Online
Pašreiz BMWPower skatās 149 viesi un 5 reģistrēti lietotāji.
|
Tēma: Nekustamais īpašums II
| Autors | Ziņojums |
|---|
| Depijs | |  Kopš: 17. Sep 2015
No: Jelgava
Ziņojumi: 429
Braucu ar: LC120
|
05 Dec 2023, 09:51:20 @shirminieks rakstīja:
05 Dec 2023, 00:15:52 @Mizx rakstīja:
04 Dec 2023, 16:05:51 @shirminieks rakstīja:
04 Dec 2023, 15:57:30 @Sternwolf rakstīja:
Tā gan gluži nav. Euribor pie naudas pašizmaksas var pieskaitīt tikai tajos gadījumos kad bankai tā ir jāaizņemas vēl no kādas iestādes, bet tā jau ir viņas problēma. Tagadējā lielā banku peļņa arī ir radusies ka bankām pašam jau bija sava nauda pietiekami daudz ka nebija no citiem jāaizņemas.
Tāpēc jau arī Reirs kladzina ka bankas to Euribor patreiz prasa nepamatoti jo reāli tāpat tas paliek viņām un veido to lielo peļņu
Reira izpratne par banku darbību, diemžēl, ir pielīdzināma pamatskolniekam 
Ja tirgū ir brīvi pieejams un publiski tirgots resurss (commodity), tad tā arī ir ši resurs pašizmaksa - tieši tāpat var skatīties uz naftu, zeltu, elektrību, utt. Tas, ka Tev pieder naftas atradnes, nenozīmē, ka Tev benzīntankā naftas pašizmaksa ir nulle.
Jebkura banka varētu savu noguldītāju naudu aizdot Eiropas starpbanku tirgu pa EURIBOR, vai noguldīt pie ECB par aktuālo depozīta likmi (4.0%). Tieši tāpēc arī šī ir naudas 'pašizmaksa'.
Tas ir mazliet filozofiski. Piemēram, kredīts ņemts kaut kādā 2010. gadā. Tad bija konkrēta situācija, konkrēti %, kas banku pilnībā apmierināja. Klients paņēma kredītu un iztērēja. Naudas vairs nav, tā aizgāja apgrozībā. Tagad, pēc padsmit gadiem šis viss vairāk atgādina kreisa auto tirgoņa aktivitātes, ar ko vienā dienā esat vienojušies par cenu, bet šis nākamajā dienā sāk kaut ko raudāt, ka tomēr īsti pārdot par to cenu negrib, ka citi tirgo dārgāk, ka blablabla — viņš grib nopelnīt vairāk. Nu lohs bija, ka ielika sludinājumu un piekrita attiecīgam peļņas %. Tagad atsaukties uz naudas pašizmaksu ir nekorekti, jo nauda bija, līgumu noslēdza, nauda iztērēta un tagad jāgaida atpakaļ. Nav naudas! Ja banka sāk raudāt, ka negrib pelnīt sākotnēji nolīgtos % vai ko tuvu tam, bet grib pēc padsmit gadiem pēkšņi pelnīt vairāk ir visai dīvaini. Prasās atgādināt, ka neviens arī tad viņas nespieda kredītus izdot par konkrētiem % un varēja vispār nevienu nekreditēt, darīt nez ko vai neko ar to naudu un tagad pelnīt tos 4% liekot senāk kredītos neiztērēto naudu lietā. Bitcounu tirgotāji tak arī neraud, ka ne tad coinus pirkuši vai ne tad pārdevuši — LLP, ka konkrētajā brīdī noslēdza darījumu ar tā brīža noteikumiem.
Šādi teksti parasti rodas, kad cilvēki bez finanšu izglītības saklausās populistiskos politiķos
Pirmā lieta, ko cilvēki nesaprot, ir ka LV-bankām nav tāda lieta kā nauda, ko paņemt un aizdot uz 30-gadiem; labākajā gadā ir 10-gadīgās obligācijas, kuru likmes ir stipri augstākas par EURIBOR.
Banka paņem īstermiņa naudu - klientu depozītus (kurus var dienas laikā pārcelt uz jebkuru citu banku / izņemt) un noguldījumus (kuri ir uz max 5-gadiem, bet kurus nedēļas laikā ar soda % var pārcelt uz citu banku / izņemt) - un aizdod uz 30-gadiem. Tajā brīdī, kad klients šo naudu grib paņemt atpakaļ, bankas Klientam-A atdod naudu aizņemoties tālāk no Klienta-B (vai starpbanku tirgū). Un tā šīs process nepārtraukti notiek visu aizdevuma termiņu.
Tas arī lieliski paskaidro kāpēc likme sastāv no [pievienotā likme] + EURIBOR:
- Pievienotā likme sevī ietver riska-likmi (to, kas paredzēta lai nosegtu risku, ka klients nemaksās, ka valsts izdomās banku nacionalizēt, utt), administratīvās izmaksas (visu bankas aparātu), un peļņu;
- EURIBOR (vai LIBOR / RIGIBOR / ???) ir naudas cena - tās ir tās izmaksas, par kuru tajā brīdī banka varēs tirgū dabūt naudu lai atdotu iedomātā Klienta-A naudu kad viņš paprasīs atdot.
Bankas uz šo (īstermiņa naudas aizdošanu uz ilgu termiņu) ir gatavas parakstīties tikai tāpēc, ka ir pietiekoši stabila tiesiskā / makroekonomiskā vide, kur zini, ka (1) jebkurā gadījumā varēsi aizņemties tirgū naudu lai to atdotu Klientam-A, un (2) šis aizņemšanās izmaksas varēsi kompensēt no klienta. Ja šī pārliecība zūd, tad vairs nevari aizdot naudu ilgtermiņā, un 30-gadu hipotekārie pazudīs.
Ja Tu gribi savam līgumam fiksēto likmi (kas gandrīz vienmēr ir augstāka par aktuālo naudas tirgus cenu), tad banka to cenu (likmi) piefiksē savā pusē (aizņemoties atbilstoša termiņa naudu vai arī caur IRS). ASV ir nedaudz cita sistēma, jo bankas hipotekāros kredītus tālāk pārdod investīciju bankām, kas tālāk tos sastrukturē un notirgo pensiju fondiem; bet tur reāli tiek aizdota 30-gadu nauda.
Līdzīgi būtu tagad raudāt, ka Tavā 2018.gadā noslēgtajā elektrības piegādes līgumā tiek pacelta cena - 'Elektrum taču tad pilnībā apmierināja līgums ar tābrīža elektrības cenu, kāpēc viņiem tagad jāceļ cena? Latvenergo taču HES'os elektrība nav kļuvusi dārgāka'
Un tagad visi, kas ir ņēmuši kredītus pirms 2010.gada varētu sev uzdot jautājumu - kad EURIBOR kritās, vai bankas arī nāca un teica, ka "nē, Tu turpini maksāt to sākotnējo EURIBOR, mēs Tev aizdevām par to likmi"?
Edit: Un banku sistēmas stabilitāte, prognozējamība ir tikpat kritiska valsts ekonomikai kā normatīvo aktu stabilitāte. Jo mazāk vai mazākas svārstības, jo visiem labāka dzīve. Tāpēc ir dažādi paņēmieni kā cīnīties ar abu šo lietu prognozējamību. Par bankām jau sen bija izpētīts, ka % likmes dažādos tirgos tām ir būtiski atšķīrušās un tas ir jautājums par to vai komercprakse vispār ir bijusi godīga un vai konkurence bijusi pietiekama banku starpā. Tas ari ir jautājums, kas valstiskā līmenī būtu jāpieskata.
Tieši šī ekonomikas stabilitāte (straujāki kritumi / kāpumi, lielākas svārstības bezdarbā), politiskās vides un normatīvo aktu stabilitāte (straujas un neparedzamas izmaiņas likumos), tiesiskums (maksātnespējas administratori, tiesu kompetence, korupcija), un īpašumtiesību esamība (vai neesamība) ir iemesls kāpēc LV ir augstākas procentu likmes kā citur.
Šo pašu var redzēt valsts parāda izmaksās (dati uz Oktobra beigu pusi): Latvija par 5Y obligācijām maksā ~3.9%, kamēr Vācija maksā ~2.7%; pat Grieķija ar savu milzīgo parāda slogu maksā 3.7%. Tur arī varbūt kādam jāpapēta vai finanšu tirgi ir godīgi un taisnīgi?
Visi Reira manevri vēl vairāk palielinās šo deltu, par ko beigās maksās visi nodokļi maksātāji caur lielāku valsts parāda apkalpošanas cenu
Man ir liels prieks ka šeit forumā ir kāds cilvēks kas šo visu saprot, bet Tu velti tērē laiku. Cik sanāk lasīt šajā un banku topikā cilvekiem vienkārši nepielec vai arī negrib vnk iedziļināties un turpina citēt Reiru kurš godīgi sakot ir vai nu pilnīgs cirvis vai arī gudrs populists. Tieši tāpēc vienmēr esmu teicis ka vidusskolā būtu labāk mācījuši finanšu pratību un kā paņemt krītu ar labiem nosacījumiem un kas ir tie maģiskie termini kas var parādīties līgumā. |  Offline | | |
| vinkele | | Kopš: 09. Jan 2021
Ziņojumi: 26
Braucu ar: Benzīnu
|
05 Dec 2023, 02:03:07 @AK777 rakstīja:
04 Dec 2023, 15:57:30 @Sternwolf rakstīja:
Tā gan gluži nav. Euribor pie naudas pašizmaksas var pieskaitīt tikai tajos gadījumos kad bankai tā ir jāaizņemas vēl no kādas iestādes, bet tā jau ir viņas problēma. Tagadējā lielā banku peļņa arī ir radusies ka bankām pašam jau bija sava nauda pietiekami daudz ka nebija no citiem jāaizņemas.
Tāpēc jau arī Reirs kladzina ka bankas to Euribor patreiz prasa nepamatoti jo reāli tāpat tas paliek viņām un veido to lielo peļņu
Pieņemsim, ka Jānim ir standarta dzīvoklis standarta mājā, par kuru ir vispārzināma īres maksa, 500 eur. Un viņam ir jāmaksā hipo (fiksētas likmes  ) kredīts 400 eur, tātad, peļņa izīrējot paliek 100 eur cieti.
Bet blakus kāpņutelpā Pēterim pieder identisks dzīvoklis, ko arī var izīrēt par 500 eur, bet viņam tas ir mantots no vecmuteres, līdz ar to hipo nav un visu īres peļņu var bāzt ķešā. Nu Tu taču neiesi pārmest Pēterim, ka viņš gūst lielāku peļņu kā Jānis un prasīt, lai viņš Tev izīrē par 100 eur, jo tas ir tik, cik pelna Jānis darot to pašu? Loģiski, ka nē. Nu tad kāpēc lai banka savus nosacīti pagrabā esošos zelta maisus izkreditētu zem euribor, ja viņas var kaut vai guldīt to ECB overnight un gūt līdzīgu peļņu kā euribor, bet praktiski nedarot neko un bez visas jebļas ar hipo izsniegšanu?
Bankām tā nauda ir tikai tāpēc, ka tās slikti kreditēja labajos laikos. Minimizēja risku, maksimizēja peļņu. Tā kā bankas pie mums pec būtības ir oligopols, tad tur var saskatīt karteļa pazīmes. Šobrīd vnk mums politiķi šo shēmu ir pamanījuši, kad jau ir redzamas sekas.
Attiecīgajā piemērā tad attiecīgi vecmutere dzīvokli bija dabūjusi, jo nemaksāja nodokļus vai ar kādu citu korupciju.
Ja bankas domātu par cilvēkiem, tad zemo procentu laikā būtu aktīvi piedāvājušas fiksētās likmes. Faktiski bankas aktīvi sāka reklamēties tikai tad, kad procenti jau bija uzkāpuši.
Nedomāju, ka notiks liels ļaunums, ja tiem 10% kredītņēmējiem tiešām atdotu daļu no šiem %. Protams, to pareizāk darīt caur nodokļiem, nodevām. Nav pat nepieciešams neādas mērķētās akcijas, jo faktiski tā nauda ir vnk nozagta.
Analoģija varētu būt tās mazās firmeles, kas izsniedza aizdevumus pensionāriem pret it ka nekustamā īpašuma ķīļu, kur faktiski īpāsums tika pārrakstīs uz firmas vārdu - pēc likuma sanāk visi papīri kārtībā un legāli (līgumu lasīji, pārakstīji... zināji mainīgās likmes riskus), bet nu īsti korekti tas tomēr nav.
P.S. neesmu saistīts ar bankām un man pašam nav nekādu kredītu.
[ Šo ziņu laboja vinkele, 05 Dec 2023, 13:35:33 ] | | Offline | | |
Sternwolf  | |  Kopš: 03. Mar 2004
No: Rīga
Ziņojumi: 2197
Braucu ar: izslēgtu DSC
| Paldies par izglītošanu  bet vienalga nepat sajuta ka konkurence nav pietiekama, par klientiem necīnās un kautkādā veidā tiekam a**isti.
Valdība kamēr kautko izlems un pieņems Euribor jau būs nokritis. Pēdējās dienās jau smuki iet uz leju | | Offline | | |
| Depijs | | Kopš: 17. Sep 2015
No: Jelgava
Ziņojumi: 429
Braucu ar: LC120
|
05 Dec 2023, 13:12:14 @vinkele rakstīja:
05 Dec 2023, 02:03:07 @AK777 rakstīja:
04 Dec 2023, 15:57:30 @Sternwolf rakstīja:
Tā gan gluži nav. Euribor pie naudas pašizmaksas var pieskaitīt tikai tajos gadījumos kad bankai tā ir jāaizņemas vēl no kādas iestādes, bet tā jau ir viņas problēma. Tagadējā lielā banku peļņa arī ir radusies ka bankām pašam jau bija sava nauda pietiekami daudz ka nebija no citiem jāaizņemas.
Tāpēc jau arī Reirs kladzina ka bankas to Euribor patreiz prasa nepamatoti jo reāli tāpat tas paliek viņām un veido to lielo peļņu
Pieņemsim, ka Jānim ir standarta dzīvoklis standarta mājā, par kuru ir vispārzināma īres maksa, 500 eur. Un viņam ir jāmaksā hipo (fiksētas likmes ) kredīts 400 eur, tātad, peļņa izīrējot paliek 100 eur cieti.
Bet blakus kāpņutelpā Pēterim pieder identisks dzīvoklis, ko arī var izīrēt par 500 eur, bet viņam tas ir mantots no vecmuteres, līdz ar to hipo nav un visu īres peļņu var bāzt ķešā. Nu Tu taču neiesi pārmest Pēterim, ka viņš gūst lielāku peļņu kā Jānis un prasīt, lai viņš Tev izīrē par 100 eur, jo tas ir tik, cik pelna Jānis darot to pašu? Loģiski, ka nē. Nu tad kāpēc lai banka savus nosacīti pagrabā esošos zelta maisus izkreditētu zem euribor, ja viņas var kaut vai guldīt to ECB overnight un gūt līdzīgu peļņu kā euribor, bet praktiski nedarot neko un bez visas jebļas ar hipo izsniegšanu?
Bankām tā nauda ir tikai tāpēc, ka tās slikti kreditēja labajos laikos. Minimizēja risku, maksimizēja peļņu. Tā kā bankas pie mums pec būtības ir oligopols, tad tur var saskatīt karteļa pazīmes. Šobrīd vnk mums politiķi šo shēmu ir pamanījuši, kad jau ir redzamas sekas.
Attiecīgajā piemērā tad attiecīgi vecmutere dzīvokli bija dabūjusi, jo nemaksāja nodokļus vai ar kādu citu korupciju.
Ja bankas domātu par cilvēkiem, tad zemo procentu laikā būtu aktīvi piedāvājušas fiksētās likmes. Faktiski bankas aktīvi sāka reklamēties tikai tad, kad procenti jau bija uzkāpuši.
Nedomāju, ka notiks liels ļaunums, ja tiem 10% kredītņēmējiem tiešām atdotu daļu no šiem %. Protams, to pareizāk darīt caur nodokļiem, nodevām. Nav pat nepieciešams neādas mērķētās akcijas, jo faktiski tā nauda ir vnk nozagta.
Analoģija varētu būt tās mazās firmeles, kas izsniedza aizdevumus pensionāriem pret it ka nekustamā īpašuma ķīļu, kur faktiski īpāsums tika pārrakstīs uz firmas vārdu - pēc likuma sanāk visi papīri kārtībā un legāli (līgumu lasīji, pārakstīji... zināji mainīgās likmes riskus), bet nu īsti korekti tas tomēr nav.
P.S. neesmu saistīts ar bankām un man pašam nav nekādu kredītu.
Var redzēt ka neesi, jo lielākā daļa ko sarakstīji ir muļķības | | Offline | | |
sn  | |  Kopš: 24. Jul 2008
No: Rīga
Ziņojumi: 1879684
Braucu ar: nekrāsotu BMW :(
| ka tik beigās Reirs nepanāk to, ka bankas atteiksies kreditēt latviešus + pieprasīs visiem atmaksāt kredītus vai pisties prom no banku īpašumiem 
-----------------
Nemāki braukt? Parādi to citiem - nopērc volvo! | | Offline | | |
| Erebs | | Kopš: 30. Dec 2017
No: Ikšķile
Ziņojumi: 35
Braucu ar: Mammas auto
|
05 Dec 2023, 17:56:38 @sn rakstīja:
ka tik beigās Reirs nepanāk to, ka bankas atteiksies kreditēt latviešus + pieprasīs visiem atmaksāt kredītus vai pisties prom no banku īpašumiem
Atmaksāt? Un ko tālāk? Kad no vienas bankas nopirku īpašumu par 20tk. Eur, darbiniecei no bankas bija diezgan skāba seja, jo savulaik bija aizdevuši 700tk. latus, + apsaimniekošana, būvgružu savākšana, zemes nodoklis utt. 10 gadu garumā. Nedomāj, ka speciāli leks atpakaļ bedrē. | | Offline | | |
Tomzs  | | Kopš: 06. Jan 2009
No: Liepāja
Ziņojumi: 3526
Braucu ar: VS & 29
| Sprūd, Tu? | | Offline | | |
| RaL | |  Kopš: 23. Jul 2006
No: Rīga
Ziņojumi: 3542
Braucu ar: kruīzu
| Kāds var īsumā aprakstīt procesu zemes iegādei? 
Kas vajadzīgs no pircēja?
atver darījuma kontu bankā, ieskaiti naudu, gaidi, kamēr pārdevējs iesniedz vajadzīgos dokumentus. Viss?
No Darījuma konta pieteikuma formas saprotu, ka pārdevējam jau jāreģistrē īpašums uz pircēju... Vai kaut ko ne tā saprotu? Un, kas pārdevējam jādara? | | Offline | | |
|
|
| wanksta | |  Kopš: 05. Jun 2012
Ziņojumi: 7338
Braucu ar: muti
| Ja vien nav nepārvarama vēlme barot banku, tad klasiskā darījumā viņš nafig vajadzīgs
Shēma - pirkuma līgums un randiņš pie notāra, pircējs apmaksā un maksājumu apliecinošu dokumentu kopā ar visu pārējo iesniedz zemesgrāmatā
Ja pats nemāki, varu pirkuma līgumu pa polšu uzzīmēt[ Šo ziņu laboja wanksta, 27 Dec 2023, 13:19:58 ] | | Offline | | |
| Asch | | Kopš: 29. Jan 2007
Ziņojumi: 4274
Braucu ar:
| Slidena dala ir starp notaru un maksajuma veiksanu | | Offline | | |
| MPBK | |  Kopš: 24. Feb 2012
No: Jūrmala
Ziņojumi: 1938
Braucu ar: 500 un 800
| Vienkāršākais ir pie notāra paraksta nostiprinājuma lūgumu un tanī pašā brīdī ieskaita pārdevējam naudu kontā. Un pircējs pēctam ar līgumu un nostiprinājuma lūgumu iet uz zemesgrāmatu. Līgumu paraksta pirms notāra un notāram nosūta lai viņš uz līguma pamata sastāda nostiprinājuma lūgumu(notārs arī paskatās lai līgums nav galīgi nepareizi uzrakstīts) | | Offline | | |
| bezdelis | |  Kopš: 25. Jul 2022
Ziņojumi: 87
Braucu ar: vw
|
27 Dec 2023, 14:12:53 @MPBK rakstīja:
Vienkāršākais ir pie notāra paraksta nostiprinājuma lūgumu un tanī pašā brīdī ieskaita pārdevējam naudu kontā. Un pircējs pēctam ar līgumu un nostiprinājuma lūgumu iet uz zemesgrāmatu. Līgumu paraksta pirms notāra un notāram nosūta lai viņš uz līguma pamata sastāda nostiprinājuma lūgumu(notārs arī paskatās lai līgums nav galīgi nepareizi uzrakstīts)
Šis. | | Offline | | |
| RaL | | Kopš: 23. Jul 2006
No: Rīga
Ziņojumi: 3542
Braucu ar: kruīzu
| ok. paldies, kungi!
tad izklausās, ka darījuma kontu neviens neiesaka
varbūt stulbs jautājums, bet, ja ir pirkuma līgums, pārdevēja sagādāta laulātā piekrišana pārdošanai, saņemts atteikums par pirmpirkuma tiesībām no pašvaldības (pārdevējs prasa?) un pie notāra abpusēji (pircējs un pārdevējs) parakstīts nostiprinājuma lūgums, tad viss - var uzskatīt, ka zeme ir iegādāta un juridiski vairs nav veidi, kā var viņu "nepārdot"? Atliek pircējam samaksāt visas nodevas (kancelejas un valsts) un aiziet uz ZG pabeigt procesu/ierakstīt savas īpašumtiesības?
Pieņemot, ka nauda tiek pārskaitīta uzreiz pēc nost. lūguma parakstīšanas turpat pie notāra. | | Offline | | |
| MPBK | | Kopš: 24. Feb 2012
No: Jūrmala
Ziņojumi: 1938
Braucu ar: 500 un 800
|
27 Dec 2023, 16:31:57 @RaL rakstīja:
ok. paldies, kungi!
tad izklausās, ka darījuma kontu neviens neiesaka
varbūt stulbs jautājums, bet, ja ir pirkuma līgums, pārdevēja sagādāta laulātā piekrišana pārdošanai, saņemts atteikums par pirmpirkuma tiesībām no pašvaldības (pārdevējs prasa?) un pie notāra abpusēji (pircējs un pārdevējs) parakstīts nostiprinājuma lūgums, tad viss - var uzskatīt, ka zeme ir iegādāta un juridiski vairs nav veidi, kā var viņu "nepārdot"? Atliek pircējam samaksāt visas nodevas (kancelejas un valsts) un aiziet uz ZG pabeigt procesu/ierakstīt savas īpašumtiesības?
Pieņemot, ka nauda tiek pārskaitīta uzreiz pēc nost. lūguma parakstīšanas turpat pie notāra.
No šā gada 1.janv vairs nav pašvaldību pirmpirkuma tiesības. Laulātā piekrišana nepieciešama pie nostiprin lūguma parakstīšanas, ja laulātais nevar vai negrib ierasties tad vajag notariāli apstiprinātu piekrišanu.
P.s. Ja tev uz rokas ir nostiprinājuma lūgums( tad protams arī līgums ir) tad vari uzskatīt ka īpašums jau ir tavs. Protams var būt ka zemesgrāmata atsviež atpakaļ jo ir pieļautas kautkādas kļūdas no notāra puses, bet tas laikam ir 0,001% gadījumā | | Offline | | |
| RolandsK | |  Kopš: 06. Sep 2006
No: Rīga
Ziņojumi: 3520
Braucu ar: ᴑᴑ un Zaļo Briesmoni
| Dēļ pārsimts Eur riskēt ar ~30-60kEur zaudējuma un tiesāšanās 
Ir 2 varianti - darījuma konts bankā vai lētāks variants glabājuma konts pie notāra. Un nulle stresa. Protams, tūlīt bļaus, ka viss 100% droši un neko nevajag Kurš pēc tam atbildēs, ja pilonis pazaudēs naudu | | Offline | | |
| kkas | |  Kopš: 22. Apr 2008
Ziņojumi: 9249
Braucu ar: zviedru ledusskapi
| ja nav kkādu sarkano karogu ar vairākām nesenām īpašumu maiņām, super cenu, dīvainiem pārdevējiem un/vai ar apšaubāmu reputāciju, utml. tad jau īsti risku nav, pietiks ar nostiprinājumu. 
bet nu mutiski neko nevienojaties, lai visas vienošanās ir līgumā.
| | Offline | | |
|
|
| Zuc | | Kopš: 22. Apr 2016
Ziņojumi: 570
Braucu ar: Kūtiņu
| Es nebūšu piekritējs tam, ka riski nav un viss čill. Kā zināms, krāpinieki vai negodīgi pilsoņi, pat ja rīkojas "aizdomīgi", var būt ar tādi skillsetu, ka apvārdos cilvēku un liks noticēt visam, ko saka. Pēc tam varē kasīt pauri un domāt "a nafigam tik stulbs biju un to visu neredzēju". Bet tajā brīdī neredz.
Darījuma konts ir way to go. | | Offline | | |
| mart1ns | | Kopš: 04. Nov 2010
Ziņojumi: 44
Braucu ar:
| Vai kādam ir pieredze ar zemes izpirkšanu zem daudzdzīvokļu mājas? Vai zemes domājamo daļu var izpirkt arī viens dzīvoklis, par to atsevišķi vienojoties ar zemes īpašnieku, ja visu māju savākt nereāli? Paldies. [ Šo ziņu laboja mart1ns, 11 Jan 2024, 12:04:20 ] | | Offline | | |
| juriz | | Kopš: 24. May 2002
No: Jūrmala
Ziņojumi: 2295
Braucu ar: būzu
| Ja spēsi pierunāt zemes īpašnieku uz tādu pasākumu, nevajadzētu būt nekādām problēmām. | | Offline | | |
| Zuc | | Kopš: 22. Apr 2016
Ziņojumi: 570
Braucu ar: Kūtiņu
|
11 Jan 2024, 12:03:38 @mart1ns rakstīja:
Vai kādam ir pieredze ar zemes izpirkšanu zem daudzdzīvokļu mājas? Vai zemes domājamo daļu var izpirkt arī viens dzīvoklis, par to atsevišķi vienojoties ar zemes īpašnieku, ja visu māju savākt nereāli? Paldies.
Paskaidro, lūdzu, kāds no tā labums un ko iegūsti Tu? No viena īpašnieka (pieļauju) īpašumu tas kļūst par kopīpašumu, kur viens otram var čakarēt prātu un bez otra kopīpašnieka piekrišanas neko pasākt nedrīkst. Reālā sadale šādā gadījumā arī Tev nespīd. Man nav arī pārliecības, ka tas Tevi atbrīvos no piespiedu nomas maksas maksāšanas zemes īpašniekam - tas jāpapēta, bet ka tik nesanāk tā, ka jāmaksā ta būs arī abiem zemes īpašniekiem - "lielajam" un Tev. Tur vairāk klapatu vairāk kā jebkāds, pat teorētisks benefits, manuprāt. | | Offline | | |
|
Moderatori: 968-jk, AV, BigArchi, BlackMagicWoman, Czars, GirtzB, Lafter, PERFS, RVR, SteelRat, VLD, linda, mrc, noisex, smudo
|
