Online
Pašreiz BMWPower skatās 199 viesi un 15 reģistrēti lietotāji.
Ienākt BMWPower
Trofireids Vepskij les 2009 Krievija + video | |
| Pievienota: 23. Sep 2009, 22:19 Atjaunota: 24. Sep 2009, 10:49 | Visas galerijas no lietotāja SpOrcMeN |
Apraksts nosperts no kompanjona Namiņa un viņa mājas lapas 4x4lv.lv.
Vepskij Les 2009 - mēs to paveicām!
Esam atgriezušies no lielās Krievzemes, kur naktis ir aukstākas, ceļi sliktāki un bezceļs nežēlīgs. Dalība Trofi-reidā „Vepskij Les” un vēl vairāk – finišs šajā pasākumā nozīmē tikai vienu – neviens cits pasākums jebkur citur uz zemeslodes Jums nebūs par smagu!
Jau sākumā man ar Normundu bija nostāja – brauksim prātīgi, neskriesim nevienam pakaļ, tehniku saudzēsim, pa nakti gulēsim un, kas sanāks tas sanāks. Ievācot informāciju no cilvēkiem, kas tur ir jau bijuši – sapratām, ka svarīgākais ir nokļūt līdz finišam, tad iespējams tu jau būsi uz pjedestāla. Šis gads nebija izņēmums, tā arī beigās notika – tikai trīs ATV ekipāžas iekļāvās atvēlētajās 60 st. lai nobrauktu 450 km bezceļa trases (pārbraucienus ieskaitot). Bet par visu pēc kārtas:
Brauciens pa Krieviju ir tieši divreiz lēnāks, nekā mums ir pierasts – lai nokļūtu līdz sacensību vietai – Padparožijas apgabals, kas ir 800 km no Rīgas, vajag tieši – 18 st. Tai skaitā ‘’patīkamās’’ procedūras uz robežas. Nokļūšana līdz sacensību vietai bez starpgadījumiem jau ir maza uzvara, citām komandām robežas šķērsošana maksāja 100 Eur, citiem pa ceļam niķojās tehniskās mašīnas, mums viss kārtībā – uzceļam nometni un piereģistrējamies sacensību sekretariātā , rīt prologs – 50 km bezceļa, kas jāpievar 10 st. Sacensību brīfingā organizators apsveic tos, kas ieradušies un uzsver – ka ‘’Vepskij Les’’ piedalās tikai spēcīgākie, tikai pēc tam es sapratu šo vārdu jēgu. Mums par pārsteigumu – Vepskij Les ir arī ATV Krievijas čempionāta posms, tas nozīmē – ka piedalīsies visas spēcīgākās Krievijas ekipāžas, kurām pasaulē šobrīd konkurentu nav, varu ar pārliecību to teikt, jo redzēju viņu ātrumu trasē. Jāpiebilst, ka ATV Open klasē, kurā mēs piedalījāmies, startēja 17 komandas – tas nozīmē 34 kvadracikli. Divas ekipāžas ir no Latvijas – Andris Balodis (CAN AM Outlander 650 XT) Arnis Zanders (Yamaha Grizzly 700) un mēs – Arnis Namajuns (Yamaha Grizzly 700) un Normunds Garenčiks (Yamaha Grizzly 700). Mums lielu ambīciju nav – es, pārcietis 6 operācijas pēc 2008. gada avārijas ar kvadraciklu, kreisais celis nestrādā, labā roka bez plaukstas locītavas skrimšļa. Normunds – iesācējs, kas nopietnus bezceļus redzējis tikai bildēs. Bet jūtamies droši, Krievijas sacensībās esmu piedalījies un uzvarējis (gan ar auto) mums ir sarunu iekārtas, pastāvīgi informēsim viens otru un netrakosim.
Trase.
Trase ir nosprausta pa mālainiem meža ceļiem ar 1 m dziļām risēm, ceļi šķērso purvus, dažos no viņiem ir pamats, citos nav, pienākas šķērsot akačus, kur iet pāri kvadracikli, bet nokāpjot no tā, iegrimsti līdz ceļiem. Jāšķērso upes, grāvji. Jāpievar stāvi kalni, kur dēļ mālainās grunts ATV neiet augšā, tikai ar stumšanu vai vinčošanos. Organizators dod GPS kontrolpunktus kas jāšķērso 100 m koridorā, tādā veidā jānobrauc visa nospraustā trase. Tas , kurš nobrauks visu nosprausto trasi viss ātrāk ir uzvarētājs. Viens nosacījums – ekipāžai jāguļ 8 st. diennaktī, iet gulēt var tikai no 21:00 – 24:00, ja šajā laikā tu atrodies distancē, tad tev tur arī jāpaliek, pārvietoties pēc 24:00 vairs nevar – par to ir penalizācija. Vidējais ātrums trasē svārstās no 5 – 20 km stundā, priekšstatam – cilvēkiem, kas gāja ar kājām līdz vecai koka baznīcai, kas atrodas Vepšu meža vidū, vajadzēja 3 st., lai noietu 5 km., kas vidēji ir 1,5 km/st.
Prologs.
Izlozes kārtībā Latvijas ekipāžas startē pašas pēdējās – Andris/Arnis – 16, Arnis/Normunds – 17, kā beigās izrādās tas nav tīri labi, jo visas labās trajektorijas ieejā un izejā uz purviem ir jau uzraktas, kas liek vairāk pavadīt laika stumjot vai vinčojot močus. Jebkurā gadījumā Andra/Arņa ekipāža finišē pēc 05:08:49 un Arņa/ Normunda ekipāža pēc 05:17:52, kas nostāda mūs attiecīgi 9 un 11 vietā. Prologs sastāvēja no vairāku purvu šķērsošanas, kur močus arī vajadzēja pastumt, mālaini ceļi ar stāviem nobraucieniem. Jau Prologā 5 ekipāžas ir izstājušās, no kurām divas piedalās Krievijas čempionātā.
Starts Lielajam posmam:
Startējam piektdien 08:58. un jāfinišē mums svētdien 10:00. Piektdienas rītā temperatūra ārpus telts – 4 grādi (mīnuss četri!), pēc celsija. Doma par gulēšanu mežā neiepriecina, tādēļ izplānojam veikt distanci tā, lai sanāktu gulēt nometnē. Braucam trasē, braucam vienā tempā, kādu noķeram, kāds noķer mūs. Dažbrīd krievi nokļūdās navigācijā, mums ar to problēmas nav – man priekšā ūdensdrošs PC ar GPS navigāciju, redzu visus vecos ceļus un purva kontūras. Jau sākumā apdzenam 3 ekipāžas, purva vidū pie lieliem akačiem visi apstājamies.
Redzam, ka bez izlūkošanas te labāk nebraukt, viens no krievu ekipāžas paiet pa labi, ieveļas līdz jostasvietai, tur nē! Atrodam sausāku vietu un viens no vadošajiem krievu braucējiem aiziet mums pa priekšu, aptuveni 50 m jāiet mocim blakus, ar nedaudz nospiestu gāzi mocis šķērso akačus. Normunds grib uztaisīt bildes, to arī darām. Tā ķerot foto mirkļus konkurenti aiziet mums priekšā. Nākamajos akačos šos noķeram, bet arī paši iestrēgstam, atkal stumjam, atkal bildējamies
Pirmo trases daļu – 140 km garumā veicam 9 st. ap pl. 18.00 trase ved gar nometni. Nolemjam mest mieru un gulēt nometnē, jo līst iekšā nākamajā CP (check point), zinot, ka pēc 2 st. paliek tumšs, galīgi negribas. Arī otra Latvijas ekipāža iebrauc nometnē ap pl. 19.00 – viņi norāva ventili un mežā remontējās, tur mēs viņus apdzinām. Šī nakts nav siltāka, un mēs domājam par tiem varoņiem, kas guļ mežā vai vēl trakāk – purvā.
Otrā rītā ar gaismu izejam trasē, jābrauc pa nopietniem kalniem, kur kvadracikls jāpietur ar striķi, lai tas neuzmestu kūleni. Esam priecīgi, ka neiebraucām te nakts melnumā, tas jau būtu bīstami. Otro apli veicam ātri, pēc 4 stundām atkal dodamies gar nometni, ielejam degvielu un dodamies uz trešo apli, kas kartē izskatās diezgan draudīgs. Trešā apļa pirmajā grūtajā vietā pamanām, ka manam mocim aizmugurējā riepa pamīksta, izrādās caurums. Saremontējam to, piepumpējam un dodamies tālāk. Sākās dziļas māla rises, brīžiem māla masa ir līdz kvadracikla lampām. Tas galīgi nav labi radiatoram, kas tā ātri aizlīp. Normunda mocis sāk karst, samazinām tempu. Apdzenam dažas krievu čempionāta ekipāžas, kas savus smagos Kawasaki Brute Force vinčo pa risēm. Mēs savas vieglās Yamahas ar saslēgtiem bloķiem pastumjam tiem garām. Krievi redz, ka mūsu močiem radiatori oriģinālajās vietās un nosauc mūs par galīgi slimiem. Visām pārējām ekipāžām radiatori ir izcelti uz āru un pacelti augšā, lai mālainās ūdens lāmas un purva kūdra to neaizsit.
Šis posms izrādās diezgan smags, izbraucam līdz ceļam tikai ap 18.00, tur mūs sagaida tehniskā mašīna, no kuras mēs uzpildāmies. Pieņemam lēmumu 3 trases cilpu šovakar meiģināt izbraukt līdz galam, jo pēc laikiem redzam, ka pēc gulēšanas naktī mums būs tikai 6 st., lai brauktu tālāk. Šajā brīdī es vēlos nedaudz atkāpties: Off-roadistiem ir stāsts par labo feju. Šī stāsta būtība ir tāda, ka neveiksmes var atnākt jebkurā laikā, un sāpīgākais – ka neveiksme nenāk viena, bet uzreiz vesels neveiksmju komplekts. Cik stabili mēs gājām šos 280 km, bez nopietnām tehniskām ķibelēm, likās par visu esam padomājuši, visam esam sagatavojušies – bet tā nemēdz būt! Priekšējās riepās turējām lielu spiedienu lai pa 1 m risēm tās nenobortētu, tas nav labi purvā jo liels spiediens samazina atspiešanās laukumu, bet kaut kas jāziedo lai nenotiktu ļaunākais. Ļaunākais notika, riepa nobortējās, pietam tādā nevainīgā vietā. Ātrākais veids kā riepu uzbortēt – spridzināšana ar benzīnu. Izrādās sērkociņi samirkuši un sēra galiņi notrinušies viens pret otru. Doma uztaisīt dzirksteli no akumlulātora, bet nav tādu vadu, kā izrādās vadu vispār nav... paliek tumšs un vēss... pilnai laimei skrūvējot riteni nost nolūzt viena ‘’špiļka’’... riepu uzdodas uzbortēt, riepu uzskrūvējam uz trīs ‘’špiļkām’’ braucam tālāk. Redzam, ka trešo apli līdz 24:00 nepabeigsim griežam nost no maršruta un meiģinam tikt no meža ārā. Pēdējie 2 km izrādās viss smagākie – uz veca baļķu ceļa iestrēgstam un meiģinam uzstumt močus ar rokām, viss glums, mālains – roka iestrēgst starp roku aizsargu un gāzes sviru, pats klūpu dēļ traumētā ceļa, mocim gāze līdz galam, tas spolēdams pa glumajiem baļķiem sagriežas un brauc man virsū, pārbrauc man guļošam starp baļķiem pāri, roka izraujas un mocis iebrauc purvā, kur atsitas pret koku. Mirklis klusuma, acīm garām aizskrien iepriekšējā avārija un 2 st. mežā ar lauztiem locekļiem, Normunds prasa: tu dzīvs – klusums... atjēdzos – saku: jā laikam. Viss izskatās kārtībā, meiģinam darboties tālāk, vinčot pāri Normunda moci – vinča salūst. Pārņem sajūta, ka Vepšu mežam tiešām piemīt maģiska aura... Beidzot laimīgi esam uz ceļa, vēl 20 min un esam nometnē. Pieņemam lēmumu, ka priekš pirmās reizes ir gana. Pulksten 01:00 iebrauc nometnē Andris/Arnis šiem izdevās pabeigt trešo trases posmu, bet par kādu cenu, moči salauzti pilnībā – neviens nelolo cerības, ka kāda no Latvijas ekipāžām varētu pieveikt atlikušo, ceturto trases daļu, kas izrādās ir vismaz 8 st. gara. Mums paliek vēl 5 st. ko pavadīt trasē Andrim/Arnim tikai 1 st. Secinām, ka ATV uz trim ‘’špiļkām’’ braukt nevar, jo rata rumbai nav centra, līdz ar to atlikušie trīs uzgriežņi nespēj noturēt disku pie tik lielām slodzēm. Mums pasākums ir beidzies.
Esam gandarīti par paveikto, zinām, ka mežā vēl palikuši daudzi kvadracikli un automašīnas, kas turpmāko dienu laikā tiks evakuētas no turienes, lauzti tilti, kārbas, noklapēti motori. Tā ir normāla lieta, tas šeit nevienu neizbrīna.
Uzvarētāji – profiseonālas komandas, kas mežā dodas bez nevienas detaļas vai instrumenta, tikai papildus degvielas kanniņa. Visu atbalstu viņi saņem no tehniskajām vienībā, kas ganās apkārt – trīsasu pilnpiedziņas Kamazi ar 10 m antenām. Krievu armijas sakaru iekārtām 50 km rādiusā, saucamajām „ļitučkām” - vieglām tehnikas vienībām, kas spēj piegādāt jebkuru detaļu trasē. Tas viss ir liels sports, uz kuru mēs, principā, aizbraucām paskatīties. Iespējams, ka Latvijā izaugs kāds ATV braucējs, kas varēs izrādīt pretestību šiem vīriem, pagaidām tādi ir tikai automašīnu klasēs. Vilnis Zeiza parādīja, ka nevajag ento tūkstošu atbalstu komandas, lai uzvarētu Krievijas autosportistus, viņš uzvarēja, bet krievu tiesneši iedeva 10 min neitralizāciju vienam no saviem sportistiem, kā rezultātā tas apsteidza Vilni pa 5 min. Žēl, bet tā ir Krievija – ar savām nacionālajām īpašībām. Arī tūrismā, kas principā ir mūsu TR1 klase uzvarēja Latvietis – Vladislavs Bergmanis. Apsveicam.
Pēc provizoriskiem rezultātiem mēs bijām 7 vietā un Andris/Arnis 12 vietā. Kļūdu pamanījām un tiesneši pārskatīja Andra/Arņa trases ierakstu – viņi ieņēma astoto vietu, bet mēs nez kāpēc pārlēcām uz devīto. Kāpēc mūs pārbīdīja pa divām nevis vienu vietu, nezinu, nebija vairs spēka to noskaidrot. Paskaitījām, ja Andris/Arnis būtu iekļāvušies laika norma pēdējā aplī, viņi būtu 5 vietā.
Emocijas pietiks ilgam laikam un skola ko iegūst šādās sacensībās ir vesels gads braukājot pa Latvijas gonkām – tāpēc visiem iesaku meiģināt, varbūt kādu dienu arī Latvieši uzvarēs Vepskij Les ATV grupā.
Arnis Namajuns
Bildes pievienoju no visa ceļojuma bez komentariem jo nevar visu nokomentet tik vienkarshi, kam intereses atbrauks ciemaa un pie alus kausa + shnabja visu uzzinas.
