jau lēnā garā kļūst par tradīciju pa svētkiem aizceļot uz Īru zemi. te nedaudz atgādinājums, kā šie ļautiņi dzīvoja agrāk, pirms ekonomiskā uzplaukuma
ļoti interesanta lieta bija GUINESS rūpnīcas apmeklējums. patiesībā - viss stāsts ap un par šo alus darītavu ir gana interesants. un kas visvairāk aizkustina, šo rūpnīcu apmeklējot - nenormālais Īru patriotisms un savas dzimtās zemes, tradīciju un kultūras godā turēšana. jo Īru ekonomiskais uzplaukums ir ļoti lielā mērā saistāms tieši ar šo firmu, alu un ražotni.
centieni attēlot tā laika tradīcijas
un mūsdienas
interesanta padarīšana - ar projektoriem tiek atdarināta gaismas un ēnu ienākšana caur logu. patiesībā tur ir siena.
slavenais zemes nomas līgums uz 900 gadiem.
kaut kas no vecām iekārtām, adaptēti mūsdienigiem muzeja eksponātiem - rada iespēju iejusties it kā pašā procesā iekšā ( it kā pats būtu katlā un vārītos kopā ar miežiem )
garšu laboratorija - rulz
vienu lūdzu man iepakojiet
GINESA industrija bija ļoti attīstīta. paši ražoja pat alus muciņas uzvietas
rūpnīcas makets. teritorija - milzīga.
loģistika - nodrošināta 100%
apmēram 9 stāvā - liels stikla skatu tornis, kurā cienā ar Ginesa alu, svaigu, tikko no konveijera. lopā garda lieta vēl - stilīga lieta. bārmenis, lejot alu, uz putām uzzīmē īrijas simbolu - trijlapi.
īrijā ar celtniecību viss ok.
dzer Ginesu un brauc ar M3
apciemot Īriju un neizbaudīt viņu dabu ? nē. to nevar. dabas parku tur ir daudz. un atpūta tā ir jauka.
šitie lopi pilnīgi bailes pazaudējuši
mazliet vēstures
šitam gan nav paveicies. ragi uzlikti divas reizes
jāpazīmējās
Ginesa rūpnīcu ļoti pat iesaku. man tur patika, kā arī Alus garšoja.
priekā