atvaļinājums. dodamies caur Berlīni uz Sardīnijas salu. Berlīnē, draugam birojs. tikko ievācies, tāpēc viss vēl tukš.
bet skats baigi skaistais pa logu.
Berlīnes mūris. ārkārtīgi stira atšķirība starp rietumu un austrumu berlīni.
vietējie
jau tuvojamies. vispār - visu cieņu easy jetam. piloti ļoti meistarīgi lido.
diemžēl laiks mūs neiepriecināja. no visām dienām tikai 3 bija saulainas
esam klāt. un
nu jā - skaisti, bet kaut kā nevilina
tipiski itāliski
vakariņas... beidzot
mīdijas. garšīgi
nedaudz romantikas
nākamajā dienā dodamies apskatīt salu. neskatoties uz saulaino laiku, ārā ir vēss, vējains, jūrā lieli viņi.
šis joks saucās - navigācijas ierīce ar 2 gadus vecu karti. iespējams, ka varētu atrast labāku ceļu, taču pirmajā brīdī liekas, ka ar mazo Gondurasu ( Honda Jazz) te labāk lejā nebraukt. bet tomēr riskējām nogāzīte bij pastāva.
šitiem arī dienvidnieku asinis un sūdīga gaume
divi austrieši izvēlējušies interesantu ceļošanas veidu.
kofe po itaļjanski
paradīzes pludmale.
interesanti granītakmeņi.
ķitaņiks
pirmie mēģinājumi iekarot jūru.
vietējais drugāns uzmetās
nākamajā dienā dodamies citā virzienā - iekarot kalnus. zaļā, videi draudzīgā enerģija rulz
magones - narikiem paradīze
atkal vecais, labais joks ar navigāciju. iedzina šaurā vietā, kur knapi izlīdām
korķa koki. tie tur bij plantācijām, gluži, kā mums ceriņi. visi ar nomizotiem stumbriem tā apm. cilvēka augumā.
vietējā flora
un fauna
triki ar navigāciju turpinās. lai arī te nebūtu ko pārmest nafigatoram, jo viņš neko nezina par road workiem. bet visa info tur ir ITA valodā, ko mēs ņiktferštēn nolēmām riskēt un censties grūtības pārvarēt.
pēc kādiem 5 km tomēr nācās piekāpties. patiesībā šajā vietā vajadzēja būt uzrakstam "žopa"
tipiski itāliski
pēdējais vakars Castelsardo. iepriecinoši, ka restorančiki ārkārtīgi burvīgā vietā, bet cenas ir mega demokrātiskas.
slavenā Sardīnijas vieta, kuras nosaukumu neatceros, bet kas ir visās šī kurorta skatu kartiņās.
pārvaru aukstumu un nopeldos arī.
Alghero - viena no senākajām pilsētām.
mega alveja
gļamūrs
todien Itāļi pad..sa futbola maču ar Holandi.
vakariņas.
nākamajā dienā dodamies uz kaut kādu alu. neatceros nosaukumu. bet sena kontrabandistu točka.
Stalaktīdi
BMW - katrs trešais mocis, kas brauc pretīm. un Sardīnija mototūrismam ir ideāla vieta. braucu un siekalojos
jau paguvām sapriecāties, ka itāļi ir baigie malači ar savu pofigismu uz visu apkātējo - runā tikai itāliski, un tie stulbie tūristi var iet un norauties podā. viņiem viņi nav vajadzīgi. uz tā pamata slāvu pārstāvji nebija redzami/dzirdami nekur. un tomēr vienu šī pārstāvja mega vizītkarti atradām
izrādās - arī Latvieši māk vizitkartes atstāt
tipiska itāliska pilsētiņa- Bossa.
Mājupceļš. atkal caur Berlīni. jauki pavadīts laiks, skatoties futbolu Holande/Francija un
otrā pasaules kara sekas. šī vieta gan uzrunā ievērojami vairāk, ka "ģeņ pobedi" un krāsainās lentītes mašīnu antenās. patiešām liek aizdomāties, cik ilgi un grūti ir kaut ko celt, būvēt, radīt,un cik vienkārši to visu ir sagraut.
Berlīnes Zoo. akvārijs. ļoti iesaku.
kaut kur lasīju, ka no šīm zivīm esot krāsas dizains ņemts BMW motociklam R1200S ( nu manējam )
šai varētu dot nosaukumu "kaspichzivs"
piraju dzimtas pārstāvis. nekad nevarēju iedomāties, ka viņas tik milzīgas izaug. kā arī - izaugot lielām, šīs zivis kļūst par 100% veģetārietes
iejutos zivs lomā
Berlin beim nacht
un jau mājup.
Sardīniju iesaku. jo īpaši, ja ir iespēja doties turp mototūrismā. personīgi pašam visu laiku bija grūti iegaumēt, ka atrodos itālijā, nevis krētā ( jo no krētas tomēr palika spilgtāki iespaidi )