Gadījuma bilde

Online

Pašreiz BMWPower skatās 136 viesi un 0 reģistrēti lietotāji.

Ienākt BMWPower

Lietotājvards:

Parole:

Atcerēties

Aizmirsi paroli?

Reģistrēties

Forums » Vispārējās diskusijas » Tērzētava

Tēma: Politika

AutorsZiņojums
edzulis
01. Jul 2009, 20:54 #41

Kopš: 13. May 2002

No: Rīga

Ziņojumi: 56481

Braucu ar: S212, 911TT, 951, 635csi, NSX, Tillotson t4


01 Jul 2009, 20:48:04 kamikadzemk rakstīja:
Bailēs no atlaišanas daudzi krievvalodīgie sākuši apgūt latviešu valodu


Es gan nesapratu, kā viņi domā to eksāmenu nokārtot, jo kameras priekšē reti kurš varēja kādu pušplēstu vārdu pateikt...
Offline
kamikadzemk
01. Jul 2009, 20:57 #42

Kopš: 18. Apr 2006

No: Rīga

Ziņojumi: 3416

Braucu ar:


01 Jul 2009, 20:54:01 edzulis rakstīja:

01 Jul 2009, 20:48:04 kamikadzemk rakstīja:
Bailēs no atlaišanas daudzi krievvalodīgie sākuši apgūt latviešu valodu


Es gan nesapratu, kā viņi domā to eksāmenu nokārtot, jo kameras priekšē reti kurš varēja kādu pušplēstu vārdu pateikt...

Es pieļauju, ka eksāmeni nav ar pietiekamu sarežģītības līmeni, tāpēc varbūt cer nokārtot Bet fakts kā tāds jebkurā gadījumā iepriecina un izraisa smaidu

[ Šo ziņu laboja kamikadzemk, 01 Jul 2009, 20:58:15 ]



-----------------
Dzīve ir kā sēdēšana pie interneta - jēgas nav, bet aiziet arī negribas
Offline
edzulis
01. Jul 2009, 21:14 #43

Kopš: 13. May 2002

No: Rīga

Ziņojumi: 56481

Braucu ar: S212, 911TT, 951, 635csi, NSX, Tillotson t4

3. līmenī jārunā tekoši latviski un jāprot gramatika.
Offline
coyots
01. Jul 2009, 21:24 #44

Kopš: 21. May 2008

No: Rīga

Ziņojumi: 563

Braucu ar: 570 Nm

Šodien TV3 ziņās rādīja rindu kas stāvēja pie izglītības un zinātnes ministrijas.Cik cilvēkiem žurnālists piegāja klāt un uzdeva jautājumus(elementārus jautājumus),neviens vairāk kā apmulsis nemācēja atbildē ar "lauztu" Jā/Nē vai vispār izvairījās no kameras.Kā žurnālisti atzina,tad 3 līmeni nevienam tur neredzēt Kā paši teica,20 gadus esot strādājuši un viss esot bijis ok,bet tagad redziet valsts piespiež tos
Offline
edzulis
01. Jul 2009, 23:49 #45

Kopš: 13. May 2002

No: Rīga

Ziņojumi: 56481

Braucu ar: S212, 911TT, 951, 635csi, NSX, Tillotson t4

LPP/LC brīvostas valdē pārstāvēs Andris Ameriks un Ainārs Šlesers, savukārt SC - Mihails Kameņeckis un Vadims Jerošenko.


---

Offline
Raicha
02. Jul 2009, 00:50 #46

Kopš: 26. Dec 2002

Ziņojumi: 14865

Braucu ar:


01 Jul 2009, 21:14:56 edzulis rakstīja:
3. līmenī jārunā tekoši latviski un jāprot gramatika.




ar lauziitaam priekshzinaashanaam un centiibu pietiek, esmu paaris krievvalodiigus cilveekus pusmuuzhaa "gatavojis" eksaamenam - nokaartoja, bet es nevaru teikt ka vinji paarvalda valodu.

tiesa, es gan uzskatu ka ar esoshajaam prasiibaam pietiek
Offline
Raicha
02. Jul 2009, 00:58 #47

Kopš: 26. Dec 2002

Ziņojumi: 14865

Braucu ar:

atvainojos, tas bija naturalizaacijas/pilsoniibas eksaamenam pietiek ar manis mineeto
Offline
edzulis
02. Jul 2009, 02:12 #48

Kopš: 13. May 2002

No: Rīga

Ziņojumi: 56481

Braucu ar: S212, 911TT, 951, 635csi, NSX, Tillotson t4

Liepāja sit pušu Rīgu
Offline
walder
02. Jul 2009, 02:21 #49

Kopš: 18. Apr 2007

No: Rīga

Ziņojumi: 8561

Braucu ar: 7 seat MPV


02 Jul 2009, 02:12:53 edzulis rakstīja:
Liepāja sit pušu Rīgu

I-d-i-o-t-i-s-m-s
Offline
zinnezin
02. Jul 2009, 02:28 #50

Kopš: 08. Mar 2007

No: Rīga

Ziņojumi: 4386

Braucu ar:

kkāds humoršovs, bēt īsti smieties negribās!

[ Šo ziņu laboja zinnezin, 02 Jul 2009, 02:28:56 ]

Offline
Chief
02. Jul 2009, 02:31 #51

Kopš: 28. Nov 2007

Ziņojumi: 5422

Braucu ar:

krievu un dzeeraaju te netruukst es daanja iestaadi regulaari apmekleeju, bet tas nenoziimee, ka kaadreiz buutu pieljaavis taadu domu, kaa balsot, par vinju...stulbie beerni
Offline
kamikadzemk
02. Jul 2009, 07:40 #52

Kopš: 18. Apr 2006

No: Rīga

Ziņojumi: 3416

Braucu ar:

Kā nogalināja Argentīnu

Nekā unikāla vai ekstraordināra Argentīnas katastrofā nav. Vienkārši
Argentīna kļuva par transnacionālo korporāciju (TNK) un to izveidotā
finansiālā ieroča – Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) politikas
kārtējo upuri.

SVF nav nekāda starptautiskā labdarības organizācija, kura (kā to mums
mēģina iestāstīt paši SVF ierēdņi) steidzas palīgā jebkurai pasaules
valstij, kurai radušās finansiālas grūtības vai nepieciešami līdzekļi
ekonomikas stabilizēšanai. TNK izveidoja Pasaules Banku (PB) un SVF
nevis filantropiskos nolūkos, bet gan tādēļ, lai uzspiestu pasaules
valstīm TNK stratēģiju. Pie tam ir jāsaprot, ka pašas TNK par tādām
skaitās tikai pēc nosaukuma un darbības sfēras. Visām šīm kompānijām
ir skaidra nacionālā piesaiste – visu TNK štāba mītnes ir izvietotas
kādā konkrētā valstī un tās maksā šai valstij nodokļus.

Ar tā saucamo antiglobālistu spēkiem ir izdevies noskaidrot, ka vairāk
par 90 % TNK patiesībā ir ASV kompānijas, un to darbība padara
bagātāku ASV finansu virsotni. Tieši TNK kontrolē SVF un PB darbību,
jo lēmumu pieņemšana tur notiek nevis ar balsu vairākumu, bet visu
nosaka tie, kas tur ieguldījuši vairāk naudas (tieši ASV baņķieri ir
visvairāk ieguldījuši naudu gan SVF, gan PB).

Visa SVF un PB darbība balstās uz puslegālu nolīgumu paketes starp šīm
organizācijām un ASV finansu ministriju. Šīs paketes (dēvētas par
«Vašingtonas konsensuss»), darbība ir virzīta uz ASV finansu kapitāla
ietekmes pastiprināšanu visā pasaulē un pasaules valstu finansiālo
uzkrājumu akumulāciju ASV bankās.

Tādēļ SVF un PB piešķir valstīm aizņēmumus tikai pie nosacījuma, ja
tās apņemas izpildīt uzstādītās politiskās un ekonomiskās prasības.

Piemēram:

- atļaut brīvu kapitāla kustību;
- veikt totālu privatizāciju (pat tajās sfērās, kurās nav neiespējama
konkurence – dzelzceļš, u.c.), jo tas privātkapitālam dod iespēju,
neuzlabojot pakalpojumu kvalitāti, nepamatoti paaugstināt cenas;
- ieviest augstus kredīta procentus, kas ierobežos rūpniecības
attīstību, bet atvieglinās finansiālās spekulācijas;
- samazināt līdz minimumam vai likvidēt visas sociālās programmas
(veselības aprūpē, izglītībā, mājokļu politikā, sabiedriskā transporta
pakalpojumus, u.c.);
- atteikties no dabas un apkārtējas vides aizsardzības;
- veicināt mākslīgu nacionālas valūtas stabilitāti, piesaistot to ASV dolāram;
- ierobežot reāli apgrozībā esošo naudas masu (tā rezultātā kļūst
apgrūtināta darba algu un pabalstu izmaksa, kā arī noved pie skaidras
naudas deficīta un nacionālas suverenitātes zaudēšanas);
- samazināt darba algas;
- ierobežot darbaļaužu un arodbiedrību tiesības (tiesības uz streikiem, u.c.);
- veikt nodokļu sistēmas reformas, lai to slogs vairāk gultos uz
nabadzīgākajiem iedzīvotājiem, bet atvieglinātu nodokļu slogu
bagātajiem.

SVF darbība izpostīja daudzas valstis, piemēram, Dienvidslāviju. Tā
bija pirmā „austrumu bloka” valsts, kura sāka savu ekonomiku pārveidot
pēc SVF „receptēm”.

Vēl graujošāka bija SVF darbība Ruandā. Šajā valstī bija ļoti
attīstīta lauksaimnieciskā ražošana, kas pilnībā apmierināja valsts
iekšējo pieprasījumu pēc pārtikas produktiem. Tomēr pagājušā gadsimta
astoņdesmito gadu beigās, laika apstākļu dēļ, bija divi neražas gadi.
Valsts, ieķīlājot 1989. gada kafijas ražu, paņēma no SVF milzīgu
aizņēmumu. Bet „gluži nejauši” tieši 1989. gadā kafijas cenas pasaules
tirgū strauju kritās. SVF jaunu aizdevumu bija ar mieru piešķirt tikai
tādā gadījumā, ja:

- valsts atteiksies sevi apgādāt ar pašu audzētiem pārtikas produktiem;
- atteiksies atbalstīt savas fermeru saimniecības (jo tas neatbilstot
„tirgus ekonomikas” prasībām);
- devalvēs valsts nacionālo naudas vienību – Ruandas franku.

Tas izsauca strauju inflācijas kāpumu un iedzīvotāju reālo ienākumu
krahu. Valstī, tikai pusgada laikā, iekšējos nemieros gāja bojā
pusotra miljona cilvēku. Simtiem tūkstošu emigrēja uz ārzemēm. Visa
sakrātā nacionālā bagātība tika iznīcināta, visi Ruandas naudas
krājumi tika „pārsūknēti” uz rietumu bankām. Valsts ekonomika tika
pilnīgi iznīcināta. Pēc SVF pieprasījuma valdība likvidēja pēdējās
krājaizdevu sabiedrības (kā „sociālisma paliekas”). Tam sekoja
masveidīgs fermeru saimniecību bankrotu vilnis. Masveidā tika izcirsti
kafijas koki (tikai 1992. gadā vien – 300 tūkstoši kafijas koku). Zemi
pārpirka SVF. Šodienas Ruanda – valsts, kurai nav nekādu perspektīvu.
Tā eksistē un savu iespēju robežās strādā tikai tādēļ, lai varētu
nomaksāt valsts ārējā parāda procentus.

Ne mazāk iespaidīgas SVF „labdarības” sekas bija Somālijā, kurai bija
radušās finansiālas grūtības pēc Somālijas-Etiopijas kara. SVF
piešķīra aizdevumu tikai ar noteikumu, ka valsts ievēros „stingru
ekonomisko” politiku:

- pa dempinga cenām iepirks labību no ASV;
- devalvēs nacionālo naudas vienību – Somālijas šiliņu.

Tas sagrāva valsts ekonomiku un tradicionālās saites starp lopkopjiem
(nomadiem) un zemkopjiem. Strauji auga cenas. Pa dempinga cenām
ievestā labība, padarīja savas labības audzēšanu nerentablu. Zemnieki
momentā tika izputināti un nespēja iegādāties lopkopju produkciju.
Lopkopjiem savi dzīvnieki bija jāizkauj, jo nepietika līdzekļu to
uzturēšanai. Valsts ekonomika sabruka.

Līdzīgi tika sagrauta arī Meksika, kura līdz pagājušā gadsimta
astoņdesmitajiem gadiem skaitījās viena no pašām attīstītākajām
Latīņamerikas valstīm. Pie tam Meksika bija klasiska valsts
kapitālisma valsts, bet viņa bija ļoti atkarīga no naftas importa.
Tādēļ astoņdesmito gadu naftas cenu „nejaušais” un katastrofālais
kritums deva valsts ekonomikai smagu triecienu. Meksika paņēma no SVF
lielus aizdevumus priekš grandiozām programmām («jauna tehnoloģiska
izrāviena veikšanai»), bet nevarēja šos kredītus atdot. Valsts tika
pasludināta ar bankrotējušu un SVF pārņēma Meksikas ekonomiku savā
kontrolē. Saskaņā ar valstij uzspiesto «Beikera plānu», tika
pieprasīts:

- atcelt visus noteikumus, kas aizsargāja valsts iekšējo tirgu un
pašmāju ražotājus;
- ieviest brīvu kapitāla kustību (kā rezultātā uz ASV „aizplūda” 45
miljardi dolāru);
- veikt totālu un visu aptverošu privatizāciju.

Var minēt daudzus analoģiskus piemērus par SVF „labdarību” un tās
sekām, piemēram, Indonēzijā, Brazīlijā, Peru, Ekvadorā, u.c.

Pēc SVF „receptēm” izveidotais Argentīnas „ekonomiskais brīnums”,
faktiski paziņojot defoltu, sabruka. Bija masveidīgi bada cietēju
nemieri, grautiņi un atkārtotas valdību maiņas. Bada cietēju nemieri
un grautiņi bija jau „šoka terapijas” pirmajā etapā – 1989. gadā (pie
tam – pirmo reizi visā neatkarīgās Argentīnas vēsturē). Pēc tam –
1996. gadā bada cietēju nemieri atkārtojās. Ekonomiskā krīze Argentīnā
turpinās, valsts ārējais parāds sasniedzis 138 miljardus ASV dolāru,
bezdarba līmenis 15-18%.

Jaunums tikai tas, ka bankās tika iesaldēti iedzīvotāju noguldījumi,
kā arī nolemts valsts ārējo parādu nomaksāt no pensiju fondiem un
pensionāriem pensijas neizmaksāt.

Tā Argentīna kļuva ar vēl vienu SVF upuri.

Aleksandrs Tarasovs
27.janvārī - 1.februārī 2002
Saīsināts atstāstījums no: http://www.luxauto.lv/?ru;7;12;114

Piezīme:
Lai gan kopš aprakstītajiem notikumiem pagājuši jau septiņi gadi, bija
ļoti interesanti un pamācoši uzzināt šos dažus faktus par
Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas „labdarību”, kā arī
aizdevumu „labvēlīgo ietekmi” uz dažādu pasaules valstu ekonomiku un
tautu dzīves apstākļiem.
Vēl jo vairāk tādēļ, ka pašreiz arī Latvija iemesta šajās „dzirnavās”
un „labvēļu diktāts” tiek īstenots ļoti uzskatāmi – sekmīgi
izsaimniekots pensiju fonds, valda totāls bezdarbs, tiek iznīcinātas
slimnīcas, skolas, samazinātas darba algas, pensijas… Tas tikai
pagaidām… Vēl interesantāk (dzīvi palikušajiem) būs pavērot nākošos
soļus Latvijas nogalināšanas procesā…
Nav nekā jauna šajā pasaulē…



Bullshits vai patiesība

-----------------
Dzīve ir kā sēdēšana pie interneta - jēgas nav, bet aiziet arī negribas
Offline
Zoo
02. Jul 2009, 08:01 #53

Kopš: 27. Sep 2007

Ziņojumi: 7814

Braucu ar: God bless mr. Dunning and mr. Kruger

Par tām āfrikas valstīm sviests-galvenie darītāji tur bija baltie fermeri un šaizes sākās komplektā ar dekolonizāciju.mori sāka dumpoties un iznīcināt nīstās fermas kurās tiem deva darbu un iztiku. Pabeidzās britu un franču izglītība un kultūra.tagad mori tur sēž zaru būdās,kašķējas, un gaida kad kāds banāns nokritīs.
Offline
gapp
02. Jul 2009, 08:43 #54

Kopš: 04. Aug 2007

No: Liepāja

Ziņojumi: 8308

Braucu ar: SD


02 Jul 2009, 02:31:50 Chief rakstīja:
krievu un dzeeraaju te netruukst es daanja iestaadi regulaari apmekleeju, bet tas nenoziimee, ka kaadreiz buutu pieljaavis taadu domu, kaa balsot, par vinju...stulbie beerni


Pietiekami daudzi pieauguši cilvēki tieši par viņu balsoja, arī es. Vienk. šogad nebija par ko balsot. Par Sesku? Kesi? Nu dirsā jebkurā gadījumā, Fonteins vismaz te kko sola uz entuziasma pamata izdarīt, pakaitināt nervus šamajiem, ta jau redzēs, kā būs.

[ Šo ziņu laboja gapp, 02 Jul 2009, 08:45:07 ]

Offline
Didzis
02. Jul 2009, 10:14 #55

Kopš: 04. Dec 2006

No: Rīga

Ziņojumi: 7247

Braucu ar: Prāmi B-)


02 Jul 2009, 08:43:26 gapp rakstīja:

02 Jul 2009, 02:31:50 Chief rakstīja:
krievu un dzeeraaju te netruukst es daanja iestaadi regulaari apmekleeju, bet tas nenoziimee, ka kaadreiz buutu pieljaavis taadu domu, kaa balsot, par vinju...stulbie beerni


Pietiekami daudzi pieauguši cilvēki tieši par viņu balsoja, arī es. Vienk. šogad nebija par ko balsot. Par Sesku? Kesi? Nu dirsā jebkurā gadījumā, Fonteins vismaz te kko sola uz entuziasma pamata izdarīt, pakaitināt nervus šamajiem, ta jau redzēs, kā būs.


nesliktā loterijā piedalies

Savu ģimeni, māju, kapitālu, etc... liktu uz spēli ar iespēju vinnēt 50% ?

-----------------
http://www.licessories.lv/
Offline
Chief
02. Jul 2009, 15:58 #56

Kopš: 28. Nov 2007

Ziņojumi: 5422

Braucu ar:


02 Jul 2009, 08:43:26 gapp rakstīja:

02 Jul 2009, 02:31:50 Chief rakstīja:
krievu un dzeeraaju te netruukst es daanja iestaadi regulaari apmekleeju, bet tas nenoziimee, ka kaadreiz buutu pieljaavis taadu domu, kaa balsot, par vinju...stulbie beerni



Pietiekami daudzi pieauguši cilvēki tieši par viņu balsoja, arī es. Vienk. šogad nebija par ko balsot. Par Sesku? Kesi? Nu dirsā jebkurā gadījumā, Fonteins vismaz te kko sola uz entuziasma pamata izdarīt, pakaitināt nervus šamajiem, ta jau redzēs, kā būs.


Nu itkaa ir pieraadijumi, ka mulkjis vinsh nav - viesniicas un klubs, kas darbojas veiksmiigi un nes pelnju. Bet nedriikst aizmirst, ka Stiina sencis ir Daanijaa nopietns biznesmenis, milijonaars un visa taa Fonteina padariishana ir balstiita/radusies tieshi uz taa pamata. Zinu kaadas izveeles iespeejas bija Liepaajas pashvaldiibas veeleeshanaas, bet Stiinu, kaa kaut kaadu dariitaaju/entuziastu es galiigi nesaskatu. Daudz chernjas, ar vinju taisiitas un visaadi drankji piipeeti Piem. peedeejaa Fonteinfestaa vinsh, no riita, ar muti grantii guleeja, aiz viesniicas. Uudriitis, peec peedeejaa Hobos koncerta Fonteinaa staastija, kaa vinji, ar Stiinu cauri viesiicai, no baseina, gaajushi pakalj alinjam, uz vestibila baaru, bez bikseem u.t.t
Offline
arny
02. Jul 2009, 17:43 #57

Kopš: 27. Sep 2006

No: Rīga

Ziņojumi: 966

Braucu ar: Insignia


02 Jul 2009, 15:58:00 Chief rakstīja:

02 Jul 2009, 08:43:26 gapp rakstīja:

02 Jul 2009, 02:31:50 Chief rakstīja:
krievu un dzeeraaju te netruukst es daanja iestaadi regulaari apmekleeju, bet tas nenoziimee, ka kaadreiz buutu pieljaavis taadu domu, kaa balsot, par vinju...stulbie beerni



Pietiekami daudzi pieauguši cilvēki tieši par viņu balsoja, arī es. Vienk. šogad nebija par ko balsot. Par Sesku? Kesi? Nu dirsā jebkurā gadījumā, Fonteins vismaz te kko sola uz entuziasma pamata izdarīt, pakaitināt nervus šamajiem, ta jau redzēs, kā būs.


Nu itkaa ir pieraadijumi, ka mulkjis vinsh nav - viesniicas un klubs, kas darbojas veiksmiigi un nes pelnju. Bet nedriikst aizmirst, ka Stiina sencis ir Daanijaa nopietns biznesmenis, milijonaars un visa taa Fonteina padariishana ir balstiita/radusies tieshi uz taa pamata. Zinu kaadas izveeles iespeejas bija Liepaajas pashvaldiibas veeleeshanaas, bet Stiinu, kaa kaut kaadu dariitaaju/entuziastu es galiigi nesaskatu. Daudz chernjas, ar vinju taisiitas un visaadi drankji piipeeti Piem. peedeejaa Fonteinfestaa vinsh, no riita, ar muti grantii guleeja, aiz viesniicas. Uudriitis, peec peedeejaa Hobos koncerta Fonteinaa staastija, kaa vinji, ar Stiinu cauri viesiicai, no baseina, gaajushi pakalj alinjam, uz vestibila baaru, bez bikseem u.t.t

Ja māk atpūsties, tad arī māk strādāt.

[ Šo ziņu laboja arny, 03 Jul 2009, 15:34:17 ]

Offline
coyots
02. Jul 2009, 17:51 #58

Kopš: 21. May 2008

No: Rīga

Ziņojumi: 563

Braucu ar: 570 Nm


02 Jul 2009, 02:12:53 edzulis rakstīja:
Liepāja sit pušu Rīgu


Ahuj*t,nu kur tā var ,da Fonteins ar šķiet ka nav dienas kad tas būtu skaidrā-ko tam tur vēl vajag Liels Zoo tur
Offline
Yanny
03. Jul 2009, 15:31 #59

Kopš: 19. Jul 2002

Ziņojumi: 18643

Braucu ar: 18

manuprāt , negaidīta ziņa

psrs vs nazis

-----------------
No matter how big your house is,how recent your car is,or how big your bank account is. Our graves will always be the same size. Stay humble.
Offline
Mberg
16. Oct 2009, 11:29 #60

Kopš: 05. Jun 2007

Ziņojumi: 21465

Braucu ar: B5254T un M57D30

Droši vien, ka lielākā daļa no mums vakardien redzēja šo video ziņās vai internetā..

Ingmārs Līdaka debatēs

Būtu interesanti zināt cilvēku viedokli par šo, kā jūs vērtējat, šādu, pareizu, bet tomēr agresīvu izgājienu?
Offline

Moderatori: 968-jk, AV, BigArchi, BlackMagicWoman, Czars, GirtzB, Lafter, PERFS, RVR, SteelRat, VLD, linda, mrc, noisex, smudo