2011.gada vasaras noskaņā uzradās stipra nepieciešamība pēc otra ģimenes auto. Līdz ar to tika meklēts sievas pakaļas pārvietotājs ar pilnpiedziņu, lai ziemā varētu būt drošs, ka sieva nekur neiestrēgs un mani varēs izvilt no kupenas (3x nospļaujos) . Tā kā budžets bija ierobežots un sieva gribēja maziņu un ņipru auto, tad izvēle krita uz vecās paaudzes Imprezu.
Pēc neilga laika tepat LV tika noskatīta Impreza GT Turbo. Vizuāli izskatījās pabēdīgi – baloniņš + rokas = svaigi nokrāsotas daļas Bet rūsas praktiski nebija. Pa trasi īpaši netika spīdzināts, vismaz ar acu uzmetienu servisā nepamanījām - gāja arī tīri ok, neskatoties uz to, ka tāfelē jau bija saskrējuši 282k km Par visiem atrastajiem kasjakiem nokaulēju cenu un beigās izlēmu pagaidām paņemt, tad jau redzēs, ko tālāk ar to iesākt.
Tātad tehniskie dati: Subaru Impreza GC8 - GT Turbo 2.0 (EJ20), 07/1997
Neskaitot taisno izplūdi, tad parasts pelēks turbo subārs ar 211hp
Pēc iegādes par iekrāto pusdienu naudu saveda kārtībā ritošo, nomainīja zobsiksnu ar visiem pričindāļiem. Vizuāli neko neplānoju darīt līdz pavasarim, jo apsvērām arī domu nomainīt uz kaut ko jaunāku
Atnākot ziemai, bijām patīkami pārsteigti par šīs automašīnas vadāmību sliktos laikapstākļos Diemžēl nesanāca sagaidīt februāra salu, lai varētu kārtīgi izmēģināt šo arklu uz Vosa dīķa, jo viens raudi janvāra sākumā palīdzēja izlemt šī spēkrata tālāko dzīvi
Neko darīt, sazvanījos ar Delerium un janvāra beigās subārs tika atdots viņa rokās. Sāku meklēt visas nepieciešamās daļas, bet pa to laiku sākās izjaukšanas process, kur atklājās dažādi pārsteigumi – viens no lielākiem Bet meistars nomierināja un atrada perfektu risinājumu
Te jau notiek pielaikošana
Procesā sadomāju, ka uz nākotni var būt nepieciešamība pēc platākiem diskiem, tāpēc palūdzu, lai tiktu izvalcētas visas arkas:
Ar sievu ilgi strīdējāmies par krāsas izvēli, es gribēju baltu ar melnu jumtu , bet sieva kategoriski bija pret un gribēja zilu bobiku. Ok, kā nekā sievas mašīna, tad lai ir World rally blue. Pēc nokrāsošanas sapratu, ka tā tik tiešām ir viņas krāsa
Tad nāca ilgs lasīšanas process, jo bija visādas trobeles un pie katra Delerium zvana mana sirds sāka sisties histērijā. Bet neko, viss beidzās labi, djEnkurs ielīmēja jaunu vējstiklu un varēju doties ceļā. Tik žēl, ka ziema beidzās…
Uz pavasari ātri sazīmēju jaunas tupeles ar vasaras mizu. Tāpēc laikam jāsaka liels paldies pirmkārt Audi A3 īpašniekam , bez kura palīdzības šī transformācija nenotiktu, kā arī visiem, kas palīdzēja ar detaļām, remontu, krāsošanu utt.