamies pēdējā naktsmītnē, ko nobukojām iekš booking.com. tur mūs sagaida pārsteigums. viesnīca ne tik vien ir slēgta, bet tā vien izskatās caur logiem, ka kopš pag. vasaras tur neviena dzīva dvēsele nav bijusi. piezvanam un jautājam - kas pa h... . telefona otrajā galā atbild - nesatraucieties, ejat tur un tur. tur būs durvis. es nosaukšu kodu. ejat iekšā un ņemat kuru istabiņu gribat. rīt 9:00 atnāks viesmīlis un pagatavos brokastis. tad nu izmantojām - vienā istabā iemetam jaku, otrā - zābakus, paši guļam trešajā uzticēšanās līmenis pārsteidz
dodamies mājup.
tad nāk kārtējais pārsteigums. kolēģim pakaļējā riepa pavēl ilgi dzīvot. un kā jau tam jābūt - pilnīgas nekurienes vidū. kad atrodam servisu, kas būtu gatavs pārmontēt moča riepu, atliek vien tāds sīkums - atrast aizvietotājriepu. tai pakāl sanāk braukt 60km katrā virzienā uz Pērnavu. riepas "ahileja papēdis" bija cita problēma. tā bija lāpīta un izrādās - tā pamazām laida gaisu ārā. man jau bija aizdomas, ka riepa ir pārāk nosēdusies, taču nodomāju, ka mocis ir overloaded (kastes pilnas) + pasažieris. laikam tā jābūt. bet tas bija wrong. vēl jau arī nelaime, ka tam konkrētajam K13 nav riepu spiediena kontroles sistēma (kāda tā ir manam moo). tas arī iemidzināja modrību. ja ar spiedienu viss būtu kedās, šāda laža negadītos.
uzmontējam un laižam.
kopumā - nenormāls atrāviens no realitātes, un jautrākais - tepat, netālu un par turbo lētām naudām. kopumā - ļoti un dikti iesaku
jūsu Mr.Scorpion
ak jā. un beigās aizmirsu piebilst - BMW rulz nejēgā!!!! arī uz 2 riteņiem