Online

Pašreiz BMWPower skatās 143 viesi un 15 reģistrēti lietotāji.

Ienākt BMWPower

Lietotājvards:

Parole:

Atcerēties

Aizmirsi paroli?

Reģistrēties

Forums » Vispārējās diskusijas » Tērzētava

Tēma: Darba tirgus

AutorsZiņojums
Modrs
16. Aug 2010, 21:56 #6361

Kopš: 22. Nov 2004

No: Talsi

Ziņojumi: 10352

Braucu ar: Latvijas veiksmes stāstu

ar to speršanu ir tā kā ir. banānija maza, un "rekomendācijas" ātri izplatās. Tad jau labāk kkādu zapadlo, ja nemaksā, piemēram, iedirst kārbā (c) Driver
Offline
Driver
16. Aug 2010, 22:04 #6362

Kopš: 22. Jun 2002

No: Rīga

Ziņojumi: 31536

Braucu ar: iepirkuma ratiem pa alko outletu


16 Aug 2010, 21:56:44 Modricimus rakstīja:
ar to speršanu ir tā kā ir. banānija maza, un "rekomendācijas" ātri izplatās. Tad jau labāk kkādu zapadlo, ja nemaksā, piemēram, iedirst kārbā (c) Driver

nesac te demagogjet. Rekomendacijas izplatas atri un taja uznjemuma neviens ilgi nestradaja, jo darba devejs visus apspera uz algu.
Ja servisa ir muca ar ellju un ellja ir samainita tikai 10x un muca beigas ir tuksha, tadnu pieradi kursh un cik...

-----------------
diagnostika, elektronikas remonts & pretaizdzīšanas iekārtas.
Offline
lowera
17. Aug 2010, 12:13 #6363

Kopš: 23. Jul 2006

No: Rīga

Ziņojumi: 5575

Braucu ar: 1717

Tiem, kuriem interesē atalgojuma minēšana darba piedāvājumos un citas lietas, te neliels raksts:saruna par atalgojumu
Offline
Driver
17. Aug 2010, 12:32 #6364

Kopš: 22. Jun 2002

No: Rīga

Ziņojumi: 31536

Braucu ar: iepirkuma ratiem pa alko outletu


17 Aug 2010, 12:13:35 lowera rakstīja:
Tiem, kuriem interesē atalgojuma minēšana darba piedāvājumos un citas lietas, te neliels raksts:saruna par atalgojumu

raksts pieejams tikai registretiem

-----------------
diagnostika, elektronikas remonts & pretaizdzīšanas iekārtas.
Offline
egonspleeve
17. Aug 2010, 12:41 #6365

Kopš: 15. Mar 2009

Ziņojumi: 4719

Braucu ar: 2 litrigo alu rokā

kautkads fufelis par to atalgojuma nemineeshanu. var tak ieiet jebkuraa rietumeirpas darba birzhas lapaa un paskatiities, kaadiem ir jaabuut darba sludinaajumiem. tur 99% darba sludinajumu ir minets atalgojums, tik un tik gadaa, vai tik un tik par stundu.

taa tikai te pie mums visadi zhiidelji un gudriishi izdomaa, ka atalgojumu sleept un chakareet cilvekiem laiku ir produktiivi.

un vispar, latvijaa dziivojoshie plebeji ir jau pashi vainiigi. kad pajautaa kaadam, nu cik tad tu tur pelni. tad kautko stostaas, negrib teikt. nu tjipa baigais nosleepums
Offline
lowera
17. Aug 2010, 12:45 #6366

Kopš: 23. Jul 2006

No: Rīga

Ziņojumi: 5575

Braucu ar: 1717


17 Aug 2010, 12:32:21 Driver rakstīja:

17 Aug 2010, 12:13:35 lowera rakstīja:
Tiem, kuriem interesē atalgojuma minēšana darba piedāvājumos un citas lietas, te neliels raksts:saruna par atalgojumu

raksts pieejams tikai registretiem


Atvainojos, lūk...

Atklāta saruna par atalgojumu

Atklātība par algu var gan paātrināt atlases procesu, gan samazināt tās elastību.

Atalgojums vienmēr ir bijis starp jutīgākajiem jautājumiem darba tirgū. «Treknajos» gados darba devēji bija spiesti iesaistīties algu «vairāksolīšanā», jo kvalificēti speciālisti varēja diktēt savus noteikumus. Savukārt tagad uzņēmumi meklē jauno «līdzsvara punktu», lai ar piedāvāto algu nepārmaksātu, bet arī neatbaidītu vērtīgus potenciālos darba kandidātus. Neziņa par to, kā mainījies atalgojuma līmenis, valda arī starp darba meklētājiem.
Vai šādā situācijā abām pusēm dzīvi neatvieglotu atklātība par atalgojuma apmēru jau personālatlases sākumposmā? Speciālistu domas par to dalās.

Darījums ir darījums

Atalgojums pēc būtības ir darījuma cena, tātad tas ir viens no darījuma pamatkomponentiem, par ko ir jābūt abpusējai skaidrībai iespējami agrākā pārrunu posmā, uzskata personāla vadības konsultāciju kompānijas I.D.E.A. vecākā konsultante Līga Vasila.
«Plānotā darba samaksa vai tās robežas ir jādara zināma tad, kad amata pretendentam tiek vaicāts par viņa prasībām attiecībā uz atalgojumu, jo lēmumu par iespējamo sadarbību pieņems ne vien darba devējs, bet arī amata pretendents. Ir būtiski zināt, vai kandidāts ir ieinteresēts turpmākajās pārrunās par konkrēto vakanci.»
Neraugoties uz pašreizējiem bezdarba apmēriem valstī, daudzas vienošanās starp darba devējiem un darba meklētājiem netiek panāktas tieši atalgojuma līmeņa dēļ, norāda L. Vasila. «Ne mazāk reti ir gadījumi, kad darbinieks piekrīt zemākam atalgojumam, nekā sākotnēji cerēts, tieši tāpēc, ka jau atlases procesa sākumā ir iegūta pilnīga informācija par veicamo darbu un paredzamo darba samaksu un ir bijusi iespēja apsvērt visus «par» un «pret».»

Latvijā biežāk klusē

Atklātība par atalgojumu vakantajā amatā ir vispārpieņemta prakse daudzās Eiropas valstīs jau ilgus gadus. «Tomēr, Latvijā ierastāka ir situācija, kad paredzamais atalgojums tiek paziņots vien noslēdzošā personāla atlases kārtā. Diemžēl gan potenciālais darbinieks, gan darba devējs šajā brīdī visai bieži saprot, ka vienošanās par vakantā amata atalgojumu nav panākama, jo piedāvātais un gaidītais pārlieku atšķiras. Tas savukārt nozīmē, ka ir zaudēts laiks, enerģija un finanšu resursi, bet gala rezultāta nav. Informējot amata kandidātus par paredzamo atalgojumu iespējami agrāk, no šādām situācijām būtu iespējams izvairīties,» uzskata I.D.E.A. vecākā konsultante.
Publiskos darba sludinājumos, ko ievieto atlases kompānijas un arī privātā sektora uzņēmumi, algas apmērs netiek minēts gandrīz nekad, apstiprina personāla atlases kompānijas ARIKO ReServ vecākā konsultante Anita Āboltiņa.
Biežāk atalgojums darba sludinājumos parādās par pašvaldību un valsts sektora vakancēm. Šāda prakse noteikti atvieglo atlases procesu, jo nav lieki jāpatērē laiks ar kandidātiem, kas vēlāk atsakās atalgojuma dēļ, pauž A. Āboltiņa. «Iespējams, daļu pretendentu atalgojuma minēšana var pat motivēt pieteikties, ja iepriekš viņi maldīgi uzskatījuši, ka alga būs mazāka. Manuprāt, līdzīgu praksi varētu piekopt arī privātā sektora uzņēmumi zemākā vai vidējā līmeņa amatiem, kur atalgojumu tāpat nevarēs pielāgot konkrētajam kandidātam. Sludinājumā bez fiksētā atalgojuma vajadzētu minēt arī citus darbinieka ieguvumus – prēmiju sistēmu, visa veida labumus, mācību iespējas u.tml.»

Var individualizēt
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc atalgojums tomēr parasti netiek publiskots, ir variēšanas iespējas, skaidro A. Āboltiņa. «Atalgojumu neatklājot uzreiz, uzņēmumiem ir iespēja vadītāju un kvalificētu speciālistu amatiem to noteikt diezgan individualizēti, zināma koridora ietvaros, variējot ar dažādiem atalgojuma komponentiem (fiksētā, mainīgā daļa, labumi). Tāpēc ierakstīt sludinājumā vienu skaitli nemaz nebūtu objektīvi, jo tad būtu jāizklāsta visa atalgojuma sistēma.»
Ja speciālists ir tiešām ļoti labs, darba devējs bieži vien ir gatavs piekāpties darba kandidāta prasībām un panākt vienošanos par nedaudz augstāku atalgojuma līmeni, nekā sākotnēji plānots. Publicējot noteiktu atalgojumu, uzņēmums riskē nesaņemt pieteikumu no laba kandidāta, norāda A. Āboltiņa.
Cits iemesls ir tas, ka atšķirībā no ekonomiski attīstītajām valstīm, kur darba tirgus ir stabils un atalgojuma svārstības parasti nav lielākas par 2–3%, Latvijā piedzīvoti ļoti strauji atalgojuma līmeņa kāpumi un kritumi. «Līdz ar to Latvijā vēl aizvien ir ļoti dažāds atalgojuma līmenis līdzvērtīga darba darītājiem dažādos uzņēmumos – pieņemot darbā, uzņēmumi dažkārt vadās pēc izmaksu/ieguvumu principa – ņemsim labāko par lētāko cenu,» stāsta ARIKO ReServ vecākā konsultante.

Nav pārliecības par reputāciju
Atalgojums ir viens no aspektiem, ar ko darba devēji savstarpēji konkurē, tādēļ ir saprotama vilcināšanās ar šādas informācijas izpaušanu plašākai sabiedrībai, skaidro L. Vasila. «Tomēr mūsdienās pastāv dažādi risinājumi, kā padarīt šo informāciju pieejamu tikai amatam atbilstošajiem kandidātiem, nevis konkurējošiem uzņēmumiem –piemēram, izmantojot specializētas atlases datubāzes.»
I.D.E.A. vecākā konsultante uzsver, ka atalgojuma publiskošana dod iespēju darba devējiem konkurēt ar citiem, daudz grūtāk atdarināmiem uzņēmuma darbības aspektiem – organizācijas kultūru, vērtībām, sabiedrisko tēlu, personāla vadības politiku utt. «Iespējams, daļa Latvijas uzņēmumu vēl aizvien nav tik droši par savu reputāciju, līdz ar to paļaujas uz algu kā uz nopietnu motivācijas sastāvdaļu,» savukārt norāda A. Āboltiņa.

Jana Gavare, Dienas bizness SALDO / 02.03.2010.


[ Šo ziņu laboja lowera, 17 Aug 2010, 12:46:41 ]

Offline
Zeds
17. Aug 2010, 12:47 #6367

Kopš: 15. Jul 2008

No: Jūrmala

Ziņojumi: 1921

Braucu ar: Q7

nevis pateikt cik pelna ir noslēpums, bet gan attieksme pēc tam - "aa tu tak pa velti stradā" vai "oo nu tad jau viens divlitrīgais no tevis šodien" - 99% neviens neteiks - aha tagad paplašināju savu redzes loku ar noderīgu info.

a kapēc darba devēji slēpj info par to kāda alga pozīcijai hvz

[ Šo ziņu laboja Zeds, 17 Aug 2010, 12:49:10 ]

Offline
egonspleeve
17. Aug 2010, 12:52 #6368

Kopš: 15. Mar 2009

Ziņojumi: 4719

Braucu ar: 2 litrigo alu rokā


17 Aug 2010, 12:47:41 Zeds rakstīja:
nevis pateikt cik pelna ir noslēpums, bet gan attieksme pēc tam - "aa tu tak pa velti stradā" vai "oo nu tad jau viens divlitrīgais no tevis šodien" - 99% neviens neteiks - aha tagad paplašināju savu redzes loku ar noderīgu info.

a kapēc darba devēji slēpj info par to kāda alga pozīcijai hvz


nu tak viss pareizi. dazhreiz noderiigaak ir pateikt cilveekam, ka vinu darbadeveejs appis, jo redz es daru to pashu, bet pelnu 2x vairaak. vai arii pasham padomaat, redz kaa vins pelna tik daudz, a kapec es shanceju pa kapeikaam?

katra zinaa darba njeemeejs jaunu nav zaudetajs uzzinot, cik vina koleegjis citaa firmaa pelna.

[ Šo ziņu laboja egonspleeve, 17 Aug 2010, 12:52:51 ]

Offline
lowera
17. Aug 2010, 12:55 #6369

Kopš: 23. Jul 2006

No: Rīga

Ziņojumi: 5575

Braucu ar: 1717


17 Aug 2010, 12:52:32 egonspleeve rakstīja:

17 Aug 2010, 12:47:41 Zeds rakstīja:
nevis pateikt cik pelna ir noslēpums, bet gan attieksme pēc tam - "aa tu tak pa velti stradā" vai "oo nu tad jau viens divlitrīgais no tevis šodien" - 99% neviens neteiks - aha tagad paplašināju savu redzes loku ar noderīgu info.

a kapēc darba devēji slēpj info par to kāda alga pozīcijai hvz


nu tak viss pareizi. dazhreiz noderiigaak ir pateikt cilveekam, ka vinu darbadeveejs appis, jo redz es daru to pashu, bet pelnu 2x vairaak. vai arii pasham padomaat, redz kaa vins pelna tik daudz, a kapec es shanceju pa kapeikaam?

katra zinaa darba njeemeejs jaunu nav zaudetajs uzzinot, cik vina koleegjis citaa firmaa pelna.



, bet daudziem tiek iedragāta pašcieņa, ja pasaka, ka strādā pa kapeikām, bet, manuprāt, ir tikai noderīgi zināt, cik saņem attiecīgās jomas speciālists citos uzņēmumos
Offline
gapp
17. Aug 2010, 12:55 #6370

Kopš: 04. Aug 2007

No: Liepāja

Ziņojumi: 8308

Braucu ar: SD

Mums darbā pie sienas ir A3 formāta lapa, kurā ir uzskaitīti atalgojuma līmeņi un katrā līmenī esošais atalgojums. Darbiniekam pēc noteikta laika perioda ir iespēja veikt testu, kuru veiksmīgi izpildot, viņš var paceties nākošajā līmēni, kur ir attiecīgi arī cits atalgojums. Tad vēl klāt zināšanu pārbaudei nāk atsauksmes par darba kvalitāti, attieksmi, saprašanos utt., kur katrs saņem vēl attiecīgi bonusā kādu naudas summu. Bet pamatā visiem, kuri atnāk strādāt uzreiz ir skaidrs, ar kādu summu ir jāsāk un kādas ir iespējas pacelties augstāk. Gadījumā, ja mainās pamata summa (sākuma alga), tad visiem pārējiem arī attiecīgi tikpat daudz pieliekas klāt.

Tas ir tieši par ražošanas darbiniekiem. Man tas liekas pat ļoti normāli.
Offline
Zeds
17. Aug 2010, 12:56 #6371

Kopš: 15. Jul 2008

No: Jūrmala

Ziņojumi: 1921

Braucu ar: Q7

varbūt darba ņēmējs zin ka viņu apchakarē un nah viņam to vēl no tevis dzirdēt.. Tiek kas grib dzirdēt komentārus parasti arī pasaka - pagāšmēnes saņēmu 1200 un 350 ls nodokļos samaksaju.
Offline
Driver
17. Aug 2010, 13:00 #6372

Kopš: 22. Jun 2002

No: Rīga

Ziņojumi: 31536

Braucu ar: iepirkuma ratiem pa alko outletu

Nu neredzu problemu uzradit kautvai to, ka alga 400-600 un miers. Un atkariba no situacijas piedavat precizaku ciparu, tad vismaz liela dalja pashi izlems vai ir verts iet uz interviju, jo vienam varbut jau 400ir labi un vinjs ar prieku aizskries un varbut beigas vel piesolis vinjam 600, bet savukart kads cits redz, ka 600 ir griesti, kas galigi nav pa pratam un neteres savu laiku...

Un tagad atbildiet ludzu godigi - cik biezi jus pashi esat atteikushies no piedavajuma (delj atalgojuma), bet jus butu njemushi, nevis pashi gribejat, bet pasutija dirst?
Man taa attieciba bija parasti 5:1

-----------------
diagnostika, elektronikas remonts & pretaizdzīšanas iekārtas.
Offline
Driver
17. Aug 2010, 13:21 #6373

Kopš: 22. Jun 2002

No: Rīga

Ziņojumi: 31536

Braucu ar: iepirkuma ratiem pa alko outletu

Es vel neesmu izteicies par tiem, kas vispar nevar pateikt nevienu konkreto skaitli. Atbilde ir tikai "x % no kasee ienesta"
tadiem pedoniem parasti ir jajauta kads ir garantetais minimums, ko darba devejs var garantet nopelnit. Un visbiezak tada skaitlja nav, kas automatiski norada uz kautkadam citam problemam uznjemuma, delj kuram nebus iespejams nopelnit.
Tie, kas bez mulsuma briza ari ir spejigi nosaukt garanteto minimumu, nav zeme metami, jo darba vieta viss ir saorganizets taa, lai varetu normali stradat un tas ir tas skaitlis, ko ir iesprjams sastradat stradajot loti leni ar nosacijumu, ka darba devejs spej nodrodinat ar darbu un visu parejo nepiecieshsmo.

-----------------
diagnostika, elektronikas remonts & pretaizdzīšanas iekārtas.
Offline
Melvins
17. Aug 2010, 14:16 #6374

Kopš: 31. May 2002

No: Rīga

Ziņojumi: 11342

Braucu ar: BMW un Daft Punk.


17 Aug 2010, 12:55:16 lowera rakstīja:

17 Aug 2010, 12:52:32 egonspleeve rakstīja:

nu tak viss pareizi. dazhreiz noderiigaak ir pateikt cilveekam, ka vinu darbadeveejs appis, jo redz es daru to pashu, bet pelnu 2x vairaak. vai arii pasham padomaat, redz kaa vins pelna tik daudz, a kapec es shanceju pa kapeikaam?

katra zinaa darba njeemeejs jaunu nav zaudetajs uzzinot, cik vina koleegjis citaa firmaa pelna.



, bet daudziem tiek iedragāta pašcieņa, ja pasaka, ka strādā pa kapeikām, bet, manuprāt, ir tikai noderīgi zināt, cik saņem attiecīgās jomas speciālists citos uzņēmumos



Redzi,
nav viss tomēr tik vienkārši.

Ir milzīga atškirība - kurā/kādā sfērā tu strādā, ko tu ražo, tirgo, vai arī - kādu pakalpojumu Tu sniedz.

Piemēram,
1) ja tu esi menedžeris tirdzniecībā, kas tirgo kaut ko! - tonnām mēnesī, naftu!, teiksim - ar tik un tik simtiem tkst. Ls apgrozījumu mēnesī. Tad tev alga noteikti būs lielāka, nekā:
2) menedžerim...
kurš tirgo saspraudītes, piemēram, ar kompānijas apgrozījumu līdz padsmit tkst. Ls.

Un ko tagad? vai menedžerim, kurš tirgo saspraudītes, staigāt tagad ar iedragātu pašcieņu?
vai arī... menedžerus var atļauties tikai
naftas kompānijas.

Nē.
Ir dažādas sfēras, dažādi apgrozījumi un arī atalgojumi.
Tā kā... šāds algu salīdzinājums nav gluži korekts.

Pārdevējs, kurš stradā Cenuklubs, par piemēru. Diez vai saņems lielāku atalgojumu, nekā jaunu Mercedes Benz pārdevējs salonā, uzvalkā.
Offline
lowera
17. Aug 2010, 14:33 #6375

Kopš: 23. Jul 2006

No: Rīga

Ziņojumi: 5575

Braucu ar: 1717

Melvin,

es jau nebiju domājusi vienkārši amata nosaukumus vienādus, bet gan darba pienākumus, atbildību utt.
Offline
Grim55
17. Aug 2010, 14:36 #6376

Kopš: 07. Apr 2009

No: Rīga

Ziņojumi: 603

Braucu ar: ML 500



Redzi,
nav viss tomēr tik vienkārši.

Ir milzīga atškirība - kurā/kādā sfērā tu strādā, ko tu ražo, tirgo, vai arī - kādu pakalpojumu Tu sniedz.

Piemēram,
1) ja tu esi menedžeris tirdzniecībā, kas tirgo kaut ko! - tonnām mēnesī, naftu!, teiksim - ar tik un tik simtiem tkst. Ls apgrozījumu mēnesī. Tad tev alga noteikti būs lielāka, nekā:
2) menedžerim...
kurš tirgo saspraudītes, piemēram, ar kompānijas apgrozījumu līdz padsmit tkst. Ls.

Un ko tagad? vai menedžerim, kurš tirgo saspraudītes, staigāt tagad ar iedragātu pašcieņu?
vai arī... menedžerus var atļauties tikai
naftas kompānijas.

Nē.
Ir dažādas sfēras, dažādi apgrozījumi un arī atalgojumi.
Tā kā... šāds algu salīdzinājums nav gluži korekts.

Pārdevējs, kurš stradā Cenuklubs, par piemēru. Diez vai saņems lielāku atalgojumu, nekā jaunu Mercedes Benz pārdevējs salonā, uzvalkā.


nevajag salīdzināt nesalīdzināmo, runa iet par līdzīgu darbu, ne tikai amata nosaukumu līgumā.
Offline
kastenuteik
17. Aug 2010, 14:37 #6377

Kopš: 13. Oct 2006

Ziņojumi: 829

Braucu ar: ivo


17 Aug 2010, 13:21:18 Driver rakstīja:
Es vel neesmu izteicies par tiem, kas vispar nevar pateikt nevienu konkreto skaitli. Atbilde ir tikai "x % no kasee ienesta"
tadiem pedoniem parasti ir jajauta kads ir garantetais minimums, ko darba devejs var garantet nopelnit. Un visbiezak tada skaitlja nav, kas automatiski norada uz kautkadam citam problemam uznjemuma, delj kuram nebus iespejams nopelnit.
Tie, kas bez mulsuma briza ari ir spejigi nosaukt garanteto minimumu, nav zeme metami, jo darba vieta viss ir saorganizets taa, lai varetu normali stradat un tas ir tas skaitlis, ko ir iesprjams sastradat stradajot loti leni ar nosacijumu, ka darba devejs spej nodrodinat ar darbu un visu parejo nepiecieshsmo.

Tas jau zirgam skaidrs, ka daudziem te nepatiks darba alga % no ienesīguma paveidā, jo tas nozīmē, ka būtu JĀSTRĀDĀ
Tirdzniecības sfērā imho vislabākā atalgojuma sistēma pie nosacījuma, ka ir normāla niša, normāls dd. un dņ., jo priekš kam darba devējam maksāt par kādu liekēdi, kas neko nedara un ir pārliecināts, ka ekonomikā nauda rodas 2x mēnesī, iekrītot kontā, ja tā vietā tad labāk nomātu kādu glītu bengālijas tīģerēna izbāzeni, kas pildītu tās pašas funkcijas.
Offline
Melvins
17. Aug 2010, 14:40 #6378

Kopš: 31. May 2002

No: Rīga

Ziņojumi: 11342

Braucu ar: BMW un Daft Punk.


17 Aug 2010, 14:36:25 GatisL rakstīja:
nevajag salīdzināt nesalīdzināmo, runa iet par līdzīgu darbu, ne tikai amata nosaukumu līgumā.


bet šeit jau tieši salīdzina nesalīdzināmo.
naftas tirgonis savu produktu piedāvās ar pilnīgi tādu pašu entuziasmu, kā saspraudīšu pārdevējs
un varbūt!, varbūt - saspraudīšu pārdevējs būs labāks (tikai dotajai kompānijai ir tik Liels apgrozījums, cik ir - un tik Liels piedāvājamais atalgojums, cik šī kompānija var atļauties).

saproti?.. .
šie nospraustie atalgojuma līmeņi - ir ļoti vispārīgi, un nosacīti.
patiesībā... Tā nevar! salīdzināt

[ Šo ziņu laboja Melvins, 17 Aug 2010, 14:42:18 ]

Offline
Grim55
17. Aug 2010, 14:41 #6379

Kopš: 07. Apr 2009

No: Rīga

Ziņojumi: 603

Braucu ar: ML 500


17 Aug 2010, 14:33:30 lowera rakstīja:
Melvin,

es jau nebiju domājusi vienkārši amata nosaukumus vienādus, bet gan darba pienākumus, atbildību utt.


starp citu, vai tad uzņēmumiem, kas nodarbojas ar personālatlasi nav pieejama šāda informācija? kaut visai aptuvena, un kaut tikai par populārākajiem darba piedāvājumiem?
Offline
esir
17. Aug 2010, 14:44 #6380

Kopš: 08. Feb 2010

Ziņojumi: 605

Braucu ar:


17 Aug 2010, 14:40:46 Melvins rakstīja:

17 Aug 2010, 14:36:25 GatisL rakstīja:
nevajag salīdzināt nesalīdzināmo, runa iet par līdzīgu darbu, ne tikai amata nosaukumu līgumā.


bet šeit jau tieši salīdzina nesalīdzināmo.
naftas tirgonis savu produktu piedāvās ar pilnīgi tādu pašu entuziasmu, kā saspraudīšu pārdevējs
un varbūt!, varbūt - saspraudīšu pārdevējs būs labāks (tikai dotajai kompānijai ir tik Liels apgrozījums, cik ir - un tik Liels piedāvājamais atalgojums, cik šī kompānija var atļauties).

saproti?.. .
šie nospraustie atalgojuma līmeņi - ir ļoti vispārīgi, un nosacīti.
patiesībā... Tā nevar! salīdzināt


var salīdzināt vienu saspraudīšu tirgotāju ar otru
Offline

Moderatori: 968-jk, AV, BigArchi, BlackMagicWoman, Czars, GirtzB, Lafter, PERFS, RVR, SteelRat, VLD, linda, mrc, noisex, smudo