Online
Pašreiz BMWPower skatās 269 viesi un 15 reģistrēti lietotāji.
Ienākt BMWPower
Ceturtdien, 9.martā, Tallinā norisinājās jaunā, tikko Ženēvas autoizstādē prezentētā „Hyundai SantaFe” testi Tallinā visiem Baltijas autožurnālistiem.
Latvijas delegācija turp devās ar „Hyundai H1”; kopumā deviņi cilvēki tādā salien (cik arī bijām). Bildēts pirmajā pieturvietā pēc robežas.
Šeit redzams Igaunijas autoparka kontrasts (Ford Focus un BMW 750 E32). Iebraucot Igaunijā, pirmajā brīdī aizmirsti, ka tā ir postpadomju valsts, kas atrodas šepat kaimiņos. Ceļi labi, autoparks jauns, iespaids kā Skandināvijā. Bet tad padomā – ept, mēs taču esam tepat pie Latvijas, kur valda BMW E36, E39 utt. Atklāju E36 skaitītāju... Ceļā līdz Tallinas centram saskaitīju vien piecus E36 un tie paši visi bija sedani! E39 redzēju kādus trīs. Bet pilnas ielas ar Ford Focus, Toyota Corolla, Opel Astra, Mazda3 u.c. mazlietotiem vai jauniem kompaktniekiem. Autoparks kopumā visai pajauns, diezgan kontrastaina starpība no Latvijas.
Labi, tagad pie subj. „Hyundai SantaFe” karavānā kopumā bija kādi 10 automobiļi. Labi, ka bija arī iepriekšējās (līdzšinējās) paaudzes, jo šādā veidā vislabāk var novērtēt progresu starp paaudzēm. Bildē redzama viena no pārsēšanām, jo visi auto bija pilni, un cilvji savā starpā mainījās vietām/automobiļiem starpposmos.
Tā, pietiek kruīzot kā penžām pa koplietošanas ceļiem! Fiksi mežā!
Pirmajā pārsēšanās posmā mežā ekspedīcijas vadītājs pamanīja, ka visi brauc vilcieniņā un karavānas pēdējie džipi neizbauda nekādu apvidu, vien brauc pa jau izveidotajām sliedēm (iepriekšējā attēlā redzama bilde no pēdējā džipa). Tāpēc turpmāk karavānas vadība veido slalomu (bildēts no pirmā džipa, kas ir žurnālistu rīcībā, pirmie divi („Suzuki Samurai” un „Hyundai Terracan” ir pasākuma vadītāju auto). Lūk, tagad katram pašam jālauž savs ceļš vietumis pat gandrīz pusmetru biezajā sniegā, kur klājumu neapspīd tiešie saules stari.
Nenormālākā stūrēšana! Jāņem vērā, ka šādos apstākļos auto nebrauc tā, kā grozi stūri, tam tieksme rullēt vienkārši taisni, tāpēc ar stūri jāstrādā ļoti aktīvi. Turklāt, ja ielec priekšā braucošā džipa sliedēs, tad auto uzvedas kā amerikāņu kalniņu vagoniņš, kas virzās pa sliedēm. Ja priekšā braucošā izveidoto sliežu līkumiņā iebrauc ātrāk nekā iepriekšējais, tad bezmaz ar puskorpusu dabū šķūrēt sniegu, izveidojot vēl lielāku „kabatu”.
Tur viens džips bija ar mehānisko kārbu, vēlāk visi no tā izvairījās
, jo ar automātu šādos apstākļos braukt ir daudz daudz vienkāršāk. Proti, dodot pārlieku lielus apgriezienus, riteņi tiecas izspolēt, palēninot kustību, bet ar maziem apgriezieniem, no sliedēm iebraucot vēl neizbrauktā sniegā, momentāni palielinās pretestība un apgriezieni strauji krītas. Ja laikus nenoreaģē (nepārslēdzies augstāk), dzinējs noslāpst. Šeit bildēts brīdī, kad pilotējošais igaunis noslāpēja dzinēju, bet konvoja vadība jau gabalā.
Šādi izskatās automobiļa purns pēc slaloma.
Visapkārt šāda aina.
Pirmā pīppauze, tipa brokastis.
Jādodas tālāk, bet, ak vai, organizatoru „Hyundai Terracan” iesēdies. Nekas, tieši tāpēc mums te arī ir „Suzuki Samurai”!
Te vienam nospīdēja, ka darbadienas rītā garām brauc vesela kolonna ar džipiem.
Bija arī viens iepriekšējās paaudzes „Hyundai SantaFe” ar 36’000 km nobraukumu (attēlā priekšplānā). Protams, viss grab un čīkst salonā, bet kaut kā tīri psiholoģiski rodas sajūta, ka ar šo braukt apvidū ir drošāk. Varbūt tāpēc, ka tas ir primitīvāks, kā jau visi „īstie džipi”, kaut gan tīri tehniski jaunais „SantaFe” ir pārāks gan dzinēju, gan transmisijas ziņā.
Jaunā paaudze, var redzēt, veidota, ņemot vērā lielākoties Ziemeļamerikas patērētāju vēlmes. Kaut kāda koka imitācija, kas pat uz aci neatstāj iespaidu par koku, stūres vadība ļoti miltaina, pedāļi mīksti (kā automobiļiem ar elektronisko „pedāli”) u.tml. Protams, glāžu turētāji priekšā pakaļā. Kopējā kvalitāte ir samērā OK, vietumis tik cietā plastmasa. Nepatika arī zilais apgaismojums mērinstrumentos. Atstāj tādu ss.lv stila „ņeonnovaja podsvetka” iespaidu.
Aizmugurējie diožu lukturi ieturēti „Audi Q7” un „Infiniti FX” stilā.
Braucām ne tikai pa līdzenumiem.
Šajā pasākumā varēja praktiski pārliecināties par vēl nesenajos „Touareg Experience @ 333” testos instruktora teikto – „It’s all about tires!”. Proti, šajā pasākumā džipiem bija trīs veidu riepas – „Bridgestone” un divu dažādu modeļu „Nokian”. Vislabāk starpību varēja novērtēt ātrumposmā braucot aiz tādas pašas modifikācijas „SantaFe” tikai ar citām riepām. Ar lētajām „Nokian” džipam purnu līkumos nes laukā, netiec līdzi priekšā braucošajam ar dārgajām „Nokian” riepām, jo ar tām līkumu varēja izņemt nebremzējot un samērā stāvā uzkalnā uzbraukt bez ieskrējiena. Arī, ja kādam gadījās iestigt, tad tie visi bija ar lētajām „Nokian” riepām aprīkotie „SantaFe”. Savukārt „Bridgestone” (modeli neatceros) bija kā vidusceļš starp šiem abiem „Nokian” modeļiem.
Visīstākais džips no visiem todien
– „Suzuki Samurai”. Pieder „Hyundai Motor Baltic Ltd” direktoram Margusam (iepriekšējā attēlā), ar ko brīvajā laikā paārdīties; šams esot off-road fans. „Suzuki Samurai” ne reizi nepievīla, bet nav jau brīnums – niecīga pašmasa, riktīgas riepas ar naglām un „taisnas rokas”.
Salonā džipam pašpietiekamais komplekts – stūre, pedāļi, ātrumpārslēgs, klēpjdators ar GPS un rācija.
Pusdienas kalna galā apkurināmā teltī, pēc kurām varēja ņemt tos džipus un savā vaļā močīt apkārt vairākas stundas. Tāpat tajā teltī bija 0.7 „Jagameister”, ko, ja vēlas, pa špicglāzītei izcirst siltumam. Tomēr visi aprobežojās ar minerālīšiem, tējām un kafijām, kas tur bija pieejami. Bet leišu delegācijai iedarbojās postpadomju homo economicus raksturīga doma, ka nevar jau tādu mantu laist vējā, pie tam haļavno. Noskaidrojuši, ka tālāk nekur netiks braukts, vien tepat apkārt un tad atpakaļ uz bāzi, 0.7 tika nolikts galda vidū un līdz pasākuma beigām iztukšots. Mums labi, ka džipi jādala uz mazāku cilvēku skaitu, bet viņiem tas pats ar „Jagameister”. Tā teikt, daba vienmēr parūpējas par līdzsvaru.
