Online
Pašreiz BMWPower skatās 293 viesi un 18 reģistrēti lietotāji.
Ienākt BMWPower
Iepriekšējās nedēļas nogalē bija Peugeot 207 THP un arī Peugeot 607 2.2 HDi testi Francijā, netālu no Tulūzas un attiecīgi arī Vidusjūras. Lai pakaitinātu, piebildīšu, ka tur gaisa temperatūra bija +23 grādu pēc Celsija
Lidošana uz Castres pilsētu Francijā bija caur Vīni, kur bija vesela diena brīva, tāpēc laiks tika izmantots, pavazājoties pa vecpilsētu. Eju garām vienai vārtrūmei, pamanu kaut ko ekskluzīvu, eju tālāk (jo Vīnē koptu klasisku auto netrūkst) un tad tikai pie sevis domās atčoknos: „OMFG, tas taču bija retais BMW 3.0 CSL!”; un gāju atpakaļ bildēt.
Jāatzīmē, ka pasaulē ar stūri kreisajā pusē savulaik 3.0 CSL saražoja tikai ~700 vienībās!
Vēlāk uz vienas ielas redzēju arī BMW 3.0 CS. Tāpat tika manīti kopti E12 un E24, ar kuriem onkas kruizoja.
Es tur tā arī nesapratu, kā tas MB begemots tur tika norakstīts... Vēl ar darvu notašķīts bija.
Austrijā nākamajā dienā bija gaidāmi valsts svētki, tāpēc visos pils laukumos notika baigā rosība, gatavojoties masu pasākumiem.
Lidojums no Vīnes uz Castres Francijā. Ceļā vislaik kalni vien.
Tāds tas apdzīvotības blīvums Francijas dienvidos.
Castres kartē, ~45’000 iedzīvotāju
Lidostā bija tikai divas lidmašīnas, viena no tām mūsējā
Lidostas stāvvietā mūs gaida arī brauciena mērķis – čupa ar Peugeot 207 THP
Turpat nelielā īssaietā (t.s. brīfingā) mums pastāsta par auto (1,6-litru turbo, kas izstrādāts sadarbībā ar BMW, 150 ZS, 240 Nm; šo auto īsumā var raksturot kā benzīna dzinēja auto ar dīzeļmotora spēkrata īpašībām – ekonomisks un augsts maksimālais griezes moments jau pie zemiem apgriezieniem un ilgst plašā to diapazonā) un testa brauciena maršrutu.
Sēžamies auto un dodamies ~215 km pārbraucienā. Modeļi, loģiski, piebāzti ar visām ekstrām, tostarp pilno ādas salonu, panorāmas stikla jumtu un navigācijas sistēmu.
Cimdu nodalījumā zīmīte gadījumā, ja aptur policija, ko iedot inspektoram. Īssaietā mūs jau laicīgi brīdināja, kur būs statiskie radari un kur mēdz patrulēt policija.
Tāpat iedalīta pārbrauciena leģenda. Komponējumā ar navigācijas sistēmu, apmaldīties praktiski nav iespējams. Ja arī tā gadās, kaklā katram iekārts breloks ar GPS moduli, līdz ar to zinās, kur meklēt.
Šajā pasākumā testētāji bija no Baltijas valstīm un Horvātijas. Horvāti brauca tā kā atsaldēti bembisti! Šeit, vietā, kur atļauts braukt uz 70 km/h (franči strikti ievēro noteikumus), horvāti visiem palidoja garām uz 130 km/h... Mēs, letiņi, gan tādi nahāļi neesam, braucām garām tam renim ar ~100 km/h. Iekšā sēdošā tante signalizēja ar tauri un vicināja rokas, laikam domāja, ka narkomāni brauc
(Nemanīju, ka vietējie kāds kādu apdzītu, pat ja priekšā braucošais vnk velkas krietni zem atļautā ātruma.)
Cik paskatījos atpakaļ, viņa tur joprojām pie sevis bļaustījās un vicināja rokas.
Šitais viņu mērogiem skaitās vēl samērā liels miests, jo te normāli var braukt pa divām joslām un arī auto salikt pa malām. Vietas pietiek visiem.
Lūk, šādos miestos jau bija sliktāk. Ja kāds nāk pretī, jāmeklē „kabata”, jo abi nevar samainīties. Tāpat šādiem miestiem jābrauc cauri ar ~30 km/h (kaut atļauts 50 km/h), jo te, kā jau mūs arī iepriekš brīdināja, suņi brīvi skraida riņķi. Ne tā, ka paklīdeņi, siksniņa ir, bet vnk tā viņus palaiž „pastaigāties”...
Tomēr visinteresantāk ir braukt pa kalnu serpentīniem
Jābrauc ar pietiekamu drošības rezervi, jo kļūdas gadījumā varianti ir divi – ietriekties klintī...
...vai noripot pa nogāzi.
Taisām statiskos biužukus
Dodamies tālāk, bet, ak vai, priekšā neliels sastrēgums uz ~30 km/h. Izrādās priekšā smagais velk otru smago, bet apdzīt šeit ir praktiski nereāli, jo neredzi, vai kāds gadienā nenāk pretī. Šitā vilkāmies kādus ~10 km, bet tas kravinieks arī „gudrais”, nevarēja kādā no „kabatām” pieturēt un palaist sakrājušos kolonnu garām. Bet nu franči nekur nesteidzas, aizmugurē neviens netaurēja un nemēģināja iet uz apdzīšanu.
Šeit vēl viens šķērslis – migla XXL. Tāda veidojas kalnu augstienēs, redzi burtiski kādus nepilnus 10 metrus uz priekšu. Uz kuru pusi aiziet līkums, pateikt var tikai pēc ceļa horizontālā apzīmējuma... Jāatzīmē, ka frančiem tuvie lukturi nav obligāti, tāpēc viņi vispār brauc BEZ ieslēgtiem lukturiem. Liela pretimnākšana, ja miglas laikā kāds ieslēdza hotj gabarītus, pēdējā brīdī pamani pa pretējo joslu „ezīti” iznākam no miglas... Uz manu „bembisko standartiestatījumu” (tuvie ksenoni + miglas lukturi) skaidra laika apstākļos daži midžināja, lai kaut ko slēdzu laukā
Kā pēc braukšanas pa serpentīniem sapratu, tad, lai tos izbrauktu ātri, nevajag obligāti pēc iespējas jaudīgāku (ātrāku) auto, bet gan – pārzināt konkrēto ceļu! Proti, braucu tā uz ~90 km/h, astē iesēžas trešais golfs un elpo pakausī. Domāju, ka kāds vietējais džigits „vipendrivaetsa”, palūkojos kārtīgāk atpakaļskata spogulī – nē, tur sieviete pie ruļļiem! Vienā no taisnēm palaižu garām un mēģinu turēt līdzi, bet nesanāk – taisnēs (cik nu tās taisnas un garas) uz ~130 km/h pietuvojos, bet līkumā šamā konkrēti atraujas. Pēc bremžu lukturiem redzu, ka viņa zina, pirms kura līkuma jābremzē, pirms kura nē. Līkumi, kā noprotat, tur tādi, ka ieejā nezini, cik garš un cik izliekts tas pagrieziens ir, tāpēc tajos jāieiet ar pietiekamu drošības rezervi, jo kļūda, kā minēju, maksā pietiekami dārgi. Pēc kāda trešā līkuma aiz tā golfa sapratu, ka nefig skriet pakaļ, tāpat nenoķersi, kaut arī Peugeot 207 THP ir ar labāku veiktspēju un vadāmību. Vēl tur vairums šos serpentīnus ņem pa (nosacīti) ideālajām trajektorijām, un tad, līkumā pamanot pretimbraucošo, katrs rauj uz savu pusi
Francijā vīna lauku ir pa pilnam
Pārbrauciena galamērķis – Soreze klosteris, kas tagad pārbūvēts par hoteli
Te stāvvietā sakrāmēti Peugeot 607 2.2 HDi, ar kuriem mums braukšana gaidāma nākamajā dienā.
Pamazām visi sarodas ar Peugeot 207 THP. Interesanti, ka, lai arī šiem auto odometrā nobraukums sniedzās pāri 5’000 km, tiem nekas negrabēja ne salonā, ne balstiekārtā. Visticamāk, tur jāpateicas civilizēto valstu ceļa seguma kvalitātei, kamēr Latvijā pat trīskārt dārgāki testa auto ar vēl trīsciparu skaitli odometrā mēdz grabēt...
Kamēr līdz aperatīvam un vakariņām (pēc kurām austrumeiropieši izdzēra visu bāru!) vēl laiks, var doties iečekot apkārtni. Tādas, lūk, tai miestiņā ieliņas.
You’ve got mail
Vietējais lauku tūneris, pamanījis, ka viņu grasos bildēt, spēji paātrinājās un aizlaidās, bet varbūt vienkārši nodemonstrēja spēkrata veiktspēju
Šitais noteikti arī pieder kādam vietējam rajona „edijam” – vertikālais logu tīrītājs nodrošina papildus aerodinamiku, šķeļot gaisa plūsmu vēl pirms tā saskaras ar vējstiklu; koka stūre nodeva luksusam, bet kreisās puses sānskata spogulim (atšķirībā no labās) sarkanās krāsas nepietika.
Blakus klosterim masīva baznīca...
...blakus baznīcai – „Peugeot” ar līdz virsbūves bleķim nolupušu krāsu
Nākamajā dienā bija „Peugeot 607 2.2 HDi” kārta. Lai arī modelis kā tāds ir vecs, šī ir jauna modifikācija (170 ZS), kas aizpilda dīzeļversiju gammā spraugu starp bāzes 2.0 HDi un topa 2.7 HDi.
Pēc tam dodamies atpakaļ uz bāzi, lai ar vakardienas Peugeot 207 THP dotos uz Castres lidostu
Kamēr gaidām lidmašīnu, pegijus jau štāpelē treileros...
...bet horvāti uzgaidāmajā telpā māžojas
