Auto nokļuva manā īpašumā tālajā 2000. gada pavasarī, kad pēc 3 mēnešu meklējumiem to atradu kādā no Maskavas ielas autoplačiem. Dēļ sākotnēji nesamērīgi augstās cenas, auto bija pavadījis placī gandrīz gadu. Sākumā tas man radīja nelielus aizspriedumus, taču, kad ’piepīpējot’ tas pieleca no pus aprieziena, sapratu, ka ir vērts to apskatīt tuvāk...
Ekspluatācijā auto sevi pierādīja tikai no labākās puses, jo 3 gadu laikā, nobraucot ap 60kkm, auto bija nepieciešami tikai minimāli plānotie remonti, kā priekšējo amortizatoru nomaiņa un piekares gumiju atsvaidzināšana, kopsumma ne vairāk kā ~Ls 300-400 (precīzus ciparus gan vairs nevaru nosaukt, jo visa remontvēsture tika nodota jaunajam īpašniekam). Tipisks ’bezproblēmu’ auto.
Laika gaitā auto ieguva nelielus vizuālus uzlabojumus kā ’shadow-line’ stila matēti melnās logu maliņas, ///M-tipa optiku, ///M ādas stūri un visbeidzot ’throwing stars’ R17 diskus, kas auto izskatu pārvērta visbūtiskāk.
Paralēli norisinājās arī stereo sistēmas uzlabošana. Dažada rakstura iebildumu dēļ, tika nomainītas 4 CD magnetolas, līdz izvēle apstājās pie 9-sērijas Pioneer, kas beidzot atbilda visām manām prasībām.
Līdzīgas pārmaiņas piedzīvoja arī priekšējā akustika. Šajā gadijumā par manu favorītu kļuva MBQuart Reference line 2-joslu komponenti, kas skanēja ļoti detalizēti un dzīvi, taču atšķirībā no iepriekšējiem Pioneer un Blaupunkt skaļruņiem, nebija tik ’uzbāzīgi’ un nogurdinoši. Subwoofer izvēli ierobežoja apstāklis, ka ziemā bieži dodos slēpot, tādēļ vienīgais risinājums, kas nodrošināja apmierinošu skaņas kvalitāti un pietiekami daudz brīvas vietas bagažniekā, bija free-air subwoofer.
Šādi auto izskatījās līdz pat brīdim, kad kāds tuvredzīgs VOLVO universāla vadītājs, pirms nepārredzama līkuma, izlēma veikt kreiso pagriezienu, aizšķērsojot ceļu man tieši degungalā. Lai izvairītos no ’ viesošanās’ VOLVO salonā ar ātrumu 50km/h, operatīvi tika pieņemts lēmums apbraukt šķērsli, nobraucot no ceļa. Lēmums izrādījās liktenīgi pareizs, jo VOLVO salonā bija 5 pasažieri, tajā skaitā 3 bērni... Grūti prognozēt sekas, ja atbiltoši CSN prasībām, samazinot ātrumu, būtu turpinājis ceļu pa savu joslu. Diemžēl, uzbēruma valnis izrādījās augstāks nekā sākotnēji varēja cerēt - rezultātā auto piedzīvoja lēcienu, kas beidzās ar abu bamberu nolaušanu un citiem nelieliem bojājumiem. Vietējais aculiecinieks-spirtoto dzērienu mīļotājs skatu atzina par gana atraktīvu un visādi citādi Holivudas cienīgu, jo dzirksteles lēciena brīdī, no auto apakšas, esot bijušas iespaidīgas. Tālāk jau sekoja ilgstošas skaidrošanās ar ceļu policiju un vēl ilgstošāka komunikācija ar OCTA aprošinātāju, kas par laimi, beidzās visādā ziņā sekmīgi - neatsverams bija avārijas brīdī klatesošāis digitālais fotoaparāts. Paldies arī JanimPuu par ātru juridiska rakstura telefonkonsultāciju.
Par auto komforta un gaitas īpašībām, domāju, ka tuvāk nav jāstāsta, jo gandriz katrs ir braucis ar 5 sērijas BMW - ja auto tiek uzturēts labā tehniskā kārtībā, tad viss ir ok. Degvielas patēriņš, manuprat, saprātīgs priekš auto izmēriem un svara - pilsētas apstākļos 15l/100km, ārpus pilsētas 10l/100km, jauktā ciklā ap 12l/100km. Neskatoties uz savu lielo svaru (1800 kg ar šoferi salonā), gaitā auto ir veikls un ātrs, kam galvenais iemesls ir perfektais 50/50 svara sadalījums un ierobežotas slīdes diferenciāļa (LSD) esamība.
Pēc 3 gadu ’kopdzīves’ bija laiks iet uz priekšu, tādēļ tika pieņemts lēmums auto pārdot, lai dotu vietu nākošās paaudzes BMW 528i E39.