Online
Pašreiz BMWPower skatās 171 viesi un 18 reģistrēti lietotāji.
|
Tēma: Ekonomikas krīze jeb depresija v2
| Autors | Ziņojums |
|---|
| sasha_belijs | | 30. Jan 2009, 17:08 |
#1861
|
|  Kopš: 05. Sep 2006
Ziņojumi: 20315
Braucu ar: nošautu musaru bagāžniekā
|
30 Jan 2009, 17:06:25 Ruff rakstīja:
deri 
es gan domāju, ka kādi 400 Ls ir...
uz rokas pec nodokļiem (?) |  Offline | | |
| shiirs4 | | 30. Jan 2009, 17:13 |
#1862
|
|  Kopš: 26. Nov 2008
Ziņojumi: 1887
Braucu ar: opel ascona, laimas pulksteni, ogres statoilu un miskastes maisu galvaa. (nasing spešal)
|
30 Jan 2009, 17:08:07 Amaru rakstīja:
30 Jan 2009, 17:06:25 Ruff rakstīja:
deri
es gan domāju, ka kādi 400 Ls ir...
uz rokas pec nodokļiem (?)
hahaha, 400ls sekretarei kasierei? tu pasaka dzivo? ja tads pikjis tur ir, tad es zinu jau kadas 5 kandidates kas var saks ritdien jau stradat, ar pieredzi un vel augstako izglitibu... | | Offline | | |
| sasha_belijs | | 30. Jan 2009, 17:16 |
#1863
|
| Kopš: 05. Sep 2006
Ziņojumi: 20315
Braucu ar: nošautu musaru bagāžniekā
|
30 Jan 2009, 17:13:52 shiirs4 rakstīja:
hahaha, 400ls sekretarei kasierei? tu pasaka dzivo? ja tads pikjis tur ir, tad es zinu jau kadas 5 kandidates kas var saks ritdien jau stradat, ar pieredzi un vel augstako izglitibu...
es zinu arī celtniekus, kas tur skrietu tagad strādāt 
| | Offline | | |
| viagris | | 30. Jan 2009, 17:33 |
#1864
|
|  Kopš: 06. Jul 2004
Ziņojumi: 4699
Braucu ar:
|
30 Jan 2009, 16:56:25 Ruff rakstīja:
lūdzu, kriizes parnemtie, ludzu darbs smukai meitenei 
Skat, ka par diskrimināciju nepaņem kāds krīzes pārbiedētais (piemēram, es) | | Offline | | |
| RaL | | 30. Jan 2009, 17:33 |
#1865
|
|  Kopš: 23. Jul 2006
No: Rīga
Ziņojumi: 3571
Braucu ar: kruīzu
| Links
jau gandrīz 10% kredītmaksātāju ir problēmas ar maksājumu veikšanu un jau pagājušā gada beigās maksājumus kavēt sākuši 15%
nja | | Offline | | |
| viagris | | 30. Jan 2009, 17:36 |
#1866
|
| Kopš: 06. Jul 2004
Ziņojumi: 4699
Braucu ar:
|
30 Jan 2009, 17:33:34 raivis88 rakstīja:
Links
jau gandrīz 10% kredītmaksātāju ir problēmas ar maksājumu veikšanu un jau pagājušā gada beigās maksājumus kavēt sākuši 15%
nja
Patlaban kavēšanās kredītiem novērota apmēram 17 500 mājsaimniecībām par kopējo summu 100 miljoni latu. 100 mio izdalot ar 17500=5714 LVL. Ko var TIRST 100 aunu pieres | | Offline | | |
| RaL | | 30. Jan 2009, 17:46 |
#1867
|
| Kopš: 23. Jul 2006
No: Rīga
Ziņojumi: 3571
Braucu ar: kruīzu
| pagaidām summas tiešām nav lielas, kas mani pārsteidza.
ja kopā mājsaimniecības kredītos paņēmušas 5,1 miljardu, tad pagaidām problēmas ir par 0,1 miljardu
cik saprotu tad tas ir tikai par hipotekārajiem, kas ņemti, lai iegādātos īpašumu. tur jau nav patēriņa kredīti, līzingi utt? | | Offline | | |
| tomick | | 30. Jan 2009, 17:54 |
#1868
|
|  Kopš: 31. Oct 2003
Ziņojumi: 3959
Braucu ar: 530i wrx :D
| TP izstaajaas no valdoshaas koaliicijas.
Atbrauca Andris un saprata ka lielaakie kretiini ir visu salaidushi d.... | | Offline | | |
|
|
| tomick | | 30. Jan 2009, 17:55 |
#1869
|
| Kopš: 31. Oct 2003
Ziņojumi: 3959
Braucu ar: 530i wrx :D
| O, iznjeema no TVneta. kas notiek? | | Offline | | |
| Instigater | | 30. Jan 2009, 17:59 |
#1870
|
|  Kopš: 08. May 2003
No: Jūrmala
Ziņojumi: 7425
Braucu ar: ne BMW
| Nu jau laikam kaut kas pielabots. | | Offline | | |
| Instigater | | 30. Jan 2009, 18:07 |
#1871
|
| Kopš: 08. May 2003
No: Jūrmala
Ziņojumi: 7425
Braucu ar: ne BMW
| Stulbi jau ir, nekas, tāpat metīsim nost aprīlī, jo neticu, ka tiks izpildīts prezidenta ultimāts.
BTW, ļoti gribētu izbīdīt likumprojektu, ka valdības atlaišanas, ministra atkāpšanās vai pašu aiziešanas gadījumā būtu jāatmaksā pēdējo 6 mēnešu mēnešalga. To pašu varētu attiecināt arī uz Saeimas atlaišanu, ja vien būtu tāda iespēja.[ Šo ziņu laboja Instigater, 30 Jan 2009, 18:08:36 ] | | Offline | | |
| vaivads1 | | 30. Jan 2009, 19:13 |
#1872
|
|  Kopš: 11. Feb 2007
Ziņojumi: 393
Braucu ar: E36 318iS
|
30 Jan 2009, 16:20:08 Zoo rakstīja:
pie tam no pirmdienas buus cits ambulatoro pacientu liidzmaksaajumu cenraadis, kurā cenas buus stiiiiipri paleekušaas.
valsts atļauj no pacienta iekaseet vairaak, un pati taisaas samazinaat apmaksaajamo daļu.
orienteejoši- datortomograafija ar nosuutiijumu-10 ls
magneetrezonanse ar nosuutiijumu- 20 ls
gultasdiena slimniicaa- 15 ls
utt.
labi ka ir apdrošināšana. pagāšgad arī pagulēju na haļavu slimnīca 3 dienas | | Offline | | |
martink  | | 30. Jan 2009, 19:17 |
#1873
|
|  Kopš: 19. Nov 2005
No: Rīga
Ziņojumi: 5662
Braucu ar: BMW e34 525i Recaro (sapņos)
|
30 Jan 2009, 18:05:23 Duke rakstīja:
vispirms piedāvāja JL - JL pateica nē un izblamējās, problēmas risināt negribot.
Hahahaaaa, nu labi.. Godmanis gribēja strādāt un tagad uz viņu pilnīgs ignore, papi spriež, ka šo nafig prom aizvākt..
Tur jābūt smagi slimam, lai ietu koalīcijā ar musoriem. | | Offline | | |
| Bron | | 30. Jan 2009, 19:42 |
#1874
|
|  Kopš: 30. Aug 2002
No: Rīga
Ziņojumi: 15204
Braucu ar: Traktortehniku by Nissan
|
30 Jan 2009, 19:17:09 martink rakstīja:
30 Jan 2009, 18:05:23 Duke rakstīja:
vispirms piedāvāja JL - JL pateica nē un izblamējās, problēmas risināt negribot.
Hahahaaaa, nu labi.. Godmanis gribēja strādāt un tagad uz viņu pilnīgs ignore, papi spriež, ka šo nafig prom aizvākt..
Tur jābūt smagi slimam, lai ietu koalīcijā ar musoriem.
Nesatraucies, taadu smagi slimo netruux  | | Offline | | |
| Johnijs | | 01. Feb 2009, 14:49 |
#1875
|
|  Kopš: 17. Apr 2007
No: Jelgava
Ziņojumi: 2288
Braucu ar: e46
| Es zinu ka garsh teksts, bet ir veerts izlasiit!
Par to kas muus gaida tuvaakajaa naakotnee 
2008. gads globālās krīzes dēļ bija ražens dažādu baumu izplatības ziņā. Vienas no šādām baumām ir runas par ASV dolāra iespējamo pazušanu no finanšu aprites un Savienoto Valstu pāriešanu uz jaunu valūtu, kurai pēc Eiropas Savienības parauga dots nosaukums amero. Runā, ka tieši par šādu lēmumu drīzumā pēc stāšanas amatā varētu paziņot jaunais ASV prezidents Baraks Obama. Scenārijs, protams, visai fantastisks, taču sena gudrība vēsta, ka nav dūmu bez uguns.
Runas par amero jeb vienotu Zemeļamerikas valstu – ASV, Kanādas un Meksikas – valūtu ir sākušās ne jau pagājušajā gadā. Amero pirmsākumi ir meklējami 2005. gadā, kad ASV Teksasas štatā tikās visu triju valstu toreizējie līderi – ASV prezidents Džordžs Bušs, Meksikas prezidents Visente Fokss un Kanādas premjerministrs Pols Martins –, lai apspriestu ciešākas integrācijas jautājumus. 2007. gadā amero vārds izskanēja atkārtoti, jo augustā triju valstu līderi atjauninātā sastāvā sapulcējās Kanādas pilsētā Kvebekā. Spriests atkal tika par integrāciju – faktisku Eiropas Savienības analoga radīšanu ap 2010. gadu, kas nozīmē ne tikai kopīgas robežas, bet arī valūtu, tomēr arī toreiz šis notikums palika bez īpašas ievērības.
Ažiotāža sacēlās vienīgi, kad visai skandalozs reportieris, vārdā Harolds Čārlzs Tērners, 2008. gada augustā savā vietnē internetā ievietoja plašu rakstu, kurā bija izklāstīta teorija par valdību sazvērestību (Tērnera skatījumā, protams). Rakstā bija teikts, ka visas trīs valstis jau tuvākajā laikā atteiksies no savām valūtām par labu amero, bet teoriju Tērners papildināja ar jau gatavu amero monētu paraugiem, kuras, pēc viņa apgalvojuma, Denverā jau kaļ ASV Valsts kase.
Sazvērestību teorija
Lai nu ko, bet savu skandālista slavu Tērners attaisnoja pilnā mērā, jo raksts bija papildināts ar izvērstu analīzi. Pēc autora domām, ASV tīši virzās uz neizbēgamu bankrotu, lai "uzmestu" visu pārējo pasauli. Atbilstoši šai teorijai valsts tiks novesta līdz bankrotam, bet pēc tam valdība vienkārši piedāvās saviem pilsoņiem izeju no situācijas jaunas valūtas izskatā. Kā apgalvoja Tērners, no šā soļa neiegūs neviens. Meksikas peso ir ievērojami vājāks nekā tā ziemeļu kolēģi, tāpēc ASV un Kanādas iedzīvotāji saņems mazvērtīgāku valūtu, dzīves līmeņa krišanos un vēl virkni citu nebūšanu. Pie viena cietīs arī valstis, kuras investējušas savas rezerves dolāru aktīvos. Vienkāršoti: ja ASV valdība noteiks dolāra kursu pret amero kā 10 pret 1, ārvalstu ieguldījumu vērtība attiecīgi samazināsies desmit reižu.
Skandāls ASV izcēlās pamatīgs, un par jautājumu – pāries vai ne ASV uz amero – izraisījās plašas debates. No vienas puses, nekādu oficiālu vai pat daudzmaz ticamu apstiprinājumu tam, ka tiktu gatavota naudas reforma, nav, ir tikai netieši "pierādījumi", un tos pašus var traktēt dažādi. Piemēram, uzstājoties populārajā Larija Kinga televīzijas šovā, bijušais Meksikas prezidents Fokss tiešajā ēterā paziņoja, ka amero ieviešana ir ilgtermiņa perspektīvas jautājums. Citiem vārdiem – ka šāda ideja ir un tā ir apspriežama, taču amero tuvāko gadu laikā neparādīsies.
Tikmēr dažnedažādi preses izdevumi, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, nepārbaudītu informāciju utt., vēstī, ka ASV varas koridoros ideja, ka amero ieviešana varētu būt īsts glābiņš Vašingtonai, aizvien pieņemas spēkā. Pēc ekspertu vērtējuma, ar ASV zelta un valūtas rezervēm ir nodrošināts pat mazāk nekā 4% dolāru masas, atlikušā absolūtā vairākuma segums ir valdības (kura iestigusi milzu parādos) godavārds vai finanšu korporāciju aktīvi, kuru vērtība tāpat ir daudzkārt pārspīlēta. Tādēļ ASV, lai izvairītos no hiperinflācijas un dolāra devalvācijas, teorētiski varētu meklēt izeju amero ieviešanā. Cita lieta, ka šim solim būtu graujoša ietekme uz tāpat visās šuvēs plīstošo pasaules ekonomiku.
Grandiozās parādsaistības
Šeit gan uzreiz jāpiebilst, ka bažas par varbūtēju ASV bankrotu rodas regulāri, pie kam tās parasti izraisa neviens cits kā pati amerikāņu valdība. Piemēram, kad 2008. gadā ASV finanšu ministrs Henrijs Polsons prezentēja savu ASV ekonomikas glābšanas plānu, viņš vienlaikus biedēja Kongresu, nemitīgi atgādinot, ka pār ASV valsts parādsaistību dēļ karājas defolta draudi un no tā neizdosies izvairīties, ja likumdevēji nepacels valsts parāda griestus.
Kongresmeņi Polsonam noticēja un pacēla ārējā parāda griestus no desmit līdz 11,315 triljoniem dolāru. Šādi tika iegūti līdzekļi tā dēvētajam Polsona plānam un atstāta vēl 700 miljardu dolāru "rezerve". Ņemot vērā, ka arī jaunievēlētais ASV prezidents Baraks Obama gatavojas turpināt ekonomikas balstīšanas programmu tāpat kā Polsons, nākamajai administrācijai būs nepieciešami vēl vairāki triljoni dolāru, tāpēc potenciāls tiks izsmelts ļoti ātri. Vienlaikus jāatceras, ka ASV suverēnais parāds attiecībā pret valsts IKP sastāda mazliet vairāk nekā 60%, kas tiek uzskatīts par pilnībā pieņemamu rādītāju. Jebkurā gadījumā šajā ziņā ASV ne tuvu nav pasaules līdere starp attīstītajām valstīm (2007. gadā Japānai šis rādītājs bija 170%, Itālijai – 104%, Vācijai – 64,9%, Kanādai – 64,2%, Francijai – 63,9%, un tikai tad seko ASV ar 60,8%). Taču atklāts paliek jautājums, vai valsts, kuras valūtai ir piesaistītas visu lielāko pasaules ekonomiku rezerves, var risināt savas problēmas, radot aizvien jaunus parādus? Turklāt ASV atšķirībā no pārējām valstīm par valsts ārējo parādu uzskata tikai federālās valdības izdarītos aizņēmumus, bet, ja sarēķina kopā visus Savienoto Valstu parādus, summa pārsniedz 100 triljonus dolāru, bet tie jau ir 142% visas pasaules IKP, kas nozīmē – visai pasaulei būtu jāstrādā gandrīz pusotru gadu, lai ASV varētu izpildīt visas savas parādsaistības.
Faktiski Savienotās Valstis jau pašlaik ir bankrotējušas, taču tajā pašā laikā visas amatpersonas kategoriski noliedz iespēju, ka ASV varētu izsludināt defoltu – t.i., atteikties pildīt savas parādsaistības. Skeptiķi gan norāda: lai atbrīvotos no lielas daļas parādu, ASV nav jāizsludina defolts, pietiks ar dolāra, kam, kā jau minēts, ir cieši piesaistīta virkne valūtu, devalvēšanu. Tā kā dolāram faktiski nav nekāda seguma, tā aktīvos investējušie cietīs pamatīgus zaudējumus, bet ASV ir parādā gandrīz visai pasaulei. Vai Vašingtona var izšķirties par šādu soli?
Kā ar maksātspēju?
Iespēja daudziem šķiet ticama, ņemot vērā, ka arī pagājušajā gadsimtā amerikāņi vairākkārt ir sarūpējuši pasaulei dažādus "pārsteigumus". Pietiek atcerēties, ka, sākoties Lielajai depresijai, prezidents Rūzvelts paziņoja par atteikšanos no "zelta standarta" sistēmas, bet, kad atkal atgriezās pie tās, ne tikai devalvēja dolāru attiecībā pret dārgmetālu, bet arī pieprasīja visu zeltu, kuru pārvaldīja amerikāņi, nodot Valsts kasē. Tāpat pēc Otrā pasaules kara ASV ievilka daudzas valstis Bretonvudas sistēmā, padarot dolāru par pasaules finanšu sistēmas centru. Dolārs globālā mērogā sāka pildīt rezerves valūtas funkcijas, bet 1971. gadā prezidents Niksons paziņoja, ka ASV pārtrauc zelta pārdošanu par dolāriem ārvalstu centrālajām bankām, faktiski saraujot saikni starp dolāru un zeltu. Kopš tā brīža ASV ir uzkrājušas 30% visu pasaules zelta rezervju, un šie krājumi veido 79% pašu ASV rezervju. Visai pārējai pasaulei nākas iztikt ar nenodrošinātiem zaļiem papīriņiem.
Ja hipotētiski pieņem, ka ASV izsludina defoltu, tad kas notiek ar daudzu valstu rezervēm? Oficiālā visu valdību līmenī uz jautājumu, vai nav laiks padomāt par pāriešanu uz kādiem drošākiem rezerves aktīviem, vienmēr seko atbilde, ka uztraukumam nav iemesla, jo dolāru aktīvu garantija ir fakts, ka ASV ekonomika ir lielākā pasaulē, un Savienotās Valstis par savām saistībām atbild ar visu IKP.
Skeptiķi gan arī šeit ir atraduši ko iebilst, sakot, ka ASV IKP, protams, ir liels un veido aptuveni piekto daļu visas pasaules IKP, taču ASV iekšzemes kopprodukta struktūra ir, maigi izsakoties, šaubīga. Tikai 18% no ASV IKP sastāda rūpniecība un lauksaimniecība, kamēr lauvas tiesa (vairāk nekā 76%) ir tā dēvētie pakalpojumi. Arī tas vēl nebūtu nekas neparasts, jo attīstītajās valstīs pakalpojumu daļa IKP parasti svārstās 70–80% robežās, taču ASV gadījumā vairāk nekā puse nāk no finanšu sektora, vairāk nekā 10% ir juridiskie, tāpat ievērojams ir informatīvo (konsultāciju) pakalpojumu procents. Tradicionālie pakalpojumi mūsu izpratnē no šīm sfērām tālu atpaliek, un tad nu sanāk, ka ASV savas parādsaistības garantē ar dažādām finanšu shēmām, kā arī ar juridiskajām un cita veida konsultācijām.
Koloniālā impērija
Globālās finanšu krīzes dēļ aizvien lielāku izplatību gūst teorija, kura nav jauna, taču līdz šim atradusies ēnā, – par ASV kā pasaules lielāko koloniālo impēriju, kas strauji tuvojas kraham. Šīs teorijas aizstāvji apgalvo, ka Otrais pasaules karš pēc būtības bija karš par visas pasaules kolonizēšanu un par tā rezultātu kļuva vēsturē iepriekš nebijusi situācija: visa pasaule, ieskaitot iepriekšējās impērijas, nonāca divu superlielvalstu – ASV un PSRS – kontrolē vai to tiešā ietekmē. Turklāt, sākot ar 20. gadsimta 40. gadiem, industriālā ražošana ASV, kuru stimulēja ekspropriētās tehnoloģijas un Eiropas profesionāļi, sāka attīstīties ģeometriskā progresijā, bet tirdzniecības un gaisa flotes ar katru gadu tapa skaitliski lielākas, ātrākas un kravnesīgākas.
Apveltītas ar šādām iespējām lētu preču ražošanai un to piegādei uz jebkuru pasaules punktu, bet galvenais – ar kontroli pār gigantisku koloniālo noieta tirgu, kas ietvēra pusi cilvēces, ASV uz vairākām desmitgadēm nodrošināja sev milzīgus koloniālos nodokļus. Šeit jāpaskaidro, ka pēc teorijas jebkuras impērijas, lai kāda tauta būtu to izveidojusi, lai kādā laikā tā būtu pastāvējusi un uz kādas sabiedriskās, politiskās un ideoloģiskās platformas tā būtu balstījusies, mērķis un galvenā jēga ir citu valstu un tautu aplikšanā ar nodokļiem. Kā nodokļi tiek sadalīti starp valsts aparātu, elitēm un metropoles tautu, kā arī šo triju impērijas subjektu savstarpējās attiecības – jau ir otršķirīgs jautājums. Kopš seniem laikiem visas impērijas izmantoja šim nolūkam pašu vienkāršāko metodi – iekarošanu. Citas valsts iekarošanai sekoja tās materiālo vērtību nozīmīgas daļas tūlītēja atsavināšana, tas ir, aplaupīšana, bet pati valsts turpmāk tika apkrauta ar tiešo nodokli – mesliem.
Nākamā pakāpe ir koloniālais nodoklis. Rūpniecības attīstība Eiropā viduslaiku beigās, jaudīgas tirdzniecības un kara flotes rašanās Eiropas valstīs, kā arī lielu tirdzniecības kompāniju izveidošanās ļāva aizstāt iekarotāju nodokļa dārgo modeli ar miermīlīgāko un izdevīgāko koloniālo nodokli. Tā būtība slēpās tur, ka ražošanā izmantotās tehnoloģijas (tiem laikiem) ļāva mainīt lētas "civilizētās" preces – "krelles un spoguļus" – pret daudz vērtīgākām lietām: zeltu, garšvielām, kažokādām un tamlīdzīgi, pēc vairāk nekā izdevīga kursa. Pret tērauda nazi, kas maksāja piecus pensus, no Ziemeļamerikas, Āfrikas vai Indijas iedzīvotājiem varēja iemainīt vai čemodānu ādu un garšvielu desmit gineju vērtībā. Vienkāršoti skaidrojot, šī peļņa tad arī ir koloniālais nodoklis.
Savukārt amerikāņi gāja vēl tālāk. Kādēļ konkurēt par koloniālajiem nodokļiem ar domīnijām – Lielbritāniju, Vāciju, Japānu –, ja var aplikt ar nodokļiem visu pasaules tirdzniecību – kā koloniālo, tā vietējo? Problēmu ASV atrisināja, pēc Otrā pasaules kara aizstājot koloniālos nodokļus ar progresīvo monetāro nodokli. Tā būtība slēpjas tur, ka visas valstis tirdzniecībā ar ASV, kā arī cita ar citu norēķiniem izmanto ASV dolārus. Starptautiskās tirdzniecības nodrošināšanai visām kolonijām un ASV domīnijām ir jāveido dolāru krājumi, kas ir proporcionāli tirdzniecības apgrozījuma apjomam. Tādējādi laikā, kad dolāra tirdzniecības zonā iesaistījās aizvien jaunas valstis un pieauga to savstarpējais tirdzniecības apgrozījums, ASV iekasēja no tām nodokļus, vienkārši izlaižot kārtējo banknošu porciju, kas nepieciešama tirdzniecības īstenošanai. Pretim Savienotās Valstis saņēma reālas ārvalstu preces – naftu, zeltu, metālu, graudus, mašīnas un tamlīdzīgi. Bet, lai nesamazinātos pieprasījums pēc dolāriem, ASV izmantoja savas valūtas kursu pārvaldes monetāros mehānismus. Tas ļāva gan devalvēt jau apgrozībā laistos dolārus, veidojot pēc tiem pastāvīgu pieprasījumu no starptautiskās tirdzniecības puses, pat ja reālais preču apgrozījums stagnēja, gan pretēji – dolārus revalvēt un uzpirkt par lētu naudu koloniju rūpnieciskos un izejvielu aktīvus. Pēc PSRS sabrukuma ASV dolāra rokās vispār nonāca gandrīz visa cilvēce.
Protams, ASV izmanto arī tradicionālos nodokļu veidus, pirmām kārtām jau klasisko koloniālo. Koloniālās tirdzniecības galvenais objekts šodien ir zināšanu industrijas produkcija: Hitech preces un pakalpojumi, intelektuālais īpašums, ieskaitot tehnoloģijas, zīmolu franšīzes utt. Koloniāla nodokļa loma pēdējās desmitgadēs gan stabili pazeminās, jo daudzas ASV domīnijas – Lielbritānija, Japāna, Vācija, Dienvidkoreja utt. – arvien sekmīgāk konkurē ar metropoli par koloniālo tirdzniecību ar šo produkciju.
Vadzim vienreiz ir jālūst
Šīs mūsdienu koloniālpolitikas izpausme tad arī ir milzīgais ASV ārējais parāds. Pēc atsevišķu ekspertu aprēķiniem, šādas darbības rezultātā ASV gūst aptuveni pusi savu ienākumu, un, ja nosacītā aizņemšanās būtu jāpārtrauc, valsti gaida ekonomiskais kolapss un nonākšana pagājušā gadsimta 90. gadu Krievijas līmenī. Tajā pašā laikā koloniālās finanšu piramīdas būvēšana nevar turpināties bezgalīgi, jo pasaules resursi šajā ziņā tuvojas galīgajai robežai, tāpat ir parādījušies pretendenti uz dolāra aizstāšanu eiro un, iespējams, arī ACU (Asian Currency Unit) personās. (2006. gadā Japāna, Ķīna un Dienvidkoreja, trīs valstis, kuru savstarpējās attiecības ir pietiekami sarežģītas, kā arī 10 organizācijas ASEAN valstis vienojās par ACU (Asian Currency Unit) – spēcīgas Āzijas un Klusā okeāna reģionālās valūtas – ieviešanu. Kopš 2006. gada aprīļa ACU darbojas līdzīgi kā eiro tā pastāvēšanas pirmsākumos pēc 1979. gada, un eksperti uzskata, ka līdz reālai ACU ieviešanai paies vēl vismaz 20 gadu, un šim mērķim arī nepieciešama reģiona ekonomiskā integrācija, jo šobrīd, piemēram, atšķirības starp Japānu un Kambodžu ir nesalīdzināmi lielākas, nekā ekonomiskās atšķirības starp Vāciju un Grieķiju 1979. gadā.)
Protams, ka ASV vadība nevēlas pieļaut valsts sabrukumu, tamdēļ tiek meklēta izeja. Diemžēl pastāv aizdomas, ka tā tiks rasta uz pasaules ekonomikas kauliem, jo variantu nav daudz. Viens ir jau pieminētā pāreja uz amero ar attiecīgu ASV valūtas kursa devalvāciju, taču šī teorija tomēr ir pārāk sazvērnieciska, lai varētu tikt uzskatīta par ticamāko. Otra versija ir lojālāka pret ASV valdību – netiek izslēgts, ka dolāru glābs, bet nespēs izglābt. Šajā gadījumā graujoša fināla vietā varēs redzēt lēnu stagnāciju un kādreiz tik varenās valūtas galu. Pēc šā scenārija, sāksies plaša dolāru drukāšana, zaļie papīriņi kļūs aizvien bezvērtīgāki, un tad panamerikas valūta parādīsies jau faktiski tukšā vietā.
Pastāv vēl arī citi scenāriji, kuros amero vārds neparādās, – sākot no optimistiskā, kad Savienotajām Valstīm tomēr izdodas nostabilizēt ekonomiku, kas gan ir risinājums tikai uz laiku līdz nākamajai krīzei, un beidzot ar apzinātu hiperinfāciju ASV, kuras rezultātā dolāra vērtība samazinātos četras līdz piecas reizes, taču ASV atbrīvotos no visiem parādiem un sāktu "jaunu ekonomisko dzīvi". Tiesa, šis risinājums pārējai pasaulei nozīmētu katastrofu un lejupslīdi uz ilgiem gadiem, taču slīcēju glābšanās šoreiz laikam būs pašu rokās.
Acīmredzami: lai arī pēc kura scenārija risināsies notikumu tālākā attīstība, oficiālie ASV pārstāvji novels atbildību par valsts defoltu, dolāra devalvāciju uz krīzi. Pierādīt tās dabisko vai mākslīgo raksturu neviens tāpat nespēs, tāpēc atliek tikai gaidīt, jo var gadīties, ka rodas iespēja savām acīm skatīt pašu grandiozāko defoltu pasaules ekonomikas vēsturē. | | Offline | | |
| Fasteners | | 01. Feb 2009, 15:36 |
#1876
|
|  Kopš: 30. Sep 2008
Ziņojumi: 857
Braucu ar: nāsi pa pulveri
| Lūk, sūrā patiesība [ Šo ziņu laboja Fasteners, 01 Feb 2009, 15:37:23 ] | | Offline | | |
|
|
| RaL | | 01. Feb 2009, 15:38 |
#1877
|
| Kopš: 23. Jul 2006
No: Rīga
Ziņojumi: 3571
Braucu ar: kruīzu
|
01 Feb 2009, 15:36:45 Fasteners rakstīja:
Lūk, sūrā patiesība
 | | Offline | | |
| Fasteners | | 01. Feb 2009, 15:41 |
#1878
|
| Kopš: 30. Sep 2008
Ziņojumi: 857
Braucu ar: nāsi pa pulveri
| | | Offline | | |
edzulis  | | 01. Feb 2009, 15:42 |
#1879
|
|  Kopš: 13. May 2002
No: Rīga
Ziņojumi: 56481
Braucu ar: S212, 911TT, 951, 635csi, NSX, Tillotson t4
| dafiga cilvēki jau ir aizbraukuši un vēl brauks prom... slikti, slikti. Paliks pensionāri, urlas un ar vien mazāk nodokļu maksātāju un jaunu cilvēku | | Offline | | |
| Raicha | | 01. Feb 2009, 15:44 |
#1880
|
|  Kopš: 26. Dec 2002
Ziņojumi: 14865
Braucu ar:
| kautkad tikko tachu pienjeeema likumprojektu, kursh paredz palashas iespeejas izmitinaat kraasainos beegljus no latvieshiem atbriivotajaa teritorijaa, satraukumam nav pamata, goldmanja ganaampulks bez rumpiishiem nepaliks  | | Offline | | |
|
Moderatori: 968-jk, AV, BigArchi, BlackMagicWoman, Czars, GirtzB, Lafter, PERFS, RVR, SteelRat, VLD, linda, mrc, noisex, smudo
|
