Norge

Pievienota: 12. Aug 2009, 14:17
Atjaunota: 13. Aug 2009, 10:29

Komentāri (105)

Visas galerijas no lietotāja ROLEXX


Beidzot saņēmos uztaisīt galeriju. Jau pavasarī domāju, ka kaut kur vasarā tomēr jābrauc, nedaudz atpūsties no ziemas darbiem utt. Sākumā tika apsvērti vairāki varianti, bet tā kā vismaz pagaidām pie sirds iet labāk tādi pašu plānotie ceļojumi un īsti nepatīk vnk gulēt 10 dienas pludmalē, un ņemot vērā to, ka jau sen jau esmu gribējis aizbraukt uz Norvēģiju tieši tā iemesla dēļ, ka nav pasaulē kaut nedaudz līdzīgas valsts, tad tika pieņemts lēmums doties paša plānotā, pētītā, sastādītā maršrutā uz minēto valsti. Rūpīgi tika atlasīti līdzbraucēji Un veiksme bija usera –osiic- pusē – viņš ieguva lielisko iespēju ar mani doties 10 dienu braucienā un vēl papildus – piedāvāta tika iespēja doties šajā braucienā ar viņa mašīnu Ja nopietni, tad visizdevīgākais variants šādam ceļojumam ir vieglais auto – universālis un 4 ceļabiedri – tieši šie apstākļi ir noteicošie prāmja biļešu cenai, maksas ceļu cenai, mazo prāmju cenai Norvēģijā. Ja brauktu ar, piemēram, Kraisler Ceļotāju un 6 cilvēki – cenas ir krietni augstākas, bet ne par to runa – tas tikai ieteikums.
Sākotnēji izstaigāju netu par Norvēģiju krustu šķērsu – izlasīju miljoniem ceļojumu aprakstu, jo gribējās redzēt tiešām kaut ko iespaidīgu un neatkārtojamu, jo braucot ar tūrisma kompāniju „vienreizēja celtne” var izrādīties tikpat ikdienišķa kā katru dienu redzētās tepat Latvijā. Braucot ar autiņu, lai noskaidrotu labāko ceļu, attālumu, braukšanas aptuveno ilgumu no punkta a, līdz b – ļoti noderīgs ir tāds plānotājs laikam bija www.viamichelin.com – diezgan precīzi visu sarēķināja. Protams, ka neiekļāvāmies grafikā, jo ceļi tur ir tādi, ka gribot ātrāk par 70-80 km/h nepabrauksi – visur milzīgi treileri, kemperi, ceļi šauri, ka pašam jāapstājas, lai palaistu pretimbraucošo garām, līkumaini un neierakstoties līgkumā nevis ieslīdēsi pļavā vai krūmos, bet gan 20 minūtes pavadīsi brīvajā kritienā. Iespaidi gan bija vienreizēji, it visur kalni, tuneļi, atkal kalni. Dienā iespējams normālā tempā max 250-300km nobraukt. Un, ja labi visu saplāno, tad tas ir mīts, ka pilnīgi viss tur ir nežēlīgi dārgs – dīzelis maksā savādāk katrā tankā, bet vidēji bija 80-90sant./litrā. Iesaku ikvienam aizbraukt – ir pāris smagi objekti pīpmaņiem, bet domāju, ka neviens neatbrauktu atpakaļ vienaldzīgs. Līdzi ņēmu Nikon d60 + standarta 18-55 + statīvu.

Pirmais ieteikums – nepirkt prāmja uz Stokholmu biļetes pēdējā brīdī – es priekšpēdējā vakarā iegāju netā, sāku visu aizpildīt, beigās izmeta, ka nav brīvu vietu priekš auto – skaisti, izmisīgi meklēju citus variantus un rezultātā dabūjām braukt no Tallinas. Protams, kamēr sakravājāmies Rīgā, bija palikušas mazāk par 3 stundām līdz prāmja atiešanai Tallinā, lidojot paspējām, bet arī – pēdējā minūtē.
1


ģelavojs pacančiks
2


Pirmais Norge tūnings
3


Bembis bija nežēlīgi piekrauts, vispatīkamāk, ka bija steidzami jāatrod, piemēram lādētājs
4


Oslo tikai ātri izskrējām cauri, nav īpaši, ko redzēt, ja nu vienīgi operas māja – visa baltā akmenī
5


bandīts
6


Tur ir tādas vecas stāvbaļķu baznīcas – būvētas nevis no horizontāli novietotiem baļķiem, bet gan vertikāli, šī bija viena no visvecākajām
7


Bez zibspuldzes, 2 naktī, max slēdža ātrums
8


pirmais nopietnais kalnu ceļš
9


sākas augstkalne
10


11


12


Kafejnīca pa pusei pāri fjorda malai
13


esam pie pirmā objekta – Kjerag kalna. Smags kāpiens, nav nekādu taciņu vai pakāpienu, bet gan vnk jārāpjas kalnos, vietām to atvieglo ķēdes. Kāpiens 12km ap 6 h. Pievarējām pirmo tādu kalnu, domājām ,ka jau galā esam – bet tādi kalni bija 4, lai nonāktu līdz īstajam.
14


15


skats uz Lysebotn pilsētiņu aptuveni 1000 m zemāk
16


tur ,kur mākoņi, tur ir fjords
17


18


šis foto tapis speciāli sūtīšanai uz kādu sieviešu žurnālu
19


Lysefjord
20


Tas ir milzīgs pasažieru prāmis un kuterītis. Lai gan man nepatīk īsti izliekties pa savu 5 stāva logu – šeit tas augstums tik sirreāls, ka bailes nerada
21


22


Kjeragbolten – akmens, kas iesprūdis starp klintīm. Ja uz viņas uzkāpj, ejot pa tādu pēdas platuma maliņu, kur nav ar rokām, kur pieķerties, tad stāvot uz akmens, zem tevis ir 1000 m brīvais kritiens. Osis neriskēja pilnībā kāpt virsū
23


24


Te var redzēt, ka jāpārkāpj atpakaļceļā 4 pauguri, kas fjorda labajā malā ir.
25


normāls ceļš
26


mūsējie visur ir bijuši
27


Otrs tāds lielākais objekts Preikestolen klints – tāda kā atdalījusies platforma no kalna, kas iziet virs ūdens. Nav gan tik augstu kā pirmais kalns – te ir „tikai” kādi 600m virs fjorda ūdens, bet tieši tāpēc, ka viņa tā kā izvirzīta uz āru – šeit arī ir iespaidīgi. Diezgan pasmags kāpiens arī – 8km, 4h. Šī laikam ir vispopulārākā Norvēģijas vieta.
28


bija doma ielekt „bombačkā”
29


30


31


32


33


tuneļi ir it visur – kopumā pa kādiem 100 noteikti izbraucām
34


vietējais Dienvidu tilts, kurš nav „atbilstoši normas robežām” šķībs un greizs
35


36


Iespaidīgs dvīņu ūdenskritums – Latefossen
37


38


39


40


Viens no augstākajiem ūdenskritumiem – zemākā vertikālā daļa ir 128m augsta, mēģināju pēc poweristu foto spečuku ieteikumiem regulēties ar diafragmu un slēdža ātrumu, lai sapludinātu ūdeni, nedaudz varēja, bet pārāk saulains bija un tik daudz nevarēja aizgriezt ciet diafragmu, lai nebūtu pārgaismotas bildes
41


42


43


Steinsdalfossen – pa vidu var redzēt taciņu – tur var paiet apakšā zem ūdenskrituma. Augustā tur notiek tāds kā BBP, dīdžeji, teltis utt – un viss ūdenskritums tiek izgaismots ar starmešiem, kas maina tā krāsas.
44


Bergene – visskaistākā pilsētiņa. Vienīgā Norvēģijas pilsēta, kura bija Hanzas savienībā un bijušā galvaspilsēta. Ja nemaldos, tad 1916.gadā gandrīz pilnībā nodega. Šeit līstot ¾ no gada dienām, bet mums paveicās.
45


46


Gucci?
47


Speciāla kafejnīca Egoniem
48


49


Prāmji tur ir it visur – brauc pa šoseju, pēkšņi šoseja beidzas un jābrauc līdz nākamajam posmam ar prāmi – maksā aptuveni 10-15ls par vienu reizi vieglajam auto ar 4 cilvēkiem
50


Tvindefossen – arī iespaidīgs skats
51


Stalheima – ielejas ainava
52


53


54


Te ar švakām bremzēm nebija ko darīt
55


56


Pieķēru nozieguma vietā vienu slaviku, kas bija iecerējis nospert laiveni un pāris suvenīrus
57


58


59


60


61


62


63



64


65


Laerdalstunnelen – garākais tunelis – jāizbrauc cauri vienam 15km tunelim un pēc 100m atkal ir 25km tunelis, praktiski visu ceļu uz leju un patīkami bija vērot spidometrā „0” patēriņu Iekšā ik pēc 6km ir tādas kā izgaismotas aulas, lai avāriju gadījumā arī fūres varētu apgriezties. Vienā tādā piestājām, liku lietā powera foto spečuku dotos padomus, par iznākumu – nezinu, man jau patīk.
66


67


Te prāmis izlaiž krastā un nav nekādu ceļu – vnk caurums kalnā, kur jābrauc iekšā
68


69


70


71


72


Vienā brīdī gan pietrūka nauda bendžai un tika pieņemts lēmums vākt ziedojumus, trauciņu mums nebija
73


Nigardsbreen – fotogrāfijās izskatās maziņš, bet dzīvē ir milzīgs, tiesa pēdējos gados ļoti pakusis. Aizstaigāju līdz pašam ledājam, kaut gan bija rakstīts, ka tur krītot lejā visādas atlūzas un nav vēlam tur iet. Principā tā skaitās tikai maza ledāja „roka” augšā ir milzīgs ledājs ar vairākām tādām „rokām”
74


75


76


Hornidalsvatnet – dziļākais Eiropas ezers, bija kaut kas ap 530m. Šausmīgi slikts laiks tajā vietā bija, tāpēc nesanāca nopeldēties ar apziņu, ka zem tevis ir puskilometrs ūdens.
77


78


Vecais Stryn ceļš. Pirms kāda laika te izbūvēja tuneli, lai apbrauktu kalnu, bet pirms tam bija šis vēsturiskais ceļš – nolēmām tomēr braukt pa ceļu. Ceļš taisīts pēc vecajām metodēm, grants segums, nav barjeru, pārāk asi pagriezieni un uzved augšā kalnos aptuveni 1300 m v.j.l. – nenožēlojām – piebraucām tik tuvu mākoņiem, ka likās, ka ar roku var aizsniegt – un baigais kontrasts – apakšā bija 25 grādi, augšā 11. Nevienas dzīvas dvēseles, ledāji, sniegi jūlija vidū, bija pat tur vienā vietā atvērta slēpošanas trase ar dabīgu sniegu
79


80


ledāju ūdens ir tādā savdabīgā zaļā tonī
81


Visur tur ir elektrostacijas – šis ir Zakariasdammen – 96 m augstums, bet diemžēl bija „izlēgts”, tāpēc neredzējām, kā ūdens krīt lejā
82


Lai gan cenas tur ir krietni dārgākas, dažiem pakalpojumiem tomēr bija tieši zemākas, nekā LV. Piemēram, šeit izīrējām normālu pajaunu motorlaivu, ne jau ar kaut kādu smieklīgu dzinēju – pa 12ls/stundā, bez jebkādām ķīlām utt – šaubos, vai tāda cena būtu arī LV.
83


Gan jau kāds tautietis arī bija
84


Troļļu ceļš
85


86


Mašīnu cenas vnk Šis 7er bija 97.gada, laikam 2,5 dīzelis, cena – EUR 19 000,00. Mēģināju pierunāt Osi pārdot viņa bandītu pa 40k un braukt mājās, bet viņš kaut ko lauzās
87


Pie brāļiem
88


Arī šausmīgi īpatnēja un skaista pilsētiņa okeāna krastā – Alesunda. Atgādina Venēciju
89


90


Šis čalis bija visur – katru dienu vismaz reizes 10 pa radio tika atskaņots
91


Visu laiku domājām – obligāti jānopeldas fjordā – bet atlikām un beigās dabūjām man liekas, ka visaukstākajā vietā peldēties
92


aizbraucām arī līdz pašam okeānam – neparasta flora/fauna
93


94


95


96


Tur ļoti cieņā ir veci autiņi –man skaidroja, ka esot kaut kāds izdevīgs nodoklis par veciem autiņiem, bet nu jau vairs neatceros. It sevišķi ir visādi 60to, 70to gadu amerikāņi.
97


98


99


Troļļu siena – augstākā gandrīz vertikālā siena Eiropā – virs 1000m – kādreiz tur daudz leca tie čaļi ar izpletņiem, bet pāris laikam ņēma nelabu galu un tagad esot aizliegts tur lēkt
100


Šajā vietā nedrīkst nokārtoties „mierīgā stāvoklī”
101


Osis visu laiku, jau kādus 300km iepriekš dīca, lai nofočēju šādu odometra stāvokli, gribot pablatot un nedaudz sāpināt Sporcu
102


Viss. Ja nu kādam kādi jautājumi – pakonsultēšu – es visu tur vēl no galvas atceros