Online
Pašreiz BMWPower skatās 121 viesi un 0 reģistrēti lietotāji.
|
Tēma: E46 ABS problēma
| Autors | Ziņojums |
|---|
| bmwaddict | |  Kopš: 23. Oct 2002
No: Ogre
Ziņojumi: 8263
Braucu ar: BMW pa Los Angeles
| Kaspich es atceros tu kaadreiz mineeji ka ar parasto ELM327 baazeeto skaneri varot redzeet live misfires, es taa arii neiebraucu kaa to dara. Mosh pastaasti?  |  Offline | | |
| N53series | | Kopš: 10. Apr 2017
Ziņojumi: 2891
Braucu ar:
|
12 Mar 2018, 09:26:43 @bmwaddict rakstīja:
Kaspich es atceros tu kaadreiz mineeji ka ar parasto ELM327 baazeeto skaneri varot redzeet live misfires, es taa arii neiebraucu kaa to dara. Mosh pastaasti?
http://n53series.blogspot.com/2017/09/misfire-counters.html
bet, tie korekti straadaa pie nsaciijuma, ja noadapteets spararats, protams. | | Offline | | |
| N53series | | Kopš: 10. Apr 2017
Ziņojumi: 2891
Braucu ar:
| iisais monologs par spiediena regulatoriem.
1. spiediena regulators novietots reikas galaa, piem., M20/M50, utml.
tam [regulatoram] ir 2 kameras, spriediens tiek meeriits nevis 'tupa' reikaa, bet reika vs iepluudes kolektors.
attieciigi, ja, piem., uz korpusa rakstiits 3.5bar, tad [protams, skatam datasheet, pie kaadiem nosaciijumiem jaameera - pie 1bar otraa kamera, vai 0 bar]:
a) reikaa buus 3.5bar, ja dzineejs nestraadaa+suuknis straadaa;
b) ap 2.8 bar., ja dzineejs straadaa tuksgaitaa [iepluudee 0.3bar]
un
c) kaaps uz 3.5bar, atraujot valjaa droseli.
2. gadiijums: spiediena regulators pie gridas. Piem., M54.
shajaa gadiijumaa spiediena regulatora 2.kamera piesleegta PIRMS droseles.
tb., ja uz korpusa 3.5bar.,
a)tuksgaitaa buus 3.5bar.;
b) strauji raujot droseli valjaa, kritiis zemaak;
c) lielaakaa aatrumaa braucot, kaaps augshaa.
kaapeec shis taa izdariits?
vecajaa variantaa, strauji pieprasot lielu jaudu, veidojaas degvielas bads - suuknim bija gan strauji jaacelj spiediens, gan jaanodroshina razhiiba. tas bija/ir idejiski nepareizi.
jaunajaa rsinaajumaa - intake retinaajums ietverts softiski, tas tiek izkompenseets.
ko nevar izkompenseet? gaisa filtru [taa nolietojums/caurlaidiiba nav zinaami] un pluusmu, kas rodas, auto braucot.
abas shiis lietas 'kompensee' hardwariski, ar 2.kameras paliidziibu.
moralj sei basnja:
abos gadiijumos OBLIGAATI jaapaarbauda [ar vakuumsuukniiti], kaa straadaa spiediena regulatora 2.kamera.
tb., ja kaads 'meeriitaajs' nosauc vienu/fikseetu ciparu, atbildot uz 'kaadu spiedienu uztur spiediena regulators' - jaasuuta taads bekot.
+ meerot/baudot spieidenu, protams: suuknja max spiediens + razhiiba jaapaarbauda.[ Šo ziņu laboja N53series, 12 Mar 2018, 10:07:34 ] | | Offline | | |
| N53series | | Kopš: 10. Apr 2017
Ziņojumi: 2891
Braucu ar:
| Tavaa gadījumā dzinējs sen darbojas avārijas rezhiimaa, neizmanto adaptācijas, neveic efektivitātes izliidzinaashanu. Iemesls - gāze.
Brauc pie Vecais uz Liepāju, citi vnk nespēs salikt visu kaa vajag.
Kad dzinējs strādās normālaa rezhiimaa, būs jēga domāt taalaak. | | Offline | | |
| kexxx | |  Kopš: 12. Dec 2010
Ziņojumi: 12443
Braucu ar:
| Btw, a mehāniskā daļa tam drapakam ir pārbaudīta? Nu tur izdiluši gultņi, luftes reduktorā, bukses daždažādākās, plaisas virsbūvē (cik dzirdēts, izplatīta problēma e46), kardāna disbalanss??? | | Offline | | |
| N53series | | Kopš: 10. Apr 2017
Ziņojumi: 2891
Braucu ar:
| viss, es atmetos.
veiksmi procesaa. | | Offline | | |
| bmwaddict | | Kopš: 23. Oct 2002
No: Ogre
Ziņojumi: 8263
Braucu ar: BMW pa Los Angeles
|  taada draama, neenu davai Kaspich shitas ir interesanti, ka veel neizraadaas tur tas pats kas manam M52TU bija ar to misfire kas bija bet nepietiekoshi ilgi atkaartojaas lai notrigereetu kljuudu
nomainiiju sploli un viss chiki 
| | Offline | | |
| N53series | | Kopš: 10. Apr 2017
Ziņojumi: 2891
Braucu ar:
|
12 Mar 2018, 13:20:38 @bmwaddict rakstīja:
taada draama, neenu davai Kaspich shitas ir interesanti, ka veel neizraadaas tur tas pats kas manam M52TU bija ar to misfire kas bija bet nepietiekoshi ilgi atkaartojaas lai notrigereetu kljuudu
nomainiiju sploli un viss chiki
nu, man nav interesanti. ja cilveeks/i nezin, kas ir adaptaacijas, nesaprot pamatlietas, kaa tas DME straadaa, tikai raksta palagus..
nu, te nav veerts diskuteet. saakaam ar ASC, kursh pat ar atsleegtu stekeri bremzee aizmuguri, tikaam liidz naakoshajiem murgiem.
99% to MS [ar gaazi] straadaa totaalaas limp modees - tas nav interesanti. taas ir kapeikjaashanas sekas.
es, piedoshanu, negribu redzeet taadus auto. jo tur tak 'viss ir kaartiibaa' - tikai reizeem aizmugure piebremzeejaas.
gaaziniekiem maaciit adaptaacijas - nahujam man to?
reku, Vecais rubii teemu, vinju iesaku. Paareejie klauni/gaazinieki, ko zinu - vechi, piedodiet, MS jums par sarezgjiitu. | | Offline | | |
|
|
| bmwaddict | | Kopš: 23. Oct 2002
No: Ogre
Ziņojumi: 8263
Braucu ar: BMW pa Los Angeles
|
12 Mar 2018, 12:41:48 @maasters rakstīja:
nu kardans drusku vibree bet tas ir virs 110, pielauju ka krustos ir druscit brivkustiba un tapec tos nomainisu, bet tas neizskaidro kapec defekts paradaas ari uz 50km/h kur nav nedz baigie rpm ne kardanam ne kam citam.
 a tu ar to versiju par kardaanu taa uzmaniigi. kompresiju esi sameeriijis? varbuut tev lielas atshkjiriibas kompresijaa un dzineejs ieiet rezonansee pie tiem apgriezieniem panesaas vibraacija kas naak taakaa no apakshas var likties ka kardaans vainiigs.
bija man te viens biedrs piebraucis arii raudaaja ka vibree un taisiija actinjas un jo bija nomainiijis kardaanu un taisiijaas atkal skruuveet nost un beigaas izraadaas shamam vaarsti vienk izdegushi hvz, liela atshkjiriiba kompresijaa cilindros un piemeeram man nekaadi neizprotamaa veidaa tas iespaidoja dzineeju taa, ka noteiktos briizhos nedaudz iespiezhot radaas taada vibraacija itkaa kardaans vibree. P.S. tas bija M54 ne M52TU bet nu sekas varbuut vareetu buut liidziigas.. Ja vibree tikai pie noteiktas slodzes tad tas nebuus kardaans, jo kardaans vibrees vairaak vai mazaak bet vienmeer, sasniedzot kautkaadus pietiekami lielus apgriezienus.
kaspich gan jau ka maaceetu izskaidrot bet nu vinjsh taads emocionaals buudams izskataas ka ir atmeties
taadi luuk piiraagi..[ Šo ziņu laboja bmwaddict, 12 Mar 2018, 13:43:38 ] | | Offline | | |
| martinels | |  Kopš: 21. Aug 2006
No: Rīga
Ziņojumi: 857
Braucu ar: priekšu pa priekšu
| M52TU ar gāzi bija misfire 1 cilindrā, kratījās kā dulls un negāja ne vella, check engine nedegās, pēc restarta kādu brīdi OK, tad atkal aiziet misfire, iedarbinot un nepārslēdzot uz gāzi. tad uz benzīnu viss strādāja OK, tātad gāze vainīga. Pie koijota no sprauslas izkasīja gruzi un atkal viss bumbās. [ Šo ziņu laboja martinels, 13 Mar 2018, 11:11:29 ] | | Offline | | |
| spriditis | |  Kopš: 17. Mar 2006
No: Valmiera
Ziņojumi: 4054
Braucu ar: ar savu lāpstu blad
| Ta beigas sataisija to e46? | | Offline | | |
| N53series | | Kopš: 10. Apr 2017
Ziņojumi: 2891
Braucu ar:
| ja ir par sarezgjiitu, tad - neprotestee, neraksti garus oponeejoshus rakstus, bet uztici teemu tiem, kas rubii.
no vienas puses Tu veelies, lai tev skaidro, pamato, pieraada, no otras - pats visu zini labaak. tas neiet kopaa  | | Offline | | |
| N53series | | Kopš: 10. Apr 2017
Ziņojumi: 2891
Braucu ar:
|
.. ja to analizē psihoanalitiski.. 
 | | Offline | | |
| bmwaddict | | Kopš: 23. Oct 2002
No: Ogre
Ziņojumi: 8263
Braucu ar: BMW pa Los Angeles
|
12 Mar 2018, 21:28:10 @maasters rakstīja:
vienīgais ko bisku nesaprotu ir kāpēc tāds vibrejoš bezmaz dunoš troksnis bieži iet reizē ar to pieņemsim misfire? lab es saprotu ja aizdedze pisas vai kas cits motoram zud jauda un RPM, ko var taka novērot, bet tas troksnis nu es nekad neemsu tadu dzirdejis no motora kam prost limp moda krit kompis, nu man bij omega kadreiz 2.0 benza tam bij kartigs misfire klasisks , nedabuja virs 3k un šāva izputēju, bet tur atkal pavisam cits troksnis un tas negāja caur hadeni.
a šite braucu un citreiz pat var just kā reāli ar aizmuguri sabremzē, ļoti divaini. piekam caur automātu, butu vel manualis saprastu, hvz.
misfires mieriigi var radiit taadu jaudas zudumu ka nutikai. man bija klasiskais variants ar spoli, tikai pie noteiktas slodzes tobish kad cilindraa ir noteikts retinaajums un gaisa/degvielas attieciiba tas kautkaa aciimredzot izmaina kopeejo pretestiibu spole caursit un pie tam neizraisot kljuudu.
aa par to tavu kardaanu chista gipoteticheski varbuut der paarbaudiit pusasis? ir arii taada lieta redzeeta ka pusass ieksheejaa granaata taa nokjiilee ka nav iespeejams ar rokaam pat pakustinaat, tas rada baisaas slodzes kas arii vibree bezjeegaa utt.. tu esi izgaajis tam visam cauri? man veel ilgu laiku meetaajaas taa pusass kaa eksponaats cilveeku iebiedeeshanai. valjaa taa arii neatjaucu bet neviens mehaaniski domaajoshs cilveeks nevareeja noticeet jo nu izskatiijaas kaa reaals prikols, granaata kaa iecementeeta  | | Offline | | |
| kexxx | | Kopš: 12. Dec 2010
Ziņojumi: 12443
Braucu ar:
| ok, pieņemsim, ir misfire... nu, tāds neregulārs, nav tā, ka kāds cilindrs pilnīgi nestradātu, bet kkādos noteiktos momentos vienā vai vairākos cilindros tas misfire parādās
bet, cik saprotu, tā drebēšana parādās kruīzējot- tb, pie nelielas slodzes.
vai misfire vairāk neparādās tieši slodzē? tb, kad maisījums ir piesātinātāks un to grūtāk aizdedzināt?
vismaz kad manam drapakam sveces gāja uz beigām, tad sāka raustīties pie slodzes, savukārt tukšgaitā un mierīgi kruīzējot nekas nebija jūtams
vēl to misfire pie mazas slodzes varētu izskaidrot ar problēmām ar gāzes iekārtu- piem, kāda sprausla čakarējas, maisījums nepareizs un tāpēc misfire... bet te problēma ir arī uz beņas...
nu hvz, netēlošu gaišreģi, bet man kkā liekas, ka ir kkāda mehāniska problēma
[ Šo ziņu laboja kexxx, 12 Mar 2018, 21:58:30 ] | | Offline | | |
| sys9291 | | Kopš: 13. Jun 2003
No: Ogre
Ziņojumi: 5210
Braucu ar: F20 R1200RT
| a kas ar reduktoru? | | Offline | | |
|
|
| N53series | | Kopš: 10. Apr 2017
Ziņojumi: 2891
Braucu ar:
| Dažādos interneta forumos var lasīt, ka bažas par šādas problēmas pastāvēšanu ir reālas un nomoka ne vienu vien autovadītāju. Tāpēc Diena veica eksperimentu - pārbaudīja automašīnas ritošo daļu četros nejauši izvēlētos autoservisos Rīgā un iegūtos rezultātus analizēja Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD). Rezultāti ir iepriecinoši - konstatētie defekti visur ir līdzīgi un pamatoti, tomēr grūti ir nepamanīt uzbāzīgi pieklājīgo pārdošanas stratēģiju, kas tiek piekopta teju visos servisos.
Eksperimentam izvēlētā automašīna Citroen C5 ir bez īpašiem zināmiem ritošās daļas defektiem. Kad dodos uz servisiem, vienīgi paskaidroju, ka pārbaudi nepieciešams veikt pirms brauciena ar auto uz Vācijas tālāko robežu.
Autodarbnīcā AutoLockMastet Centrs, kas ir viena no eksperimenta vietām, uzreiz tiek vaicāts par pēdējo eļļas maiņu. Lai arī tā notikusi pirms dažiem mēnešiem un nobraukti knapi seši tūkstoši kilometru, meistarīgais servisa darbinieks uzstāj, ka tā jāveic. Eļļas maiņa ar filtriem izmaksāšot tikai kādus 50 latus. «Lētāk ir nomainīt eļļu tagad, nekā palikt kaut kur uz bāņa un saukt evakuatoru,» viņš skaidri nosaka.
Lai arī neesmu pārliecināta, ka eļļas maiņa ir akūta, pārējie konstatētie defekti, līdzīgi kā Grosauto, TMM Autoklīnika un Autofavorīts, kurp dodos vēlāk, gods godam ir sarakstīti vajadzīgie: brīvkustība kreisajā stūres stienī, aizmugurē jāmaina bremžu diski un uzlikas, un, protams, izdegušās lampiņas pamana teju visi.
Arī Ģirts Ulpe, CSDD tehniskās apskates eksperts, piekrīt, ka diagnozes ir gana objektīvas un vairums sakrīt ar CSDD noteiktajām. Tehniskajā apskatē gan atklājas kāda cita būtiska problēma - defekts labās priekšējās puses balsta šarnīrā. «Tas ir normāli, jo konkrētais bojājums ir labi redzams uz ass spēles detektora, tautā sauktā kratīkļa, un tas var neizlekt uz parastā pacēlāja, kas ir vairumā servisu,» skaidro eksperts.
«Es teiktu, ka parastā servisu diagnostikā 99% viss ir atkarīgs no cilvēka, kas to dara,» turpina Ģ. Ulpe, «ja pārbauda uz pacēlāja ar atslogotiem riteņiem un lauznīti, tad svarīgi, cik zinošs ir mehāniķis.» Ģ. Ulpe arī atzīmē, ka var gan gadīties, ka konstatēto problēmu daudzums ir atkarīgs arī no servisa darbinieka godaprāta.
Aizdomas par pārspīlētu diagnostiku radās Itai (54) pērn, kad viņa savu automašīnu aizveda uz autorizētu servisu, kur veica vispārējo tehnisko pārbaudi. «Kad ieraudzīju konstatēto defektu sarakstu, apsēdos,» viņa atceras. Sieviete nevēlējās pieņemt faktu, ka brauc teju ar lūzni, un aizveda auto uz citu nelielu servisu. Kā paskaidroja Ita, vismaz puse no sarakstītajiem defektiem bija nebūtiski.
«Bieži servisos uzskaita ne tikai defektētās lietas, bet arī tās detaļas, kuras, iespējams, kaut kad drīzumā būs jāmaina. Tas ir pēc meistara ieskatiem un kompetences par tām informēt klientu,» skaidro Jānis (2 , kas teju 10 gadu strādā vienā no lielākajiem autorizētajiem servisiem Rīgā par mehāniķi. Pēc Jāņa lūguma servisu neminam. «Īpaši neticu, ka kāds to darītu speciāli, jo ilgtermiņā tas tikai sliktāk pašam - klients nekad neatgriezīsies,» viņš turpina, norādot, ka mehāniķi parasti saņem procentus no nostrādātā, tāpēc jo īpaši cenšas klientiem izdabāt, nevis tos aizbiedēt.
To, vai uzticēties servisam vai ne, katrs autovadītājs izvēlas pats. Autoeksperts Pauls Timrots norāda, ka tā ir zināma paranoja. «Tas ir tāpat kā baidīties no narkozes, aizbildinoties, ka ārsts tikmēr ar mani var izdarīt, ko vien grib, bet es nekā nejutīšu,» viņš smej. «Drīzāk jāuztraucas tad, ja servisā sataisa to, ko neprasīji, un liek par to tev maksāt. Tad gan vērts iespringt,» skaidro P. Timrots. Citādi eksperts norāda, ka pat nepieredzējušam autovadītājam vienmēr ir kāds draugs vai kolēģis, kam lūgt padomu servisa izvēlē, uz ko tad arī iesaka paļauties.
Vārds “diagnosis” cēlies no Senās Grieķijas un nozīmē “uzzināt, noteikt”. Prasmīgs servisa mehāniķis ir kā ārsts, kas nosaka slimības diagnozi. Process sastāv no divām daļām - vizuālās pārbaudes un datordiagnostikas. Vizuālās pārbaudes laikā tiek noteikti redzamie mašīnas defekti - ritošā daļa, bremžu sistēma, stūres iekārta, korozija u.t.t. Tomēr ar to vien ir par maz, un nereti vienkāršajos servisos problēmas cēloni atrast ir grūti, sevišķi jaunām automašīnām, kas darbojas galvenokārt ar elektroniku.
Automašīnas arī prot runāt, tikai nepieciešamas pareizās palīgierīces, lai tās saprastu. Auto datordiagnostika dod iespēju saņemt informāciju par katra auto zīmola tehniski – ekonomiskajiem parametriem. Tas ir process, kura laikā pie auto tiek pieslēgts dators vai virtuālā mašīna un ar speciālu programmu palīdzību mehāniķis tiešsaistē novērtē auto tehnisko stāvokli un redz kļūdas, kas parādās kodu veidā. Vadoties no šiem kodiem, mehāniķis atrod problēmu un to risina. Ir “kļūdas”, ko var atrisināt uzreiz tiešsaistē, kā, piemēram, problēmas ar gaisa spilveniem. Auto diagnostiku ieteicams veikt vismaz reizi gadā.
Pirmkārt, šāda auto diagnostika ļauj ātri un precīzi konstatēt auto bojājumus un defektus, tādējādi sniedzot iespēju savlaicīgi un regulāri veikt nepieciešamos kopšanas un remontdarbus.
Otrkārt, tā ir iespēja samazināt degvielas patēriņu.
Treškārt, var prognozēt turpmāko auto darbības laiku un resursus.
Ceturtkārt, pārdodot, pērkot vai apdrošinot auto tas ir lielisks veids, kā pārliecināties par auto stāvokli un noteikti to reālo faktisko vērtību.
Tāpat arī ieteicams pārbaudīt auto pirms tālākiem ceļojumiem, lai ārpus robežām nerastos nepatīkami pārsteigumi.
Tieši savlaicīgi veikta apkope ir veiksmes atslēga, lai mašīna kalpotu ilgi un nebūtu pēkšņu un neplānotu izdevumu remontiem. Katrai mašīnas detaļai arī ikdienā ir jāpievērš uzmanība – motora skaņai, elektronikai, akumulatoram, riepām. Ja katru sīkāko defektu izdosies novērst uzreiz, ilgtermiņā tas nozīmēs mazākus rēķinus. Savlaicīgi veikti remontdarbi nozīmē mazākas izmaksas, garāku ekspluatācijas ilgumu, kā arī saīsinātu dīkstāvi remonta laikā. Auto diagnostika nemaksā daudz – sākot no 15 EUR, tāpēc noteikti ir vērts investēt, lai ilgtermiņā samazinātu potenciālo remontu izmaksas.
Pazīmes, kas liecina par steidzamu auto diagnostikas nepieciešamību.
Tās ir dažādas skaņas un trokšņi no mašīnas apakšas vai motora - grabēšana, čīkstēšana, gaudošana, sīkšana. Pat ja tikai šķiet, ka kaut kas iegrabējās, vienmēr ir drošāk veikt auto diagnostiku. Citas riska grupas pazīmes ir mašīnas neturēšanās uz ceļa, jaudas trūkums, bremžu problēmas. Par bojājumu un nepieciešamu auto diagnostiku parasti ziņo indikators vadības panelī – mašīnām ar dīzeļmotoru iedegsies kvēlspuldzes lampiņa, benzīna dzinējiem – “Check engine”, EPC vai, retāk, pretbuksēšanas lampiņa.
CSDD tehniskā apskate nav auto diagnostika!
Bieži jauna auto pircēji maldīgi uzskata, ka izejot tehnisko apskati CSDD varēs novērtēt kopējo auto stāvokli un atsevišķa diagnostika tam nav nepieciešama. Tā teikt - divi zaķi ar vienu šāvienu. Bet tā tas nebūt nav! CSDD uzdevums ir sekot konkrētu mašīnas parametru atbilstībai, lai tā droši varētu piedalīties ceļu satiksmē, nevis novērtēt auto stāvokli. Pirmkārt, pārbaudes laikā mašīna netiek pieslēgta pie datora. Otrkārt, mehāniķi tikai vizuāli pārbaudot var palaist garām vai neinformēt par būtiskām auto problēmām.
Sevišķi nozīmīgi tas ir pērkot lietotas automašīnas, kas atdzītas, piemēram, no Vācijas, un kurām apskates laikā saņemta tehniskās apskates uzlīme. Iegādājoties šādu auto un ikdienā braucot pa Latvijas bedrainajiem ceļiem, pastiprinās iepriekš šķietami nelielās “kaites”, kas nereti beidzas ar remontdarbiem servisā un neplānotām papildus izmaksām. Tāpēc pērkot jebkuru mazlietotu vai lietotu automašīnu auto diagnostika papildus tehniskajai apskatei ir sevišķi rekomendējama un tālredzīga pārbaude.
Auto diagnostikas pakalpojumu piedāvā lielākā daļa servisu. Ir gan kopējā auto diagnostika, gan atsevišķu mašīnas daļu pārbaude. Auto diagnostiku ar datoru var veikt visiem automobiļiem, kas aprīkoti ar tā saucamo “borta” datoru. Piemēram, ASV kopš 1996. gada pat ar likumu ir noteikts, ka visām pārdotajām automašīnām ir jābūt aprīkotām ar sistēmu, kas ļauj pārbaudīt spēkratu ar datordiagnostikas palīdzību.
Riteņu savērsuma diagnostika nepieciešama, ja, braucot pa taisnu ceļu, mašīnu “velk” uz vienu pusi, riepas ir nevienmērīgi nodilušas, vai ir gadījies lielākā ātrumā ar auto iebraukt šķērslī vai apmalē. Ļoti svarīga ir bremžu sistēmas diagnostika, kam pastiprināta uzmanība jāpievērš, ja bremzes nestrādā kā ierasts – bremzēt kļūst grūtāk, tās “ieķeras”. Elektronisko sistēmu diagnostika nozīmē bremžu antibloķēšanas sistēmas (ABS), paneļa, kondicionēšanas sistēmas, imobilaizera, gaisa spilvenu, un drošības jostu pārbaudes.
Benzīnu un dīzeļu dzinēju diagnostika noteikti nepieciešama, ja palielinājies automašīnas degvielas patēriņš, ir grūtības iedarbināt auto, tukšgaitā dzinēja gaita ir nevienmērīga un rada nedabisku troksni. Pārnesumu kārbas diagnostika nepieciešama, ja automātiskā kārba nepārslēdz ātrumus vai, tos pārslēdzot, ir nedabisks troksnis.
Arī kondicionieri tiek pakļauti pastāvīgai vibrācijai, temperatūras izmaiņām, un šķidruma iztvaikošanai automašīnas darbības laikā. Visi šie faktori kopā negatīvi ietekmē kondicioniera sistēmas darbību un savienojumus. Tā kā vītņu savienojumos izmanto gumijas blīves, kas ilgtermiņā samazina sistēmas spiediena noturību, var rasties gāzes noplūde. Kondicioniera un klimata kontroles auto diagnostika jaunām mašīnām nepieciešama reizi 2-3 gados, savukārt auto, kuri vecāki par 7-10 gadiem diagnostika nepieciešama reizi gadā.
Viens no vizuālās auto diagnostikas svarīgākajiem elementiem var būt rūsas jeb korozijas konstatēšana. Citādi nereti par rūsu autovadītāji uzzina tikai CSDD tehniskās apskates laikā, jo mašīnas apakšu taču ikdienā neredzam. Tomēr Latvijas klimatiskajos apstākļos ļoti svarīgi ir veikt rūsas diagnostiku, jo tā automašīnai var kļūt ļoti bīstama. Tieši sāls, kas tiek bagātīgi kaisīts uz Latvijas ceļiem veicina korozijas veidošanos. Sāls korozija spēcīgāk un ātrāk veidosies, ja uz auto jau būs skrāpējumi, tāpēc vienīgais veids, kā izvairīties no sāls izraisītas korozijas un to minimizēt, ir neļaut tai piekļūt pie neaizsargātajām detaļām.
Lai izvairītos no rūsas, ziemā ir regulāri jāmazgā mašīna un jālieto speciāli aizsarglīdzekļi. Ar tiem vajadzētu noklāt visas auto metāla daļas, kur iespējams piekļūt – arī durvju ailes, sliekšņus, durvju iekšpusi, diskus, vadus. Uz detaļām, kam korozijas risks ir lielākais, piemēram, arkām bez aizsarggumijām, aizsargklājumu pret koroziju ieteicams uzklāt ik pēc trīs mēnešiem. Lai neveidotos rūsa, automašīnu nepieciešams ne tikai bieži mazgāt, bet arī vaskot. Tā kā ielas nereti tiek kaisītas ne tikai ar sāli, bet arī ar smiltīm, tad vaska kārtiņa var pasargāt no virsbūves skrāpēšanas arī mikroskopiskā līmenī. Auto diagnostika palīdzēs kontrolēt rūsas veidošanos.
Pretrūsas apstrāde servisā
Ja nevēlaties mašīnu mazgāt un apstrādāt pašu spēkiem, var vērsties pie profesionāļiem pretrūsas jomā. Joprojām viens no populārākajiem uzņēmumiem, kas piedāvā pretkorozijas apstrādi, ir Krown. Tas ir Kanādas uzņēmums, kas jau no 1986. gada specializējies pretrūsas un atsāļošanas līdzekļu ražošanā. Piemēram, vieglās automašīnas Audi A4 pretrūsas apstrāde izmaksās 135 EUR un tas aizņems aptuveni divas stundas.
Pretrūsas apstrādi piedāvā arī lielākā daļa autoservisu, piemēram, viens no populārākajiem Rīgā ir “Oranž Garaž”. Tam pašam auto modelim te jārēķinās ar 200 EUR un mašīna jāatstāj servisā uz divām dienām. Kāpēc tāda atšķirība - divas dienas vai divas stundas? Servisos mašīnas tiek izjauktas un katra detaļa tiek apstrādāta, kamēr Krown apstrādes laikā tiek izmantoti unikālie, speciāli izstrādātie aerosoli, kas krietni saīsina apstrādes laiku. Katrs vadītājs var izvēlēties sev piemērotāko apstrādes veidu.
Datordiagnostikas iekārtas
Ir pieejamas auto diagnostikas iekārtas, ko auto vadītāji var lietot mājās. Tās pieejamas gan internetā, gan iegādājamas veikalos. Tomēr pirms to iegādes ļoti ieteicams izvērtēt vairākus kritērijus.
Pirmkārt, ir jāpārzina mehāniskie un elektroniskie procesi, kas notiek konkrētajā auto modelī.
Otrkārt, jāpārzina angļu valoda jau tehniskā līmenī.
Treškārt, jāsaprot, ka kļūdas izdzēšana problēmu neizdzēsīs arī realitātē, un pie speciālista servisā jāvēršas jebkurā gadījumā.
Cenas iekārtām ir ļoti dažādas – sākot no pārdesmit eiro, līdz pat vairākiem tūkstošiem.
Ja vēlaties auto diagnostiku veikt paši, ir nepieciešams OBD (On Board Diagnostic) porta savienojums. OBD ir sava veida mašīnas dators, kas seko līdzi auto tehniskajam stāvoklim, piemēram, ātrumam un nobraukumam, un ir savienots ar “Check Engine” signālu. Tāpat nepieciešama programma un dators. Savukārt servisos izmanto īpašas virtuālās mašīnas – datorus, kas paredzēti specifiski auto diagnostikai. Ir arī gatavas iekārtas, kurām nav nepieciešams dators, tomēr jāatceras, ka nepareiza programmas lietošana ir bīstama un var radīt negatīvas sekas.
Auto diagnostika telefonā!?
r iespējams iegādāties dažādas samērā vienkāršas auto diagnotikas iekārtas un lejuplādēt aplikācijas, lai redzētu mašīnas darbību savā viedtālrunī. Tās nerāda sarežģītos kļūdu kodus, bet ikdienā noderīgu informāciju. Piemēram, DevToaester’s Rev, kas parāda mašīnas tehniskos parametrus, bet PLX Kiwi Drive green palīdz braukt ekonomiski un ietaupīt degvielu. Ir arī plaša izvēle ar iekārtām, kas palīdz saprast paneļa signāllampiņu nozīmi.
Car MD signalizēs problēmu un aizvedīs uz mājaslapu, kur tiks izskaidrota problēma. Tāpat šajā ierīcē ir iespēja izmantot online kalkulatoru, lai saprastu iespējamo remonta summu. Savukārt TheGoPoint sistēma uzreiz savienojas ar iPhone vai iPad ar kabeli, un papildus iekārtas nav nepieciešamas. Ir arī speciālas programmas Android telefoniem. Šīs iekārtas un aplikācijas maksā no 45 - 175 EUR (jeb 50-200 USD).
Rūpes par auto noteikti attaisnosies
Vismaz reizi gadā profesionāļu veikta auto diagnostika un ikdienas sekošana auto stāvoklim nozīmēs ietaupītus līdzekļus un mazāku uztraukumu nākotnē. Lai labi ripo! | | Offline | | |
| N53series | | Kopš: 10. Apr 2017
Ziņojumi: 2891
Braucu ar:
| tb., MS43 funkcionalitaates apraksts buus uz kaadaam 1000..2000 lpp, kods - paardesmit tuukstoshi rindu, paardesmit adaptaaciju kartes, piesleegts gaazes apriiikojums, bet shii visa specifisku problemaatiku var vienam pamulkjim izskaidrot 1..2 teikumos, ietverot versijas, kas vinjam patiik?
es to nespeeju.
Man domaat, Einsteins neparedzeeja taadu stulbuma devu. pienjemu, ka vinjsh komuniceeja gariigi izglitotaakaa videe. tad veel internaats nebija pieejams. | | Offline | | |
| kexxx | | Kopš: 12. Dec 2010
Ziņojumi: 12443
Braucu ar:
|
14 Mar 2018, 09:21:07 @maasters rakstīja:
nu psc tev ironija kaspich, tu jau nekada veida nepalidzi shos palagus samazinat ar to ka tu ienac un uzraxti kautkadas zinatniskas teorijas par to ka strada standarta ECU un neko sikak nepaskaidrojot aizej prom.
nu hulji tur raznjica kkadam adaptivam karteem tas jau nav megasquirts, palubomu problema bus beigas vienkarsa un kada no elementiem kas piekarinati ECU.
vispar jau bij ta ka A.Einsteins savulaik teica ka "Ja cilvēks nevar kautko sarežģitu izskaidrot vienkārši, tad viņs pats to pietiekoši labi nesaprot" ....
Nē, beigās problēma būs reduktorā, kardānā, kkādā gultnī vai buksē | | Offline | | |
| N53series | | Kopš: 10. Apr 2017
Ziņojumi: 2891
Braucu ar:
| laicinju atpakalj bija teema [es aktualizeeju], kas notiek, ka MS seerijas blokiem piemauc gaazi. par ofseta un multiplikatiivo paarakstiishanu, par limp modi, par probleemam, sekaam.
jaa, diemzheel shii teema nav izstaastaama cilveekiem, kuriem nav priekszinaashanu. kur nu veel divos teikumos.
ja sajeega aprobezhojas ar 'nu tur vadiibas bloks, piemaukti datchiki..' - tad vnk nav veerts. | | Offline | | |
|
Moderatori: 968-jk, AV, GirtzB, Lafter, PERFS, RVR, SteelRat, VLD, dust, kolhozs, linda, mrc, noisex, smudo
|
