„Volkswagen” pārstāvis Latvijā bija uzrīkojis ļoti interesantu pasākumu – braucienu uz Latgali ar kompaktās klases (pilsētas) apvidniekiem. Līdztekus VW jaunajam produktam „VW Tiguan” uz šo avantūru piekrita „Toyota” ar „RAV4”, „Honda” ar „CR-V” un „Nissan” ar „X-Trail”.
Jāatzīmē, ka līdz šim Latvijā auto pārstāvji ir bijuši visai izvairīgi salīdzinošo testu gadījumā. Tomēr, kā atzīmēja pasākuma organizatori, tad šis vairāk ir kā draudzības brauciens, kā pamatmērķis nav noskaidrot absolūto uzvarētāju (kā vēlāk pārrunājām, tad katram bija savs favorīts, līdz ar to viena konkrēta uzvarētāja nav, arī man izvirzījās divi favorīti), bet gan salīdzināt atšķirības starp šiem viena segmenta automobiļiem, ko dod iespēja uzreiz pārkāpt no viena otrā, nevis paņemt tos uz izmēģinājumu ar vairāku dienu vai pat nedēļu atstarpi, kad tūlītējie iespaidi jau zuduši no „operatīvās atmiņas”.
Starts ceturtdienas rītā no VW centra Krasta ielā. Pa abām dienā kopumā nobraucām kādus nepilnus 500 kilometru.
Pirmā pieturvieta jau pēc kādiem 60 km, kad savstarpēji maināmies automobiļiem, kuru kopumā bija 10, katrs atšķirīgas modifikācijas.
Dalāmies pirmajos iespaidos. Sākumā pats braucu ar „Toyota RAV4”, diezgan ciets un pa pampakiem veļas kā kamolītis.
BMWPower.lv useris Arizah arī darbā („TV5 Autoziņas”)
Kā nākamo braucamo izvēlējos „Nissan X-Trail”. Jau vēl stand-by režīmā ievēroju interesantu „Nissan” pārstāvja tūningu – „Motorcentrs” bling bling uzrakstu Par auto var teikt, ka skaļāks par „Toyota RAV4”, sēdopozīcija zemāka un „mīkstāka”. Tāds vairāk agronomisks auto, salīdzinot ar pārējiem. Tiesa, pēc teorijas, šim apvidus pārgājība ir labākā starp šeit līdzīgajiem, bet ikdienai, manuprāt, pārējie ir labāki varianti.
Tā kā sākumā braucām pa asfaltu, tad vajadzēja biku ielīst arī off-roudā
Kamēr mēs sastājāmies šosejas apļveida kustības vidū, tikmēr kāds cits off-roudu meklēja trijstūrī
Mūsu tehniskais back-up – principiāli jaunās paaudzes „Toyota Land Cruiser”.
Taisām cMykac biužas
Dodamies tālāk
Tā kā no Rīgas izbraucām gandrīz par stundu vēlāk nekā plānots, tad grafiku kavējām par aptuveni stundu. Tā kā nākamis check-point bija pusdienas Jēkabpilī, tad – svēta lieta – grafiks jānoķer „Virināt” ar nemotoriem 130 km/h „kruīzā” visai interesanti Jāatzīmē, ka ar tamlīdzīgu ātrumu tika vilkts arī pa granteni Tā kā operatorus/fotogrāfus veda ar VW Touareg V10 TDI, tad tam bija ik pa laikam izstieptā kolonna jāapdzen un atkal jāizsēdina iemūžinātāji. Tur jau bija citi ātrumi un apdzīšanas manevri, jo dažs iedomājās, ka VW Touareg grib „kosties” Ā, vēl prikols – viens man pa priekšu ar RAV4 nesās ~130 km/h un pirms tiltiņa šuvēm segumā nepiebremzēja, kā rezultātā ar pakaļu piezemējās ne visai taisni, iedomājieties skatu, kā tādu īsas bāzes auto pie tāda ātruma vākt, kad pakaļu tā biš samet
Pusdienas mums bija Jēkabpils VW centrā, kur mūs laipni uzņēma centra īpašnieks.
Tikmēr mūsu auto nomazgāja. Tikai nez kāpēc, jo tūlīt pēc tam atkal maucām pa granteni
Pēc pusdienām īpašnieks izrādīja centru un arī servisa telpas. Interesanti, ka Jēkabpilī servisa izmaksas ir jūtami lētākas kā Rīgā un ir pat uzņēmumi, kuri savu Rīgas autoparku ved apkopt uz Jēkabpili – atmaksājoties!
Remontē šeit ne tikai jaunos VW
Esam paēduši, auto nomazgāti – maucam!
Tālāk daudz jo daudz kilometru braucām pa granteni. Redzēt ne skujas nevar! Ātrums iepriekšējais – ap 120 km/h. Lai arī tie skaitās apvidnieki, pie tāda ātruma „peldēšana” pa granti ir jūtama, bet, kad auto saslīd (piemēram, līkumā), tad pilnpiedziņa noreaģē un iejaucas, nostādot auto atkal vietā.
Piestājām kaut kāda miesta centrā, kārtējais auto maiņas punkts
Daudzu uzmanību piesaistīja vietējais info centrs. Nedaudz pasmīnējām par vietējo mārketingu
Infrastruktūra
Viens auto no maršruta bija novirzījies kaut kur pa 100 km Gaidījām te bezmaz stundu. Dirning.
Dodamies tālāk ceļā.
Neskatoties uz to, ka jau cik tur dienas ir vairāk kā 10 grādu plusā, vietumis Latgalē atrodams sniegs
Galamērķis sasniegts – Sventes muiža (apm. 15 km no Daugavpils), kur mūs gaida vakariņas, pirts un nakšņošana.
Kas tad tas!? Izrādās, arī Latgalē aristokrāti brauc ar Daimler Super V8
Muižas īpašniekam turpat blakus ir muzejs ar militārās tehnikas kolekciju
Pēc kāda laiciņa sabrauca pagalmā jaunās S-klases. Izrādās, īpašniekam arī šodien muižā kaut kāda pasēdēšana ar saviem cilvēkiem Tas saviem viesiem parādīja muzeju, tikmēr arī daži no mums iespruka iekšā (kaut arī vakarā tāpat tas izrādījās programmā ). Nopietni cilvēki (masīvi zelta rokaspulksteņi) un attiecīgs bazars, viens no viņiem tur pārējos, kā pamanīju, ar žestiem kušināja, lai „matiem” tā nemētājas
Tikmēr mēs taisījām paši savu glamūru.
Kamēr līdz vakariņām laiks, tikmēr varēja ņemt jebkuru no auto un doties paši izbraukumā pa apkārtni...
...vai arī vienkārši pakavēties pie barčika.
Vakariņas glamūrā gaisotnē
Pēc vakariņām mūs izvadāja pa militārās tehnikas muzeju, kas ir arī muižas īpašnieka privātā kolekcija.
Tanks „Josifs Staļins”. Ja pareizi sapratu, tad lielākais PSRS tanks.
Varēja arī uzlīst augšā un palūrēt pa lūku iekšā. Arī ieskatījos, bet nebija skaidra sistēma, kā tur viņi īsti lien iekšā un ārā. Vienvārsakot, komforts 0
Sakarnieks
Bruņinieka salons
„Hella Dark” sākumā bija nevis „BMW”, bet krievu bruņiniekiem
Dodamies atpakaļ no muzeja un jau cita tehnika mūs atkal priecē Useris Bosnija gan jau būtu paņēmis „Josifu Staļinu” un pārbraucis tam Daimler’am pāri Starp citu, ar tanku izbraukt var pa ~3000 eiro stundā
Timrots pamanīja interesantu detaļu, ka dažam te tanki svarīgāki par sava nama vizītkarti
Pēc vakariņām un muzeja apmeklējuma, devāmies uz pagrabstāva atpūtas kompleksu. Pieaicināts bija arī muzikants.
Tā kā šīs muižas īpašniekam pieder arī kaut kāds futbola klubs un sava kluba spēles viņš grib redzēt „neatejot no kases”, tad tālrāži šeit ir visur, pat pašā pirtī!
Uzspēlējām arī biljardu. Uz rīta pusi jau bija labi, ja atcerējies, ka jāsit pa balto bumbu
Vaicāsiet, kur tad ir tas Latgolas glamūrs? Tas ir tad, kad aizbrauc uz Latgali, gana elegantu vietu, no bāra paņem normālus drinkus un lai arī etiķetes tiem ir vienādas, tomēr garšas atšķirība ir jūtama. Pat tie, kuri izdzēra tikai divas glāzītes, teica, ka nākamajā rītā sajūta bijusi tāda, it kā bujānīts nepajokam Pašam arī galva sāpēja tā, ka PSC Bet nebijām par to dusmīgi, jo tas piederas pie lietas līdz pat pēdējai detaļai – kā gan citādi zināsi, ka esi bijis Latgalē
Neliels rezumējums par automobiļiem. Pirms pasākuma domāju, ka starp tiem visjaunākais „VW Tiguan” būs galvastiesu pārāks, tomēr pēc izbrauciena ar „Honda CRV” paliku domīgs, jo arī tam ir patīkama gaita un diezgan eleganti nostrādāts salons – mīkstas podziņas, pat hroma detaļas. „Toyota RAV4” ir tāds jauniešu (Rietumeiropas jauniešu ) pilsētas auto – salons tam tāds „kičīgs” un gaita cieta. Savukārt „Nissan X-Trail”, domājams, apvidū visspējīgākais, atstāja tādu lauksaimnieciskāku iespaidu – skaļš dzinējs, palēta apdare un nav žēl noskrāpēt sānus. Tomēr kāds cits atkal minēja, ka tieši „Nissan X-Trail” ir vispieņemamākais šajā četrotnē. Katram savs, tomēr no savas puses, kā jau teicu, labāk ieteiktu vai nu „VW Tiguan”, vai „Honda CRV”.