Šis ir turpinājums sērijai, kas aizsākās pirms vairāk nekā diviem gadiem. Toreiz padalījos šeit savos iespaidos par brīnišķīgu ceļojumu pa Alpiem, kura laikā viens no mērķiem bija atrast ceļus, kuru izbraukšana sniegtu patiesu braukšanas prieku.
Tiem, kas šo galeriju nav redzējuši vai ir piemirsuši, ŠEIT ir links uz to.
Kādā agrā nu jau pagājušā gada rudens rītā uznāca iedvesma uz dieniņu aizbraukt uz Velsu. Sagadījās tā, ka pagājušajā gadā dzīvoju UK, līdz ar to pārāk tāls ceļš nebija mērojams Tā kā tas bija pilnīgs eksprompta gājiens bez konkrēta mērķa, kur nokļūt, ātri ielūkojos Google Maps un uzticamajā AutoRoute, uzmetu aptuvenu maršrutu un devāmies ceļā.
Pārvietošanās līdzeklis šī izbrauciena īstenošanai bija 95' 320i. Te nu viņš ir paslēpies.
Par navigāciju, savukārt, parūpējās zemāk redzamā ierīce.
Sākotnēji iebraucām Kārdifā un secinājām, ka nekā pārmērīgi interesanta tur nav. Pārāk ilgi neuzkavējušies, uzņēmām tālāku kursu rietumu virzienā pa mazākas nozīmes ceļiem gar jūru.
Kopumā bija ļoti smuki! Bija gan interesanti klinšu veidojumi,
gan varena jūra.
Tālāk mūsu izdomātais maršruts veda uz ziemeļiem, lai pēc tam jau pa citiem ceļiem dotos atpakaļ Anglijas virzienā. Maršruta posms prom no jūras sevī ietvēra arī vientuļu ceļu, kas veda cauri Brecon Beacons nacionālajam parkam.
Apzināti to izvēlējos, cerēdams uz patīkami līkumotu kalnu ceļu. Taču tas pārspēja jebkuras manas cerības.
Ceļš bija vienkārši pasakains. Papildus tam, apkārt bija skaisti skati un īpatnēja, nedaudz skarba daba.
Tie daudzie baltie punktiņi augstāk redzamajā bildē ir aitas. Viss tas kalns ar viņām bija kā nosēts!
Labdien!
Citu dzīvnieku arī tur netrūka.
Un galvenais - klusums! Svaigs gaiss un miers! Mašīnu bija ļoti maz, manuprāt visā tajā posmā redzēju mazāk kā desmit. Aitām, acīmredzot, patīk tāda idille.
Žurka arī pievienojās pārējiem dzīvniekiem skatu baudīšanā.
Reljefs ļoti interesants.
Runājot par pašu ceļu, braukt pa to bija patiesa bauda.
Tur nebija daudz smago serpentīnu, toties bija nebeidzama virkne līkumu ar nepārtrauktu reljefa maiņu
Pasakaini!
Drīz, kad kalnam bijām pāri, atkal sākās ierastās, nedaudz garlaicīgās Lielbritānijas ainavas. Piestājām miestā ar nosaukumu Llangadog, lai iedzertu kafiju un izplānotu tālāko maršrutu.
Iepriekš izbrauktais ceļš un redzētās ainavas bija mūs tā saviļņojušas, ka izlēmām griezties riņķī, lai vēlreiz to izbaudītu Ienāca prātā fiksā ideja arī nedaudz pafilmēt. Atvainojos par kvalitāti, bet man bija pieejams tikai dzīvais statīvs
Spied "Play", lai skatītos video!
Ievietoju tikai daļu no tā video, jo vēlāk kamera kratās vēl trakāk, un skatīšanās ir pavisam nebaudāma.
Tā nu pienāca arī brīdis, kad nācās atvadīties no šīs brīnišķīgās vietas
un ziņkārīgajiem skatieniem
Vēlāk pēc nelielas izpētes internetā izrādījās, ka tas ceļš ir diezgan populārs un Top Gear pat tur testēja kaut kādu mersi. Kalni saucas Black Mountains.