Online
Pašreiz BMWPower skatās 225 viesi un 12 reģistrēti lietotāji.
Ienākt BMWPower
Kā iepriekšējo gadu, arī šogad ar sievu devāmies slēpot uz Erzgebirge Oberwiesental slēpošanas kūrortu. Tas atrodas ap 330 km no Berlīnes.
Visu nedēļu sekoju līdzi tā reģiona laika ziņām. Katru dienu tika ziņots ka stipri snieg. Uz piekdienu jau bija sasnidzis 1,5 metri. Tā kā viesnīcu rezervējām jau vairākus mēnešus atpakaļ, un šinī gada laikā brīvu vietu nav (par ko mēs pārliecinājamies pāgājušo gadu) braucām uz labu laimi, cerībā ka nekur neiestrēgsim ...
Līdz Drēsdenei viss gāja raiti. Tad sāka snigt sniegs un pie 0 C temperatūras viss uzreiz pārvērtās ļoti slidenā piešaluša pļurā. Autobānis nākamos 80 Km sabremzējās līdz 50 km/h ...
Kad nogriezāmies no autobāņa, pirmā brīdī likās ka talāk nekur netiksim un varam droši braukt atpkaļ . Uz ceļa bija ap 20 - 30 cm sniega un tas diezgan stāvi gāja kalnā. (Bilde diemžēl nesanāca jo bija tumšs). Kaut kā otrā un trešā ātrumā uz 30 - 40 km/h lēnām rāpoju kalnā augšā. Paceļam stāvēja daudz smagās mašīnas kas tālāk vairs netika ...
Pēdējos 50 Km braucu 2 stundas. Pie viesnīcas bija jauka stāvvieta un nezin kapēc pilnīgi tukša. Pajautāju viesnīcniekam vai varu tur nolikt savu auto ... Ja vari iebraukt tad liec ...
(Dzīvē tas izskatās daudz stāvāk)
Man tā bija kā goda lieta, kā es un nevaru. Apakšā bija ledus a pa virsu svaigs sniegs. A pirmajām divām reizēm man neizdevās. Kad braucu trešo reizi man pretī nesās viesnīcnieks bļaudams , ka nu ar BMW jau nu noteikti te nevar uzbraukt. Pielietojot viltīgu braukšbas tehniku ar piekto reizi es tur iebraucu. Viesnīcnieks apskatījas manas riepas ... Jaa, das ist ultragrip ... Jā patiešām, es vēl vasarā Latvijā iegādājos 4 lietotas ziemas riepas pa 10 Ls ga...
No rīta paēdām brokastis un sākām aplūkt apkārtni ... Sniegs, daudz sniega ...
Uzsākot ceļu uz trasi skati palika vēl interesantāki ...
Te skatam sāk pavērties slēpošnas trase ...
Pēc tam ceļš sāka izskatīties jau tā ... Kāmēr bija taisni vai pa kalnu uz leju it kā nekas ...
Te lūk ir vēl viens BMW vadītājs ...
Ņemot vērā pagājušā gada pieredzi, meklēju stāvietu pie trases ... Bet diemžēl nēkā vairāk par lielāma kupēnām neredzēju. Sāku sekot viem citam BMW kurš ar slēpēm uz jumta acīmredzot mēģināja sameklēt arī stāvēšanas vietu. Ceļš serpentīna veidā sāka vest kalnā augša aiz vien stāvāk un stāvāk, lidz vienā līkumā man samisējās un es uzkāros ... Kā izrādījās aiz manis seko vēl piecas mašīnas ... Mēģinot tās palaist kautkā garām atpakļgaitā piespiedos pie sniega kupenas un iestrēgu pavisam ... Nākamās 1,5 stundas daudz dažadu vāciešu stumdīja mani turp atpaļ, mācijā dzīvot, šausminājās ka nav siega ķēdes, viens pat piesēdās pie stūres, tipa es lohs nemāku, bet gan tikpat ātri izkāpa ārā ... (Man par prieku pa priekšu braucošais BMW nākmajā līkumā arī uzkārās un pēctam atpakaļgaitā ripoja atpakļ)
Beigās tomēr izdevās atbrīvoties no sniega gūsta un atrast vietu ku apstāties (Paldies dievam, jo mani tas visāka jau besīt) ...
Diemžēl pēc 4. stundām slēpošnu nācās pārtaukt, jo sieva neveiksīgi krītot sasita celi ... Paldies dievam nekas nopiens ... Kā arī atlikt svēdienas slēpošnu.
Atpakļ ceļš nebija vairs piedzīvojumu pilns, jo visi ceļi bija sakaisīti un notīrīti.
Viesnīcnieks zināja teikt, ka lai nodrošinātu vismaz kautkādu kustību, ceļu tīrīšanai tajā reģionā uz šo nedēļas nogali tika iztērēts 1,5 mil. eur .
Īstenībā stāsts nav par to kā es braucu slēpot vai par Oberwiesental, bet par to ka stipri jāpiedomā uz kurieni drīkst braukt ar BMW un kur nē ...