Online
Pašreiz BMWPower skatās 207 viesi un 21 reģistrēti lietotāji.
|
Tēma: Veselīga dzīve - kā?
| Autors | Ziņojums |
|---|
VMR  | | 13. May 2010, 20:38 |
#3201
|
|  Kopš: 07. May 2006
Ziņojumi: 10301
Braucu ar: sporta variantu
| Sintols, imo, nebija steroīds, bet kkāda eļļa, ko sašpricē starp muskuļu šķiedrām un tāpēc tas paliek lielāks.
|  Offline | | |
| VMR | | 13. May 2010, 20:42 |
#3202
|
| Kopš: 07. May 2006
Ziņojumi: 10301
Braucu ar: sporta variantu
|
13 May 2010, 20:02:22 lowera rakstīja:
Esmu gatava uzklausīt kāda pieredzējuša cilvēka viedokli attiecībā uz stingra vēdera iegūšanu 
kādi ir labākie vingrinājumi? kad, cik bieži utt.
Šitai tantītei ir labi vingrinājumi, mierīgi var izveikt mājās, bez speciāla aprīkojuma | | Offline | | |
| fubuz | | 13. May 2010, 20:51 |
#3203
|
|  Kopš: 19. Dec 2003
No: Rīga
Ziņojumi: 5139
Braucu ar: trafic
|
13 May 2010, 20:24:42 lowera rakstīja:
13 May 2010, 20:17:54 fubuz rakstīja:
ļumīga puza būs tik ilgi, kamēr būsi pončiks.
ha ha, kārtējie gudrie teicieni, kad pašam normālas atbildes nav 
Un diez vai, ka es esmu pončiks 
tas ir ar domu, ka ar vienu vingrinājumu nevar nodzīt taukus. Piemēram ar presīti iegūt labāku vēderu. Lai iegūtu stingru vēderu ir jāsamazina zemādas tauku līmenis + var pataisīt presītes, lai būtu 6-pack. Tiesa sievietei/meitenei to ir grūti izdarīt. kad tiks samazināts BF līmenis tad viss ķermenis būs stingrāks.
btw no mana teksta varēja īzī visu saprast, tikai ir jāspēj iedziļināties.
13 May 2010, 20:38:48 VMR rakstīja:
Sintols, imo, nebija steroīds, bet kkāda eļļa, ko sašpricē starp muskuļu šķiedrām un tāpēc tas paliek lielāks.
sintols ir ūdeni aizturoša eļļa. | | Offline | | |
lowera  | | 13. May 2010, 21:29 |
#3204
|
|  Kopš: 23. Jul 2006
No: Rīga
Ziņojumi: 5575
Braucu ar: 1717
| Paldies, palasīšu sīkāk un mēģināšu atrast, kādi vingrojumi man ir viespiemērotākie  | | Offline | | |
| fubuz | | 13. May 2010, 21:32 |
#3205
|
| Kopš: 19. Dec 2003
No: Rīga
Ziņojumi: 5139
Braucu ar: trafic
| nevis vingrinājumi, bet diēta. Ja nav diētas tad nav jēga no vingrinājumiem. | | Offline | | |
| lowera | | 13. May 2010, 21:33 |
#3206
|
| Kopš: 23. Jul 2006
No: Rīga
Ziņojumi: 5575
Braucu ar: 1717
|
13 May 2010, 21:32:19 fubuz rakstīja:
nevis vingrinājumi, bet diēta. Ja nav diētas tad nav jēga no vingrinājumiem.
Es tak saprotu, ka pareizs uzturs ir neatņemama sastāvdaļa  | | Offline | | |
| wheels | | 13. May 2010, 21:51 |
#3207
|
|  Kopš: 16. Apr 2003
No: Rīga
Ziņojumi: 10062
Braucu ar: V8
| http://www.youtube.com/watch?v=dbWv5HMI9GE
I just came in my shorts!  | | Offline | | |
| Fandulis | | 13. May 2010, 21:57 |
#3208
|
| Kopš: 29. Nov 2004
Ziņojumi: 13376
Braucu ar: sipisnīku pi vuškom
| Sievietēm ļoti svarīgi daudz dzert ūdeni, nevis limpeni.
Pastāstiet, kāda secība, pa nedēļu Jums. Gribās kautko mainīt.
P.-Mugura
O.-Krūtis,Bicīts
T.-Kājas
C.-Pleci,Tricīts | | Offline | | |
|
|
| Aviator | | 13. May 2010, 22:01 |
#3209
|
|  Kopš: 12. Mar 2007
No: Rīga
Ziņojumi: 104
Braucu ar: Dirt Jumper
| Interesants raksts.
Medicīnas zinātņu doktors Paulo Urbanaitis strādā Porto Alegra Brazīlijā, par slimnīcas galveno ārstu.
Turpmāk – fragments no viņa intervijas vietējai televīzijai.
Jautājums: vai vingrinājumi pagarina sirds un asinsvadu sistēmas darba ilgumu?
Atbilde: Sirds muskulis saraujas noteiktu skaitu reižu. Neceriet, jūsu dzīve beigsies tad, kad šis ieprogrammētais skaits būs beidzies. Tas ir tāpat, ja piemēram, sacītu, ka varat pagarināt sava automobiļa mūžu, to labi kopjot „bērnībā”. Gribat dzīvot ilgāk? – guliet tusiņu laikā!
Jautājums: Vai būtu jāēd gaļa? Daudzi iesaka ēst augļus un dārzeņus?
Atbilde: Vajag saprast ēšanas efektivitātes stratēģiju. Ko ēd govis? Zāli un kukurūzu. Kas tā ir? Augi. Tātad liellopa gabals ir visefektīvākais veids, kā piekļūt augu barībai. Gribat ēst graudus? – Ēdiet vistas!
Jautājums: Vai vajag mazināt alkohola lietošanu?
Atbilde: Nekādā gadījumā! Vīns ir pagatavots no ogām, brendijs arī – tikai destilēts. Vīns – tas nozīmē, ka tā ir ogu sula – pati veselīgākā ogas daļa, tāpēc no šāda dzēriena jūs iegūsiet daudz vairāk labuma. Alus ir pagatavots no graudiem,- neierobežojiet graudu lietošanu!
Jautājums: Kāda regulāras fiziskas nodarbības ir nepieciešamas?
Atbilde: Mana filozofija ir sekojoša: Ja jums nekas nesāp, neko nedariet. Jūs esat pilnīgā kārtībā.
Jautājums: Vai cepts ēdiens ir kaitīgs?
Atbilde: Mūsu laikā ēdiens tiek cepts uz augu izcelsmes eļļas. Tas ir ar to pārpildīts. Kā var skādēt papildus uzņemtās augu vielas?
Jautājums: Kā sporta zālē var atbrīvoties no liekā svara?
Atbilde: Pilnīgi nekā! Vienīgais ko mēs iegūstam sporta zālē – ir muskuļu masas pieaugums.
Jautājums: Vai šokolāde ir kaitīga?
Atbilde: Tas ir kakao. Tā ir augu pārtika. Labs produkts ēšanai un laimes sajūtai. Dzīvei nav jābūt ceļojumam, kura mērķis ir novilkt līdz zārkam, sevi dzelžaini ierobežojot un mazohistiski saglabājot ķermeņa labo fasādi. Daudz labāk ir uzsākt šo ceļojumu ar aliņu vienā rokā un sviestmaizi – otrā. Un pabeigt to pēc daudzām seksa stundām, ar pilnīgi pagurušu ķermeni kliedzot – Tas bija tā vērts, cik jauks ceļojums!!! Salīdziniet 5 gadus vecus zābakus: vieni ir ar cauru zoli, bet otri stāv spodri un stīvi (droši vien, arī spiež un rīvē). Kuri zābaki nesuši valkātājam vairāk prieka un labsajūtas?
Jautājums: Ko jūs vēl varat ieteikt?
Atbilde: Ja veselīgās pastaigas būtu patiešām veselīgas, pastnieki būtu nemirstīgi. Roņi visu mūžu peld, ēd zivis, dzer tikai ūdeni, bet vienalga ir resni. Zaķi skrien un lec bez apstājas, bet dzīvo ne ilgāk kā 15 gadus. Bruņurupuči neskrien un nelēkā, bet dzīvo – 450 gadus. | | Offline | | |
| fubuz | | 13. May 2010, 22:24 |
#3210
|
| Kopš: 19. Dec 2003
No: Rīga
Ziņojumi: 5139
Braucu ar: trafic
| murgs | | Offline | | |
| aupinsh | | 13. May 2010, 22:47 |
#3211
|
|  Kopš: 26. Oct 2004
Ziņojumi: 5599
Braucu ar: 1 un S
|
13 May 2010, 21:57:53 Fandulis rakstīja:
Sievietēm ļoti svarīgi daudz dzert ūdeni, nevis limpeni.
Pastāstiet, kāda secība, pa nedēļu Jums. Gribās kautko mainīt.
P.-Mugura
O.-Krūtis,Bicīts
T.-Kājas
C.-Pleci,Tricīts
Es daru tā:
P.Grudaks, Triceps
O.Pleci
C.Mugura, Bicīts
P.Grudaks, Triceps
Nākamajā nedēļā:
P.Pleci
O.Grudaks,Triceps
C.Mugura, Biceps
P.Pleci
Atkal nakamājā:
P.Mugura, Biceps
O.Grudaks, Triceps
C.Pleci
P.Mugura, Biceps
Vārdu sakot, šādā veidā mainu programmas, nezinu vai tas ir baigi labi vai kā, bet man tā patīk.[ Šo ziņu laboja aupinsh, 13 May 2010, 22:48:27 ] | | Offline | | |
| fubuz | | 13. May 2010, 22:50 |
#3212
|
| Kopš: 19. Dec 2003
No: Rīga
Ziņojumi: 5139
Braucu ar: trafic
| īstenībā diezgan laba. kājas lkm nav prioritāte. | | Offline | | |
| 32cm | | 13. May 2010, 22:52 |
#3213
|
|  Kopš: 14. Apr 2008
Ziņojumi: 2242
Braucu ar: EK
| interesants stasts!
Droši vien jau no tā, ka pašlaik pēc kārtējās operācijas un ceļgala implanta ievietošanas viņa kāju atkal "rotā" pamatīgas šuves — atgādinot par medaļas otru pusi jeb to laiku, kad, lietojot dopingu, lielā sporta, uzvaru un dzīves vārdā tika upurēta veselība...
Bērnunams un internātskola, aiziešana no Murjāņiem un "profene", sporta pamešana un atgriešanās tajā, netikšana uz olimpiskajām spēlēm, veiksmīgā tirgošanās ar benzīnu un naudas zaudēšana TOP bankā, citu biznesu uzplaukums un noriets, trīs gadu darbs Anglijā, lai izdzīvotu un sapelnītu naudu operācijai, ģimenes būšanas un nebūšanas... Īsāk sakot, ar spozmi un melnām dienām piesātināts dzīves gājums, kura laikā Bojs (J. Bojāra iesauka kopš PSRS laikiem) nav salūzis un vairākkārt visu sācis no nulles. Nezaudējot sērdieņa palaidnību, nebēdnību un, pats galvenais, pozitīvo vienkāršību. Un, ja nu uz kādu var attiecināt teicienu par mietu laušanu uz vīra muguras, tad tas ir viņš. Tāpat kā desmitniekā ir trāpījis pazīstamais ķirurgs Valdis Zatlers, kurš, raksturojot Bojāra nemiera garu, ir teicis, ka Jānis ir kā helikopters, kas atlido, saceļot pamatīgus putekļus, nosēžas un tikpat vareni pazūd...
Tikpat kā gaļasmašīnā
Jānis Bojārs ir pirmais Latvijas sportists, kas publiski atzīstas dopinga jeb aizliegto preparātu lietošanas grēkā, bet citviet pasaulē šādi gadījumi varētu būt skaitāmi ja ne uz vienas, tad abas rokas pirkstiem. Taču viņa vaļsirdība nav grēksūdze. Turpmāk, lasot Jāņa stāstījumu, sapratīsit, ka viņam nebija īpašas izvēles, jo PSRS sistēma (ne tikai sportā) cilvēku ievilka tikpat kā gaļas maļamajā mašīnā, no kuras izkārpīties nebija iespējams. Turklāt Bojs teic: ja vien laiku varētu pagriezt atpakaļ, tad diez vai, lielos vilcienos ņemot, kaut ko būtu darījis citādi, un arī pašlaik negrasās sev kaisīt pelnus uz galvas. Rodas pamatots jautājums — kāpēc tad viņam šodien ir skaļi par to — DOPINGU — jārunā. "Es gribu, lai esmu uzskatāms piemērs tam, kā dopings var sadragāt veselību, un lai kāds vispirms padomā par to, kādas var būt sekas, pirms ķeras pie tā. Aizliegtie medikamenti visos laikos bija un ir dopings. Taču starp mūsu dienām un PSRS laikiem paralēles īsti nevar vilkt. Man nevajag, lai tagad mani kāds žēlotu, taču es vēlos pateikt, ka tolaik bija cita sistēma, kurā sportistam nebija daudz izvēles iespēju, un, tāpat kā mani, tā sevī ievilka un samala ne vienu vien sportistu," brīdinot citus, bet par sevi runājot bez jebkādas nožēlas, par bijušo saka Jānis.
Zem adatas — astoņus gadus
Pirmo reizi ar dopingu augstākajā līmenī Jānis saskārās, nokļūstot PSRS izlasē. Janvārī sportisti gandrīz trīs nedēļas dzīvoja un trenējās Maskavā, kur katru dienu tika veiktas dažnedažādas pārbaudes un analīzes. Tālāk ceļš veda uz treniņnometni — Soču apkaimi Krimā, kur tika likti pamati jaunajai sezonai. Tur dakteris vēl zaļoksno Boju iesauca pie sevis un paziņoja, ka pārbaudes ir uzrādījušas labus rezultātus, taču, tā kā tagad viņš pārstāvēs ne tikai savu republiku, bet PSRS, līdz ar to būs jātrenējas vēl vairāk un smagāk, nāksies lietot vitamīnus. Bet beigās vēl pajokoja, ka tādam vīram kā Jānis paciest arī špricītes tāds nieks vien būs. "Tā nu es "zem adatas" biju visu PSRS izlasē pavadīto laiku, un tie bija nevis viens vai divi, bet gan astoņi gadi," atceroties iepazīšanos ar aizliegto medicīnu, saka Bojārs.
Par šo lietu Jānis jau šo to bija dzirdējis, taču zināja, ka jautājumus nevar uzdot un ir jādara tas, ko liek. Kas tā ir par štelli un kāds tai spēks, viņš saprata jau pēc pāris nedēļām: "Paiet 15—20 dienas, un sajūtas ir tādas, ka tās dēļ, lai paņemtu divus spaiņus, rokas nemaz nav jāpapleš. Katru dienu treniņu laikā pulsu un sirdsdarbību pārbaudīja māsiņas, un, ja kaut kas nebija tā, kā vajag, tad vēlāk saņēmu komandu, ka nākamajā dienā varu atpūsties. Viss bija augstākajā līmenī. Kad tuvojās sacensības, attiecīgajā brīdī tas viss beidzās, lai uz mačiem būtu "tīrs". Būtībā jau programma bija izstrādāta visai sezonai līdz pat oktobrim, un, izpildot dakteru norādījumus, mums tā precīzi bija jāievēro un jāizpilda."
Suns "mizoja" visu pēc kārtas
Uz delverībām Jānis nasks bijis jau kopš bērnības. Apostījis gaisu un iejuties PSRS izlasē, viņš, kā jau vienkāršs lauku zēns, iemantoja daudz čomu. Tad nu kādā jautras patērzēšanas reizē ar labākajiem drugāniem, starp kuriem bija arī divkārtējais olimpiskais čempions (vārdu neminēsim. — U.M.), tika izlemts pamēģināt iebarot sunim tabletes. Dienvidos to, kā zināms, ir daudz. Izvēle krita par labu kādam eksemplāram, kurš turpat pie stadiona katru dienu nīgri gulēja. Tas nebija tik gudrs kā kolēģis filmā par Šurika piedzīvojumiem un notiesāja gaļas gabalu ar visām tajā noslēptajām ripām. Pagāja nedēļa, un vīri skatās, ka suns kā traks nesas virsū visam, kas kustas, un grib "mizot" visus suņus un kaķus pēc kārtas. Paiet vēl kāds laika strēķis, un suns atkal guļ. Kā teiktu sportisti?— bez pruhas.
Kā nu pēc tāda stāstījuma nepavaicāsi par to, kā tad pašiem sportistiem bija ar to pruhu. Jānis saka, ka "zboru" pirmajā posmā viņiem bija stingri aizliegtas jebkādas režīma neievērošanas, un retais šo nosacījumu pārkāpa. Pat tad, kad "draudziņš" gandrīz vai ar rokām bija jālauž lejā. Savukārt vēlāk tika dota zaļā gaisma, un tad varēja iedzert gan spirtotos dzērienus, gan arī, ja vien bija vēlme, doties uz diskotēku vai izvēlēties vienkāršāku un ātrāku ceļu — apciemot sportistes. Tādēļ, lai visos iespējamos veidos ķīmija no organisma tīrītos ārā.
Aiz durvīm gaidīja rinda
Runājot par dzīvi "zem adatas" un izvēles iespējām, Jānis min vairākus faktorus, kas ierobežoja viņu — gan psiholoģiskos, gan fiziskos. Pirmām kārtām — aiz durvīm uz PSRS izlasi stāvēja rinda, un bija sajūta, ka tevi kuru katru brīdī ir gatavi ne vien izbīdīt ārā, bet pārnestā nozīmē pārgrauzt arī rīkli. Līdz ar to bija kā tajā teicienā?— vilku barā jādzīvo pēc pelēču likumiem. Turklāt tolaik vieta PSRS izlasē garantēja labu naudu, kā arī braucienus uz ārzemēm, bet par šo tēmu nedaudz vēlāk.
Visupirms par to, kā Jānis nonāca eiforijā no spēka un rezultātu izaugsmes: "Pirzdams grūžu pāri 20 metriem, tuvojos atzīmei 20,50, bet, kā nav, tā nav. PSRS izlasē tiku paņemts kā perspektīvs sportists. Tur mani uztanko ar "vitamīniem", un bez īpaša saspringuma lodīte lido pāri 21 metram. Ja pirms tam 200 kg guļus no krūtīm spiedu tik tikko vienu reizi un sānos stāvēja puiši, tad vēlāk ar to pašu svaru bez "strahovkas" varēju uztaisīt sešus spiedienus. O! Spēks nāk klāt, un lodīte ņipri spurdz gaisā! Rekordi un uzvaras nāca cita pēc citas... Jaunam gurķim tā bija eiforija, un pat prātā nenāca domas par to, ka ķīmija jāmet pie malas. Kā lai salīdzina tās sajūtas. Nu, piemēram, sākumā ir viens miljons dolāru, tad 5, 10, 30... Vai tad ir daudz cilvēku, kas pelnīšanai met mieru, par spīti tam, ka pietiek gan paša, gan vēl nākamo paaudžu dzīvei? Ko lai vēl saka. (Nopūšas.) Tāda ir dzīve, un, ja es atgrieztos tajos laikos, tad tāpat neko nemainītu."
Beigās viņš piebilst, ka tagad nevar teikt — kas tad tie par čempioniem, ja lietoja dopingu: "Tam, kam nebija "iekšā", ķīmiju varēja "bāzt", cik tik uziet — tāpat nekas tur nevarēja sanākt. Vai arī — kāds kādu reizīti izšāva un, tikpat ātri kā parādījies, pazuda. Ko es ar to gribu teikt? To, ka savā starpā cīnījās tie, kam bija labākie treneri, ātruma, spēka un citi rādītāji, raksturs un mērķtiecība, kā arī galva uz pleciem, lai apgūtu tehniku. Ne velti saka, ka par čempionu nevis piedzimst, bet kļūst. Kurš gan negrib zeltu? Bet, ja tu redzi, ka ar paša spēkiem vien ir par īsu un ar godīgumu īpaši tālu netiksi... Tā jau ir tā lielā dzīves spēle, kad tu nezini, kas un kā var būt. Sēžot dīvānā, vienmēr jau var gudri spriedelēt par jebkuru tēmu. Politiķi un oligarhi, nelieši, sēž tur augšā un zog! Tā jau var bļaustīties bezjēgā. Es negribu teikt, ka tas ir labi. Runājot par dzīvi — es šo tēmu gribu apskatīt no citas puses. Vai tas, kurš visskaļāk bļauj, ir pārliecināts, ka, esot turpat, nedarītu to pašu un vēl vairāk!? (Pēc pauzes.) Nu, redz, tu arī domā. Tāpēc es saku, ka citu cilvēku ādā nekad nevar ielīst, un, kā saka — savu lodi neviens nedzird."
Skatoties, kas notiek riņķī, Jānis saprata, ka ne jau viņš viens un neba jau tikai PSRS sportisti vien lieto "vitamīnus". "Ja visi startētu tīri, lūdzu — arī es neko negraužu un piedalos godīgā cīņā. Taču spēles noteikumi bija citādi, un man nekas neatlika, kā tajos iesaistīties," to teikdams, Jānis atklāj, ka ļoti labi apzinājās — tīrs viņš droši vien netiks PSRS izlasē un līdz ar to nekad nesasniegs virsotnes — nevarēs piedalīties Eiropas čempionātos (vieglatlētikā pirmais pasaules čempionāts notika tikai 1983. gadā) un secen ies arī sapnis par olimpiskajām spēlēm.
Savulaik parādījās speciālistu pētījums, kurš atklāja, ka dažādās vieglatlētikas disciplīnās sasniegtie rezultāti nepakļaujas veselajam saprātam un krietni pārsniedz cilvēka jeb "tīra" sportista iespēju robežas.
Kad dzīve tikai sākas
Vaicāju Jānim, kāda šī robeža varētu būt lodes grūšanā. Viņš atbild: "Maksimāli — 21 metrs." Turklāt ar tādiem nosacījumiem, ka viss — uzturs, atļautā medicīna, psiholoģija un citi faktori (arī tas, kā cilvēks jūtas un dzīvo ikdienā) — ir visaugstākajā līmenī: "Lai sasniegtu 21 metru, daudz kam ir jāsakrīt īstajā vietā un laikā un visiem punktiem ir jābūt desmitniekā. Labi, ir tā robeža sasniegta. Taču gribas vēl, un, lai vēlreiz uzgrūstu 21 metru, kaut kas ir jāliek klāt. Šāds rezultāts ārprātīgi izsmeļ iekšējās rezerves un enerģiju. Vēl kāda lieta. O.K., ir tev tas 21 metrs. Ja ar to beigtos dzīve un būtu sapelnīts pietiekami daudz naudas, tad viss kārtībā. Es biju 21 gadu jauns, un man ar to 21 metru tā dzīve tikai sākās. Un bija jādomā, kā to atkārtot un vēl pielikt klāt."
Šodien, ja ir skanošais kabatā, var ieiet veikalā un nopirkt visu, ko vien sirds kāro. Bet, ja izvēle liekas par mazu, tad nopirkt aviobiļeti un aizlidot ceļojumā vai "šopingtūrē" kaut vai uz zemeslodes otru pusi. PSRS laikos pabūt ārzemēs, it īpaši kapitālisma zemēs, lielākajai daļai pilsoņu bija kaut kas nereāls un mītisks. "Es biju audzis bez vecākiem, mētādamies pa pasauli. Var teikt, ka man nekā nebija un es neko no dzīves nebiju ne redzējis, ne izjutis. PSRS izlase deva gan titulus, gan labu naudiņu. Tad man tā dzīve tikai sākās. Tagad nopērc biļeti par dažiem desmitiem latu un lido uz Londonu, Berlīni vai citu pilsētu. Toreiz ar visu naudu nekur nevarēja tikt. Pirmajos ārzemju braucienos es staigāju ar atvērtu muti. Vajag džinsus?— ieeju veikalā un nopērku. Videomagnetofons! Toreiz tas padomju pilsonim bija kaut kas elitārs un nesasniedzams. Pat vairāk nekā šodien kaut kāds pats smalkākais limuzīns. Iedomājies bērnunama audzēkni, kuram nekā nav bijis un pēkšņi tas viss — medaļas, slava, ārzemju braucieni un importa mantas — sāk velties virsū. Nu, kur es varēju sprukt? Nekur! Un man pat prātā nevarēja ienākt doma to mainīt pret kaut ko citu. Tagad jau ir daudz iespēju izsisties un pelnīt naudu. Bet tolaik sports bija viena no retajām iespējām nokļūt saulītē. Man izlasē maksāja 350 rubļu stipendiju, un dienā es saņēmu 12 rubļu ēdināšanas naudas. Vai, strādājot par atslēdznieku, es būtu saņēmis vairāk? Dievs ar to visu naudu... Es jau darīju to, kas man labi padevās, un, ja ar to es varēju tikt uz Eiropas un pasaules čempionātiem, kā arī olimpiskajām spēlēm, tad ko gan vairāk varēju vēlēties."
urīnu nodeva bērni
Šobrīd, kad dopinga skandāli uzvirmo cits pēc cita, rodas jautājums — kāpēc Bojāra laikos, kad sportisti ripas grauza uz nebēdu, pieķeršanas un diskvalifikācijas bija sensācija. Viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka sportisti tika uztankoti treniņnometņu laikā, bet uz sacensībām ieradās "tīri". Tolaik, kad bija tā sauktais dzelzs priekškars, piemēram, Ķelnes laboratorijas pārstāvji nevarēja ierasties PSRS un veikt pārbaudes, un otrādāk. Bet kurš tad grib ķert un sodīt tikai savējos? Tāpēc iekšējās pārbaudes, kurās bija ne viens vien pozitīvs gadījums, bija domātas nevis plašai auditorijai, bet gan pašu zināšanai. Turklāt ar nodomu, lai nenotiktu pašdarbība un sportisti pieturētos pie izlases dakteru izstrādātā plāna. Lai nekristu kaunā starptautiskajās sacensībās, operatīvās pārbaudes notika arī pirms galvenajiem startiem. Jānis atceras gadījumu, kad vienā no Eiropas ziemas čempionātiem pēkšņi uz starta neizgāja viena no vadošajām sportistēm. Trauma. Tā kā iepriekšējā vakarā viņi no zvana līdz zvanam bija kopā trenējušies, tad bija skaidrs, ka iemesls ir pavisam cits. Šādos gadījumos no Maskavas uz sacensību vietu tika sūtīta telegramma ar šifrētiem tekstiem. Piemēram — apsveikumu dzimšanas dienā.
Taisnība vai ne, bet Jānis ir dzirdējis, ka pirms Maskavas olimpiādes esot veikta īpaša akcija — savākti urīna analīžu paraugi bērnudārzos. Zinot, ka šīs olimpiādes laikā pozitīvs nebija neviens dopinga tests, par to nav jābrīnās. Tāpēc, ja visu darīja, kā speciālisti lika, tad iespēja iekrist bija pavisam neliela, un tas arī bija par iemeslu tam, ka līdz pat astoņdesmito gadu beigām dopinga mēris pasaulē plosījās gandrīz vai netraucēti. "Ja paskatās, kādi rezultāti tika sasniegti astoņdesmitajos gados, tad mati ceļas stāvus. Daudzi pasaules rekordi tika pārsisti tikai pēc daudziem gadiem, bet pāris veidos stāv vēl joprojām. Kaut kad nesen skatījos visu laiku labākos rezultātus lodē, un tur pirmajā divdesmitniekā vairāk nekā desmit uzvārdu ir no 80. un pat 70. gadiem. Arī mans vārds tur ir atrodams — 31. vietā —, un no desmitās mani šķir apmēram 70 centimetru" runājot par šo tēmu, bilst Bojārs.
Par to skaļi nerunāja
Par to, kas sportistiem tiek barots un špricēts, jautājumus nebija pieņemts uzdot un atklāti par to neviens nerunāja. Un, ja kādreiz kāds ar viltu vai pie šņabja glāzītes centās no dakteriem izvilināt, tad šie mēģinājumi tradicionāli beidzās neveiksmīgi. Šajā sakarā Jānis atceras kādu gadījumu: "Sacensībās Vācijā lode norāvās nost, un, tā kā aizgrūdu pāri 21 metram, tad pamatīgi apskādēju pēdējos divus pirkstus. Viss piepampa, un sāpes bija tādas, ka nevarēju karoti rokā noturēt. Atbraucu mājās un domāju, ko darīt, jo drīz bija paredzētas svarīgas sacensības. Aizgāju pie daktera, kurš pateica, lai sacensību rītā stundu pirms starta pieskrienu pie viņa. Aizgāju, dabūju špricīti un nobrīnījos, ka dakteris saka, lai eju un droši startēju. Ātri vien organismu pārņēma tāda kā tirpoņa un sāpes pazuda. Pats par lielu brīnumu uzgrūdu 21,36 metrus, kas bija gandrīz vai sezonas labākais rezultāts. Tad mani pasauca uz dopinga kontroli. Sēžu un dzeru vienu alu pēc otra, bet ārā nekas kā nenāk, tā nenāk. Beigās tas visiem apnika, un man pateica, lai atnāku nodot analīzes no rīta. Dodos uz izlases autobusu un jūtu, ka tūlīt kaut kas nav labi. Visu ķermeni pārņēma tādi kā krampji. Komandas biedri māj ar rokām, sauc mani, bet es jūtu, ka līdz autobusam varu arī netikt. Šie tik smejas, jo domā, ka dopinga kontrolē esmu pamatīgi piesūcies alu. Kaut kā tiku līdz viesnīcas istabiņai un uzreiz zvanu dakterim. Saku, ka man ir baigi sūdīgi. Šis pārvaicā, vai man ir šņabis. Es saku: kāds šņabis, es mirstu nost. Ielaidu vannā aukstu ūdeni, kāpju iekšā, bet man liekas, ka tas ir karsts. Atnāk dakteris ar diviem polšiem, ielej pilnu graņonku un saka, lai maucu iekšā. Es tā daru, bet viss uzreiz nāk atpakaļ. Šis ar varu man iedabū iekšā vēl vienu divsimtnieci, bet es atkal vemju. Dakteris lamājas un saka, lai es kaut kā to šņabi cenšos noturēt iekšā. Tā ar ceturto piegājienu man tas izdevās. Ātri vien "izrubījos" un nogulēju kādas 20 stundas. Pēc tam kādā banketā dakterim prasīju par to, kādu brīnumzālīti viņš man bija iešpricējis. Solīju balzamu un citus mūsu labumus, kas krieviem bija delikateses, bet šis nebija pielaužams."
Pirmais Eiropas zelts un sapņi
Jāņa Bojāra karjerā bijis gana daudz spožu mirkļu un arī negaidītu klupienu, kas pirmajā acu uzmetienā viņa iespaidīgo CV tomēr notušē. Proti, viņš tā arī nepiedalījās olimpiskajās spēlēs un neieguva Eiropas zeltu stadionā. Savās pirmajās Eiropas meistarsacīkstēs telpās Jānis ieguva zeltu ar jaunu Latvijas rekordu (20,56). Taču vēl patīkamākas emocijas un nākotnes ilūzijas raisīja tas, ka pārspēts tika Maskavas olimpiskais čempions un bijušais pasaules rekordists Barišņikovs, bet uz goda pjedestāla trešā pakāpiena stāvēja vairāk nekā 40 gadu vecais Dienvidslāvijas pārstāvis Ivančičs. "No visiem zeltiem, kas bija līdz tam, Budapeštā iegūtais bija visvērtīgākais," atceroties tālaika sajūtas, saka Jānis. "Taču sirdi sildīja ne tikai medaļa un tas, ka atkal pie vietas biju nolicis Barišņikovu. Skatījos no augšas uz dienvidslāvu un domāju, ka gan jau es arī tik ilgi izvilkšu un man priekšā vēl ir daudzi čempionāti, medaļas un vismaz divas olimpiādes."
Taču viss izvērsās citādāk, un, kaut arī Bojs vēl vairākus gadus noturējās PSRS izlasē, astoņdesmito gadu otrajā pusē viņa vilciens pamazām sāka attālināties — lai kā Jānis centās ielēkt pēdējā vagonā, tas viņam neizdevās. Jo veselības problēmas sāka līst ārā kā īleni no maisa...
Dopings un slodzes "apēda" locītavas
"Skaties, kā es te biju "uzkačājies"," saka Jānis un rāda uz fotogrāfiju, kur kājas augšstilba izmērs pārsistu manējos, trīs kopā liktus. "Celītis starp tiem muskuļiem izskatās pavisam maziņš, un loģiski, ka tas to masu nevar turēt. Tāpēc jau man tie ceļi un vēlāk arī gūža pamazām sāka brukt nost." Taču tas nebija pats galvenais iemesls, kādēļ Bojāra karjera, nesasniegusi augstāko punktu, tikpat ātri kā uztecējusi kalnā, sāka velties atpakaļ.
"PSRS un VDR sportisti visus sita lupatās. Taču kāda bija atšķirība starp mani un vāciešiem? Friči bija gudrāki un visu lika uz vienas kārts — sezonas galvenajām sacensībām. Mums savukārt sevi jeb, citādāk izsakoties, padomju sistēmas varenums bija jāapliecina arī citos startos un Maskavai jāpelna nauda, no kuras paši nesaņēmām ne kapeikas. Piemērs no dzīves. Eiropas čempionātā Atēnās pasaules rekordistam Beijeram zaudēju kādus 70 centimetrus un, tā kā ieguvu sudrabu un kā PSRS izlases debitants piekāpos šādam vīram, tad vairāk biju priecīgs nekā bēdīgs. Pēc neilga laika Tokijā notika Astoņu nāciju kausa izcīņa, kur Beijers man neko nevarēja izdarīt. Būtībā jau es izcēlos ar to, ka visu laiku grūdu diezgan stabili un, kā par spīti, man nelielas bedres, taču medaļu vērtībā, gadījās
dažos lielajos startos. Katru sezonu es savu rezultātu uzlaboju un turējos labā līmenī. Citādi jau arī nedrīkstēja būt, jo tīkotāju uz manu vietu PSRS izlasē bija daudz. Tāpēc nedrīkstēja iesnausties un atlaist ne uz brīdi."
Naglas karjeras zārkā
Taču, pēc Jāņa domām, galvenais, kas viņa karjeras zārkā iedzina vienu naglu pēc otras, bija tas, ka nācās startēt un trenēties augu gadu: "PSRS izlasē sabiju astoņus gadus, taču to visu var reizināt ar divi, jo bez pārtraukuma bija "jāmauc" gan ziemā, gan vasarā. Tas arī mani iedzina postā." No viņa rezultāti tika prasīti gan sacensībās telpās, gan stadionā. Tādēļ, kad beidzās vasaras sezona, pēc pavisam nelielas pauzes bija jāsāk gatavoties ziemas startiem. Citu valstu sportisti ik pa brīdim ziemā ņēma atelpu vai startēja uz pusslodzi, un Jānis uz viņiem skatījās ar baltu skaudību: "Es trenerim teicu, ka vajadzētu kādu ziemas sezonu izlaist, jo citādāk būs sūdi. Taču Maskavā nevienu tas neinteresēja, un, ja vien es būtu kaut ko darījis uz savu galvu, tad uzreiz no izlases būtu brīvs. Iebilst neko nevarēja, un bija jādara tas, ko liek. 1985. gadā sāka sāpēt ceļi, kas ātri vien pārauga nenormālās mokās. Kaut ko sašpricēja un sadakterēja, bet pēc laiciņa tā trauma un sāpes bija vēl lielākas. Pretsāpju līdzekļu devas gadu no gada dubultojās, un tāpat iekšā viss arvien vairāk un vairāk sāka brukt. Lai sasniegtu augstu rezultātu, vairs nevarēja palīdzēt nekādi dopingi. Vēl 1987. gadā izmisīgi cerēju, ka ziemā man atļaus atpūsties un savest sevi kārtībā. Taču nekā. Un tad man bija skaidrs, ka uz Seulas olimpiādi nebraukšu. Es pat biju saņēmis olimpisko ekipējumu un nopelnījis vietu izlasē, taču sapratu, ka mana dziesma ir nodziedāta. Zināju, ka pēc atpūtas olimpiādē stabili būtu sešniekā un varētu cīnīties par medaļu. Taču tā nenotika?— jutos kā izspiests citrons, bet kā tūrists uz olimpiādi braukt negribēju. To arī pateicu izlases šefam un biju gatavs atdot atpakaļ olimpisko ekipējumu. Sajūtas bija baigas — uz Losandželosas olimpiādi, kad biju savā labākajā kondīcijā, netiku, jo komunisti to boikotēja, bet Seula iet secen, jo ir "sajāta" veselība. Viss bija beidzies, un es jutos kā [cenzēts]..."
Zaļā gaisma neko nemainītu
Ik pa brīdim izskan runas par to, ka cīņa ar daudzgalvaino dopinga pūķi ir bezcerīga. It īpaši, ja dopingu lieto, piemēram, 100 sportistu, bet pieķerti tiek tikai 16, tad par kaut kādu godīgumu nevar būt ne runas. Tāpēc ir bijuši minējumi, ka dopingam varētu dot zaļo gaismu. Ko par to domā Jānis Bojārs? "Tas ir kaut kas līdzīgs smēķēšanai. Es tev teikšu — davai pīpē. Tu mani pasūtīsi piecas mājas tālāk un nekad dzīvē to nedarīsi. Cits padomās un uzpīpēs, bet vēl kāds to būs sācis darīt, noskatoties no citiem. Kaut kādas aizliegšanas vai atļaušanas būtiski situāciju nemainīs. Viss ir atkarīgs no katra paša. Es gan domāju, ka tās slūžas atvērt nevajadzētu. Citādāk būs tādi paši plūdi kā kādreiz. Godīga tā spēle nebūs nekad, taču, lai arī kā būtu, dopinga pārbaude to visu lietu tomēr kaut kādos rāmjos noturēs. Es sportu salīdzinu ar cirku. Tagad jau viss ir mainījies, un diez vai vairumam cilvēku, kas iet uz mačiem, interesē, cik kurš ir "tīrs" vai "netīrs". Viņi par biļeti samaksā 50—100 eiro un grib redzēt izrādi. Vai tu iesi uz cirku, ja nebūs nervus kutinošu triku? Vai tu iesi uz sacensībām, kur sprintu skries 11 sekundēs, tālumā lēks 7, bet šķēpu metīs 70 metrus? Vēl kāda lieta. Ja sportists var nopelnīt miljonu, tad vienmēr pastāvēs iespēja, ka viņš riskēs, un tur neko neizdarīs nekādi aizliegumi. Televīzija, reklāmas, skatītāji, sportisti — tas viss veido milzīgu sporta industriju, kurā vienmēr būs gan godīgi, gan negodīgi spēlētāji. Kas tad ir dopings? Tās ir zāles, kas domātas dažādu slimību, piemēram, distrofijas, ārstēšanai. Sportists jau pēc būtības arī ir slimnieks, kurš sevi pakļauj lielām slodzēm, un ar paša rezervēm, kā arī kartupeļu pankūkām vai citroniem nevar tās ne izturēt, ne arī atjaunoties. Ir nepieciešama medicīna. Labi, lai tie būtu atļautie preparāti. Bet te ir cits jautājums — kur tad ir tā robeža starp atļauto un aizliegto. Kāds izdomā jaunu atjaunošanās līdzekli, sportisti to sāk lietot, bet pēc kāda laika dopinga apkarotāji to ieliek aizliegto sarakstā. Skaidrs, ka dopings nav nekas labs, un kurš nu vēl cits labāk par mani varētu teikt, pie kā tas var novest. Taču tas apburtais loks no tā jau nemazinās, un, jo vairāk naudas, jo lielāks tas kļūst.".
| | Offline | | |
| aupinsh | | 13. May 2010, 23:01 |
#3214
|
| Kopš: 26. Oct 2004
Ziņojumi: 5599
Braucu ar: 1 un S
|
13 May 2010, 22:50:13 fubuz rakstīja:
īstenībā diezgan laba. kājas lkm nav prioritāte.
Kājas man vispār programmā nav, tik cik skrienot 3x nedēļā! | | Offline | | |
| Vaaks | | 14. May 2010, 09:26 |
#3215
|
|  Kopš: 14. May 2010
Ziņojumi: 1
Braucu ar:
| Jautājums pieredzējušajiem-vai tad vienā dienā var veikt mugura+biceps, krūtis+triceps, mugura+pleci un krūtis+pleci?
Vnk veicot muguras treniņu biceps tiek diezgan noslogots (un tas nozīmē, ka šajā dienā viņu 100% efektīgi nevarēs noslogot) kā arī priekšējie plecu muskuļi tiek normāli noslogoti...tāpat ar krūšu trenēšanu, kur paralēli tiek noslogots triceps un plecu priekšējie muskuļi.
Zinu, kāds tūlīt iebildīs, ka noteiktu muskuļu treniņu laikā aktīvi piedalās citi muskuļi un tur neko nevar darīt...es vnk gribu saprast vai taisot tādus kombo vienā dienā nevar iedzīvoties plecu vai bicepsu traumās aiz lielas pārtrenēšanas.
Pirm. krūtis+biceps.
Tr. Kājas (izņemot ikrus), pleci (tikai tad jāizvairās no tiem vingrojumiem, kur piedalās triceps) un triceps.
Pkt. Ikri, mugura+var piešancēt pie tām muskuļu grupām, kas atpaliek (parasti triceps un biceps mazāk aktīvajai (kreisajai) rokai).
Iespējams šajā gadījumā nesanāk liela noteiktu muskuļu grupu pārtrenēšana.  | | Offline | | |
| solds | | 19. May 2010, 00:00 |
#3216
|
|  Kopš: 28. Mar 2009
Ziņojumi: 668
Braucu ar: Poļa pikapu
| Par cik man brīvā laika dafiga un vairāk, izdomāju pievērsies svaru zālei Tad varbūt kāds var padalīties ar trenīņu programmām, ko varbūt paši esat sev sastādījuši vai kāds profesionālis sastādījis kuras ir efektīvas un pareizas, nevis eju un tagad ceļšu visu pēc kārtas? augstāk ir pāris minētass! | | Offline | | |
|
|
| solds | | 19. May 2010, 00:00 |
#3217
|
| Kopš: 28. Mar 2009
Ziņojumi: 668
Braucu ar: Poļa pikapu
| Par cik man brīvā laika dafiga un vairāk, izdomāju pievērsies svaru zālei Tad varbūt kāds var padalīties ar trenīņu programmām, ko varbūt paši esat sev sastādījuši vai kāds profesionālis sastādījis kuras ir efektīvas un pareizas, nevis eju un tagad ceļšu visu pēc kārtas? [ Šo ziņu laboja solds, 19 May 2010, 00:01:48 ] | | Offline | | |
DOPING  | | 19. May 2010, 08:19 |
#3218
|
|  Kopš: 09. Sep 2005
No: Rīga
Ziņojumi: 5407
Braucu ar: BMW
| Ja angļu valoda nav sķērslis, tad ej www.bodybuilding.com un tur ir pilns ar programmām, gan masas uzņemšanai gan izturības trenēšanai! 
-----------------
Piedāvāju jaunas auto daļas, eļļas, riepas, piekares daļas utt...
| | Offline | | |
| daavo | | 29. May 2010, 13:52 |
#3219
|
|  Kopš: 08. Jan 2005
No: Rīga
Ziņojumi: 1911
Braucu ar: Tramvaju
|
13 May 2010, 23:01:42 aupinsh rakstīja:
13 May 2010, 22:50:13 fubuz rakstīja:
īstenībā diezgan laba. kājas lkm nav prioritāte.
Kājas man vispār programmā nav, tik cik skrienot 3x nedēļā!
Kāju muskuļi ir liels % no visiem muskuļiem. Kājas obligāti jātrenē, tad arī pārējās muskuļu grupas trenējot rezultāti būs labāki. | | Offline | | |
| mandariins | | 29. May 2010, 15:00 |
#3220
|
|  Kopš: 23. Jul 2009
Ziņojumi: 256
Braucu ar: matiem uz aizmuguri
|
29 May 2010, 13:52:28 daavo rakstīja:
13 May 2010, 23:01:42 aupinsh rakstīja:
13 May 2010, 22:50:13 fubuz rakstīja:
īstenībā diezgan laba. kājas lkm nav prioritāte.
Kājas man vispār programmā nav, tik cik skrienot 3x nedēļā!
Kāju muskuļi ir liels % no visiem muskuļiem. Kājas obligāti jātrenē, tad arī pārējās muskuļu grupas trenējot rezultāti būs labāki.
Pēc būtības tā ir, lielās muskuļugrupas treniņš paceļ testosterona līmeni organismā, kas labi noder arī visām pārējām muskuļu grupām. bet reāli to kāju treniņa pievienošanu treniņprogrammā prekš pārējā ķermeņa jutīs tik pat daudz cik pilienu jūrā... | | Offline | | |
|
Moderatori: 968-jk, AV, BigArchi, BlackMagicWoman, Czars, GirtzB, Lafter, PERFS, RVR, SteelRat, VLD, linda, mrc, noisex, smudo
|
