Ziņas un raksti

Gadījuma bilde

BMW E90 Sedans Facelift (preses bildes)

Online

Pašreiz BMWPower skatās 231 viesi un 22 reģistrēti lietotāji.

Ienākt BMWPower

Forums » Vispārējās diskusijas » FLEIMS

Tēma: Prikoli 64

Tēma slēgta

4772 ziņojumi • Lapa 209 no 239 •
|«
«
...
207
208
209
210
211
...
»
»|

Autors

Ziņojums

Czars

31. Oct 2011, 08:22

#4161

Kopš: 13. Aug 2007

No: Rīga

Ziņojumi: 14367

Braucu ar: 3 sek līdz 100

,-Rabinovič, vai zini no kā nomira Hitlers ?
- Jā, saņēma rēķinu par gāzi !

Offline

raivisp

31. Oct 2011, 09:32

#4162

Kopš: 22. Aug 2006

No: Rīga

Ziņojumi: 8619

Braucu ar: to kas pagalmā mētājas

Nezinu vai ir bijis, bet nu tur tajā Daily Mail viņiem ir kaut kas labs, ko pīpēt

Britu laikraksts paredz, ka pēc eiro sabrukuma Krievija okupēs Baltijas valstis

P.S. jālasa viss, no sākuma līdz beigām

Offline

Araajz

31. Oct 2011, 10:09

#4163

Kopš: 30. Aug 2008

No: Rīga

Ziņojumi: 28295

Braucu ar: E39

eiii, kurš Mildu Daugavā noslīcinājis

Kāds varētu nofočēt, ja ir tuvumā, tipa virs ūdens tikai rokas ar zvaigznēm

Offline

arizah

31. Oct 2011, 10:19

#4164

Kopš: 17. Nov 2005

No: Rīga

Ziņojumi: 11323

Braucu ar: 43

Offline

dust

31. Oct 2011, 10:21

#4165

Kopš: 12. May 2006

No: Rīga

Ziņojumi: 6535

Braucu ar: DD2

-----------------

Online

Czars

31. Oct 2011, 10:24

#4166

Kopš: 13. Aug 2007

No: Rīga

Ziņojumi: 14367

Braucu ar: 3 sek līdz 100

,kur Horācijs, lai noskaidro fiksi.

Offline

Araajz

31. Oct 2011, 10:27

#4167

Kopš: 30. Aug 2008

No: Rīga

Ziņojumi: 28295

Braucu ar: E39

Diez kas tas par prikolu

Offline

Czars

31. Oct 2011, 10:32

#4168

Kopš: 13. Aug 2007

No: Rīga

Ziņojumi: 14367

Braucu ar: 3 sek līdz 100

31 Oct 2011, 10:27:25 user rakstīja:

31 Oct 2011, 08:22:47 Czar rakstīja:
,-Rabinovič, vai zini no kā nomira Hitlers ?
- Jā, saņēma rēķinu par gāzi !

pareizi bija - nevis kā nomira, bet kāpēc Hitlers uztaisīja pašnāvību? tāpēc, ka saņēma rēķinu par gāzi..

norakstīju grāmatnīcā

Offline

sharkzzz

31. Oct 2011, 10:33

#4169

Kopš: 06. Oct 2007

No: Jelgava

Ziņojumi: 1092

Braucu ar:

izskatas ka Milda brien pa daugavu un tur rokas tas zvaigznes lai nesamirkst

Offline

raivisp

31. Oct 2011, 10:48

#4170

Kopš: 22. Aug 2006

No: Rīga

Ziņojumi: 8619

Braucu ar: to kas pagalmā mētājas

bet kāda doma tam pasākumam ir? nav saistīts ar daily mail idiotisko rakstu?

Offline

Czars

31. Oct 2011, 10:51

#4171

Kopš: 13. Aug 2007

No: Rīga

Ziņojumi: 14367

Braucu ar: 3 sek līdz 100

31 Oct 2011, 10:49:29 user rakstīja:

31 Oct 2011, 10:32:10 Czar rakstīja:

31 Oct 2011, 10:27:25 user rakstīja:

31 Oct 2011, 08:22:47 Czar rakstīja:
,-Rabinovič, vai zini no kā nomira Hitlers ?
- Jā, saņēma rēķinu par gāzi !

pareizi bija - nevis kā nomira, bet kāpēc Hitlers uztaisīja pašnāvību? tāpēc, ka saņēma rēķinu par gāzi..

nu norakstīju grāmatnīcā

nu, ja vispār kaut reizi ir dzirdēts vai lasīts kaut kas par Hitleru bija jāzina, ka viņš izdarīja pašnāvību nevis vienkārši nomira

vienkārši iemācies humoru! Šis ir prikolu topiks

Offline

31. Oct 2011, 10:54

#4172

Kopš: 20. Feb 2007

No: Rīga

Ziņojumi: 9366

Braucu ar: 330i, YZ250

30 Oct 2011, 20:29:54 labaiss rakstīja:
te agrāk bija iemesti divi video:
vienā video bija kkads mongolis,kurš naktsklubā kkādā intervijā saka: mi prosta prišļi zdes potancevatj, a zdes laža takaja. vai kkas tāds.

otrs video ,ko meklēju ir ,kur kkāds slaviks mežā dirš un viņa čoms šo pavelk uz aizmuguri un šis iekrīt savā sūdā.

Palīdziet atrast

http://www.youtube.com/watch?v=m4lZHE39MvI

Offline

divkosigais

31. Oct 2011, 10:56

#4173

Kopš: 15. Feb 2010

No: Rīga

Ziņojumi: 6488

Braucu ar:

Kāda skaudīga latvieša sacerēts stāstiņš:

Četrus gadus atpakaļ Jānis ņēma kredītu... Paņēma lielu, tā – nepajokam, simt piecdesmit štukas. A ko – visi ņēma, nu un tad arī Jānis paņēma. Vai vajadzēja? – Protams, ka vajadzēja! Visi draugi, radi un paziņas paņēmuši, sapirkušies dzīvokļus un autiņus, saslējuši jaunbūves brauca viens pie otra uz sālsmaizēm un gudri sprieda par inflāciju un algu pielikumu, cik kuram nākošmēnes pieliks. Dzīve taču manāmi gāja uz augšu un pēc gada tos kredītus neviens jau vairs nemanīs uz pieaugošās algas rēķina. Televīzijā, pa radio arī taču skandēja visu laiku „Tev vēl nav kredīta Hansabankā????”, un pēc tam – „Vilinošas atlaides Volkswagen Centrā”... Nu un kurš uz šī rēķina gribētu palikt lūzeris un autsaideris? Jānis to nebūt negribēja. Viņš vēl joprojām dzīvoja īrētā dzīvoklī, par kuru maksāja arvien pieaugošu īri, kura tuvojās viņa mēneša algas apmēram, bet draudzene visu laiku skandināja, ka nav jēgas to maksāt, ja var nopirkt paši savu dzīvokli. – „Visi cilvēki kā cilvēki, mēs tik kā tādi nabagi”, viņa regulāri vakarā gultā uzgriezusi Jānim muguru bubināja. – „Apnicis maksāt par šo ūķi tādu naudu. Un mugurā arī nav ko vilkt”...
Jānis bija mārketinga projektu bīdītājs privātfirmā. Viņa draudzene strādāja reklāmas aģentūrā. Abi pelnīja neslikti, tomēr visa nauda kaut kā ātri notērējās. Šur, tur, restorāniņi, ceļojumi, draugi, pārtika, un viss. Nekrājās un neiekrājās. Bet gribējās kaut ko savu!
Kādu dienu abi bija ciemos pie draugiem, kuri bija uz kredīta iegādājušies jaunbūvi Mārupē. Tie plīstot no lepnības un svarīguma it kā nevērīgi izrādīja māju ciemiņiem, stāstot kādu dārgu itāļu santehniku un flīzes liks vannas istabā un kādu ozolkoka parketu viesistabā. Viss likās tik milzīgs, plašs un saulains. Jānim sirdī kaut kas iedrebējās. Nē tā nebija skaudība – tā bija pārliecība, ka arī viņš taču to ir pelnījis un var!
Nākamajā dienā abi ar draudzeni viņi jau sēdēja mākleru kantorī, kur pārspīlēti sasmaržojies, smalkā uzvalkā tērpies īblis ar gejiskiem žestiem un vairākiem gredzeniem uz pirkstiem, viņiem demonstrēja katalogu ar topošajām un vēl ieplānotajām jaunbūvēm „tuvākajā Rīgas apkaimē”. Viss izklausījās tik zolīdi un viegli. Aiziet uz banku, saņemt piekrišanu kredītam, noslēgt līgumu un gaidīt, kamēr uz zelta paplātītes tiek pienesta pēc svaigas krāsas smaržojoša jaunbūvīte. – „Tikai Jums jāpasteidzas” - īblis pačukstēja. „Cenas visu laiku aug un kāpj, tāpēc zaudētāji jūs nekādā gadījumā nebūsiet! Pēc pāris gadiem Jūsu īpašuma vērtība būs pārsniegusi kredīta summu un jūs jau būsit ieguvēji.” „Un Jāņa draudzene nepacietībā trīcot, iebadīja ar pirkstu lepnas divstāvu jaunbūves projektā, kaut kur uz Siguldas pusi. Atvadoties īblis paspieda viņiem roku, iekāpa Porsche Cayene un aizdrāzās pa bruģi prom. Jānis saskatījās ar draudzeni un abi ne vārda nesakot steigšus devās uz banku. Viņus apkalpoja laipna sieviete, kura izpētījusi viņu dokumentus laipni paziņoja, ka kredītu viņi visticamāk dabūs, tikai ķīliņā vajadzētu, kādu dzīvoklīti, vai zemīti, vai arī mājiņu. Jānim bija māja. Viņa vecāku māja, ko tēvs viņam bija norakstījis. Sieviete izpētījusi novērtējuma aktu, žilbinoši uzsmaidīja ar porcelāna pilnu smaidu un paziņoja, ka viņu iesniegumu izskatīšot kredītkomisija, un viņiem tiks paziņots.
Pēc nedēļas satrauktas gaidīšanas viņiem paziņoja - Jā! Abi metās uz banku un Jānis parakstīja līgumu ieķīlājot vecāku māju. Uzreiz tika noformēts atliktais kredīta maksājums uz gadu, un patēriņa kredīts, jo ir taču jāsagatavojas un jāiekārtojas jaunajā miteklī. Patēriņa kredīta pietika pirmajai iemaksai par jaunu, mirdzošu autiņu un par vairākām draudzenes kleitām. „Pie velna – dzīvojam taču tikai vienreiz!” Pēc dažiem mēnešiem viņi jau stāvēja pie savas mājas durvīm meža ielokā, blakus vēl vairākām tādām pašām mājām ap kurām laimīgi līkņāja viņu jaunie kaimiņi. „Tā ir dzīve, es dzīvoju, Jānis domās nodvesās un sajutās ļoti, ļoti laimīgs!”
Viņi jutās kā spārnos, aicināja ciemos draugus, rīkoja ballītes lepni izvadājot viesus pa savu jauno māju. „Tas nekas, ka pelēkā apdare, visu pamazām sataisīsim tā kā paši gribam”, viņš stāstīja. „Mēs speciāli tā gribējām!” Būs ko darīt gan man, gan draudzenei. Te būs zviedru santehnika, šeit esam nolēmuši būvēt kamīnu”... Draugi atzinīgi māja ar galvu un uzņēma viņus savā barā. Te nu autsaideriem vairs nebija vietas. Te valdīja tikai naudas un svaiga jaunbūves krāsojuma smarža. Jānis pārstāja sveicināties ar saviem paziņām, kuri kā viņš iepriekš dzīvoja vienkāršu dzīvi īrētos dzīvokļos un kuri nebraukāja apkārt ar jaunām automašīnām. Tagad viņš jutās pakāpi augstāks un viņam bija jātiecas uz vēl augstākām lietām. Tagad viņam vajadzēja, lai visi par viņu zin, un visi lai viņu apskauž, viņam vajadzēja glaunas drēbes, viņam pieklājās iet uz smalkākiem restorāniem ar saviem paziņām, jo vienkārši dzīvot viņam vairs nepieklājās. Viņa draudzenei tas patika. Viņa smaidīja tik bieži kā vēl nekad, grozoties pie spoguļa savās jaunajās kleitās un kurpēs. Viņi braukāja ar jauno autiņu uz Jūrmalu, uz Lietuvu iepirkties, pie vecākiem kuri nevarēja vien nopriecāties par dēla veiksmi. Bet vakaros Jānim pirms aizmigšanas atkal drusku kņudēja pakrūtē. Viņš atcerējās ciparu, kas viņam būs jāsāk maksāt jau pavisam drīz! 643 LS mēnesī! Tā bija gandrīz visa viņa alga. Priekšniecība gan bija solījusi pirms pusgada algu pielikt, un tieši tas arī bija pamudinājis viņu uz šo soli. Bet nepielika, un vēl jo vairāk paklīda runas par finansu burbuli un iespējamo finanšu krahu banku sfērā. Un tas vairs neļāva elpot ar pilnu krūti, un dzina galvā drūmas domas – „kas notiks, ja es saslimšu vai zaudēšu darbu”?!
Tas viss beidzās strauji. Priekšnieks pasauca Jāni pie sevis un paziņoja par mārketinga daļas štatu samazināšanu. Viņš kā apdullis atgriezās mājās ar aploksnīti rokās, kurā bija viņa atlaišanas pabalsts divu mēnešalgu apmērā. Galvā viņam grozījās cipari un skaitļi, bet kā cirvis virs kakla, žmiedza viens vārds „BANKROTS”.
Viņš steigšus un drudžaini sāka rakstīt pieteikuma vēstules un sūtīt savus CV uz visām malām, bet tas bija bezcerīgi. Neatsaucās pilnīgi neviens, vai arī piedāvāja minimālo algu, kas viņam galīgi nederēja. Draudzene bija mainījusies un ar viņu vairs gandrīz nerunāja. Staigāja uzmetusi lūpu, līdz kādā dienā Jānis atgriezies no Valsts sociālās aģentūras kur bija atrādīties kā bezdarbnieks, secināja, ka viņa ir savākusi savas mantiņas un klusu notinusies. Kredīts jau bija tikai uz Jāni!
Pēc dažiem mēnešiem viņam vairāk nebija ne mājas, ne jaunā autiņa, ne arī vecāku mājas. Vecāku māja bija, taču tagad tā piederēja bankai un viņa vecāki tajā tagad bija īrnieki. Lieki runāt, ka vecāki ar viņu vairāk nerunāja.
Jaunā māja izrādījās tik nevērtīga, ka viņu nevarēja vairāk pārdot pat par piektdaļu no sākotnēji samaksātās cenas. Kāpēc viņš agrāk nepamanīja, ka tā atrodas gandrīz purvā, un apkārt nav gandrīz nekādas infrastruktūras? Vai viņš varēja paredzēt, ka automašīnas vērtība gada laikā nokritīs uz pusi. Bet banka prasīja atpakaļ savu naudu. Tās viņam vairs nebija. Visu kas bija palicis vērtīgs viņš jau bija pārdevis lombardā.

Atskanēja spalgs svilpiens, un konveijera lenta apstājās. Jānis pacēla galvu un paskatījās pulkstenī virs galvas. Tas rādīja darba laika beigas. Blakus mīņājās viņa aizvietotājs. Jānis pamāja viņam un devās uz ģērbtuvēm. Izgājis laukā no fabrikas viņš ievilka plaušās vēso Anglijas novembra gaisu un kā visi devās uz krogu. Drūmās angļu ķieģeļu mājas kā dvīņi ar savām logu un durvju ailām ņirdza, viņam ejot garām. Viņš nebija dzērājs, bet alkohols palīdzēja aizmirst, ka viņam ir atņemts kaut kas svarīgs. Vēl joprojām viņu dedzināja sajūta, ka viņš ir nežēlīgi piekrāpts un izmantots. Viņš bija atdevis visu, bet neieguva neko. Nožēlojamā izmisuma un depresijas sajūta it kā jau bija notrulinājusies. Viņš bija ieguvis jaunu īrētu dzīvokli un jaunu darbu, bet viņam vairs nebija māju un cerību, ka kādreiz viss būs labi, tikai bailes, ka vecie parādi viņu atradīs arī šeit.
Vai kāds viņam pajautās vai viņš vēlas atgriezties?

Offline

Czars

31. Oct 2011, 10:58

#4174

Kopš: 13. Aug 2007

No: Rīga

Ziņojumi: 14367

Braucu ar: 3 sek līdz 100

Nevienam iepriekš neesot ienācis prātā, ka deputāti turpmāk varēs prasīt iekšlietu ministram atbildību par savu pusdienu kvalitāti.

Offline

Ragnos

31. Oct 2011, 11:18

#4175

Kopš: 03. Jul 2008

No: Rīga

Ziņojumi: 483

Braucu ar: LC120, C1 mocikletu un C4

31 Oct 2011, 10:56:26 divkosigais rakstīja:
Kāda skaudīga latvieša sacerēts stāstiņš:

Četrus gadus atpakaļ Jānis ņēma kredītu... Paņēma lielu, tā – nepajokam, simt piecdesmit štukas. A ko – visi ņēma, nu un tad arī Jānis paņēma. Vai vajadzēja? –

Kāpēc skaudīga? es te redzu tikai vienu reālu piemēru pēdējo gadu norisēm apkārt. Vairāk tādus stāstus publicēt, lai cilvēki sāk domāt par reālu pelnīšanu nevis dzīvošanu avansā.. Iespēju ir ļoti daudz, tikai jāizkāpj no purva lai to pamanītu.

[ Šo ziņu laboja Ragnos, 31 Oct 2011, 11:19:01 ]