Online
Pašreiz BMWPower skatās 223 viesi un 10 reģistrēti lietotāji.
|
Tēma: Par radaru detektoriem runājot 2
| Autors | Ziņojums |
|---|
| Naviic | | 07. Jul 2010, 23:13 |
#1641
|
|  Kopš: 15. Apr 2009
No: Rīga
Ziņojumi: 53
Braucu ar: ljoti gribeetu sev BMW. Kursh uzdaavinaas??
|
07 Jul 2010, 22:51:59 arizah rakstīja:
AIZVER MUTI!
radardetektori ir aizliegti 
teema sleegta.
Ja aizliegti, ko Tu dari shajaa topikaa??? Kko nelegaalu krukjii? |  Online | | |
runcis  | | 14. Jul 2010, 14:33 |
#1642
|
|  Kopš: 07. Mar 2007
Ziņojumi: 4537
Braucu ar: X
| Kads tirgo labu detektoru,kas njem ari Iskras!?
Var but lietots,bet laba stavoklI!
PM ar piedavajumiem 
-----------------
|  Offline | | |
| rolands444 | | 26. Jul 2010, 20:32 |
#1643
|
|  Kopš: 26. Oct 2005
Ziņojumi: 412
Braucu ar:
| Pa cik tagad varētu pārdod lietotu Beltronics RX65 [ Šo ziņu laboja rolands444, 26 Jul 2010, 20:33:04 ] | | Offline | | |
| arizah | | 27. Jul 2010, 00:04 |
#1644
|
|  Kopš: 17. Nov 2005
No: Rīga
Ziņojumi: 11323
Braucu ar: 43
| peerku pa Ls 2,- | | Offline | | |
| Maiklss | | 27. Jul 2010, 17:12 |
#1645
|
|  Kopš: 19. Nov 2009
No: Rīga
Ziņojumi: 322
Braucu ar: LB85
| Piektdien vakarā
Rīga-Jēkabpils
Divās vietās Volvo stacionāri Ka- Salaspils un Lielvārde
Svētd. vakarā atpakaļ
Pirms Salaspils Ka atkal Volvo stacionars
Rumbula Iskra stacionāri
Nav jau tikai Iskra...
[ Šo ziņu laboja Maiklss, 27 Jul 2010, 17:13:10 ] | | Offline | | |
| HC68 | | 11. Sep 2010, 13:03 |
#1646
|
| Kopš: 04. Apr 2005
Ziņojumi: 154
Braucu ar: BMW
| Grībēju kādam specam pavaicāt, vai kāds zin kas tas par jaunu mēslu, radaru Traffic Patrol XR
http://www.jenoptik.com/Internet_EN_TraffiPatrol_XR?open
Mani aizvakar Pērnavā paņēma igaunju puikas, ar šo tehnikas brīnumu un mans Beltronic Sti, pirmo reizi bija mēms kā zivs, bet ieslēgtas bija absolūti visas frekvences...Vēl dabūju parakstīt papīru, ka viņi testē jaunos radarus un mani noķēra tieši ar šo jauno verķi...  | | Offline | | |
| HC68 | | 11. Sep 2010, 13:11 |
#1647
|
| Kopš: 04. Apr 2005
Ziņojumi: 154
Braucu ar: BMW
|
11 Sep 2010, 13:08:46 bertons rakstīja:
sodu arī uzlika, ja jau testē?
Jā, 600EEK sods, par 70km/h pilsētā  | | Offline | | |
| HC68 | | 11. Sep 2010, 13:13 |
#1648
|
| Kopš: 04. Apr 2005
Ziņojumi: 154
Braucu ar: BMW
|
11 Sep 2010, 13:09:52 bertons rakstīja:
kaut kādi videokamerai līdzīgi aparāti viņiem jau sen ir, pusotrs gads točna 
Šitas sapratu, ka ir pilnīgi jauns, jo tanī speciālajā papildus aktā, bez šitā, bija norādīti vēl 2 Stalker radari, ko izmanto Igaunijas policija+šitas jaunais monstrs..
[ Šo ziņu laboja HC68, 11 Sep 2010, 13:13:52 ] | | Offline | | |
|
|
| dci | | 12. Sep 2010, 20:37 |
#1649
|
|  Kopš: 05. Apr 2010
No: Rīga
Ziņojumi: 189
Braucu ar: BMW 1602
| naw kaads specs sheit? mani interesee tada fiicha valentine 1am kaa euro mode, jega vinju ir slegt latvijaa vai nekas nemainaas ?
varbuut kads ir meginajis un var izstaastiit jo originaali newienam naw ieslegts.. | | Offline | | |
| ivars86 | | 26. Sep 2010, 21:35 |
#1650
|
| Kopš: 02. Jun 2009
No: Rīga
Ziņojumi: 154
Braucu ar: bmw
| Sveicināti, vai varat ieteikt kādu cilvēku kuram iedot V1 radardetektoru sataisīt? paldies. | | Offline | | |
| AV89 | | 28. Sep 2010, 05:31 |
#1651
|
|  Kopš: 27. Dec 2009
Ziņojumi: 1786
Braucu ar: Javac metināmajiem bagāžniekā
| Varu kadu atpestit no RX 65e vai x50euro, ja kadam ir nevajadzigs, lietots, bet labaa staavoklii, tad drosi PM!  | | Offline | | |
| ivars86 | | 30. Sep 2010, 23:28 |
#1652
|
| Kopš: 02. Jun 2009
No: Rīga
Ziņojumi: 154
Braucu ar: bmw
|
26 Sep 2010, 21:35:32 ivars86 rakstīja:
Sveicināti, vai varat ieteikt kādu cilvēku kuram iedot V1 radardetektoru sataisīt? paldies.
tiešām neviena nav?  | | Offline | | |
| Maiklss | | 06. Oct 2010, 14:15 |
#1653
|
| Kopš: 19. Nov 2009
No: Rīga
Ziņojumi: 322
Braucu ar: LB85
| Kādas atsauksmes par šo modeli,
teorētiskas vai praktiskas?
Beltronics 975RINT Radar Detector (European)
Analogs ar tādu pašu softu Beltronics 975e EURO?[ Šo ziņu laboja Maiklss, 06 Oct 2010, 14:33:21 ] | | Offline | | |
| St21 | | 08. Oct 2010, 23:55 |
#1654
|
|  Kopš: 27. Apr 2009
No: Rīga
Ziņojumi: 914
Braucu ar: 22″
|
08 Oct 2010, 22:40:32 xjs_4 rakstīja:
Neviens tāpat nelasa agrākos postus tapēc Escort 8500 X50 Euro kādas frekvences jāliek Rīgā un vispār LV ?
Un kā jāliek ?
Izkramēju pus rīgu , pulkstenii ap pus diviem  skatos beigaas frekvences ta visas atsleegtas un sis kluss maitaa
Ja kas, tad tā arī teiktu ka testēji! [ Šo ziņu laboja St21, 08 Oct 2010, 23:57:42 ] | | Offline | | |
| AV89 | | 09. Nov 2010, 11:41 |
#1655
|
| Kopš: 27. Dec 2009
Ziņojumi: 1786
Braucu ar: Javac metināmajiem bagāžniekā
| Tā kā sen neviens nav runājis parunāšu nedaudz.
Standartā visi jau liek viņus horizintāli, bet y-tubē atradu video kur vertikāli viņš labāk ķer tos starus.. Ir kāds praksē izmēģinājis?Video | | Offline | | |
MarC  | | 09. Nov 2010, 11:48 |
#1656
|
|  Kopš: 02. May 2005
No: Rīga
Ziņojumi: 4396
Braucu ar: ar uguns dzēšamo aparātu
|
09 Nov 2010, 11:41:28 AV89 rakstīja:
Tā kā sen neviens nav runājis parunāšu nedaudz.
Standartā visi jau liek viņus horizintāli, bet y-tubē atradu video kur vertikāli viņš labāk ķer tos starus.. Ir kāds praksē izmēģinājis?Video
Mērījumu kļūdas
Fizikālā lieluma vērtību, kas ideāli atspoguļo aplūkojamā objekta, tā stāvokļa vai notiekošā procesa īpašību, sauc par šī fizikālā lieluma patieso vērtību.
3
Eksperimentāli iegūtie rezultāti, turpretī, dod tikai aptuvenu nosakāmā fizikālā lieluma vērtību. Tie ir atkarīgi ne tikai no fizikālā lieluma patiesās vērtības, bet arī no mērīšanas metodes, no lietotajiem tehniskajiem līdzekļiem, no mērījumu izpildītāja īpašībām un citiem apstākļiem. Eksperimentāli noteikto fizikālā lieluma vērtību, kura tādā mērā tuvojas patiesajai vērtībai, ka izmantojama tās vietā, sauc par šī fizikālā lieluma reālo vērtību.
Starpību starp iegūto rezultātu x' un nosakāmā lieluma reālo vērtību x, t.i., lielumu x'-x, sauc par absolūto kļūdu un apzīmē Δx. Absolūtās kļūdas attiecību pret lieluma reālo vērtību sauc par relatīvo kļūdu (apzīmē ε). To izsaka procentos:
%xx%xxx100100'Δ=−=ε
Klasificējot kļūdas pēc to izcelsmes, jāatzīmē trīs kļūdu grupas:
- rupjās kļūdas;
- sistemātiskās kļūdas, kuras savukārt iedala trīs apakšgrupās:
- korekcijas,
- mērinstrumenta (mēraparatūras) kļūdas,
- objekta kļūdas;
- gadījuma kļūdas.
Vispārīgā gadījumā tās visas kopā veido rezultāta kopējo kļūdu.
Rupja kļūda var rasties nepamanītas mērīšanas apstākļu izmaiņas dēļ (piemēram, izmainās elektriskajai ķēdei pieliktais spriegums), mērījuma nepareizas izpildes, mērinstrumenta rādījuma nepareizas nolasīšanas, nolasījuma kļūdaina pieraksta un citu līdzīgu iemeslu dēļ. Parasti, rezultāti, kuri satur rupju kļūdu, ievērojami atšķiras no pārējiem skaitliski, ja izdarīta vairākkārtēja dotā lieluma vērtības noteikšana. To, vai kāds rezultāts nesatur rupju kļūdu, var konstatēt, izmantojot īpašu matemātisku kritēriju (formula (13)).
Par sistemātisku kļūdu sauc kopējās kļūdas komponenti, kas ir konstanta vai arī likumsakarīgi mainās atkārtotos viena un tā paša lieluma mērījumos.
4
Tādu sistemātisku kļūdu, kuras daba ir zināma un vērtība pietiekami precīzi nosakāma, sauc par korekciju. Piemēram, lai izlabotu novērojumu rezultātus, kas iegūti ar mikrometru, ja uz tā skalas sākumnolasījums (bez priekšmeta) ir 0,02 mm, nevis 0,00, katram rezultātam jāpieskaita korekcija k = - 0,02 mm.
Tādu sistemātisko kļūdu, kas saistīta ar mērinstrumenta vai mēraparāta ierobežotu precizitāti, sauc par mērinstrumenta (mēraparatūras) kļūdu. Tās vērtība un zīme katrā konkrētajā novērojumā nav precīzi zināma, tomēr ļoti augsta (tuva vienam) ir varbūtība, ka mērinstrumenta kļūda nepārsniedz noteiktu vērtību δ , ko sauc par mērinstrumenta pamatkļūdu. Ja mērinstrumenta pasē nav uzrādīta precizitātes klase vai precizitāte atbilstošā lieluma mērvienībās, tad par mērinstrumenta pamatkļūdu pieņem pusi no tā skalas sīkākās iedaļas vērtības. Piemēram, ja skrūves mikrometra sīkākās iedaļas vērtība ir 0,01 mm, tad δ = 0,005 mm.
Ja mērinstrumentam uzdota precizitātes klase γ, tad kļūdu δ aprēķina, dalot γ ar 100 un reizinot ar izmantoto mērinstrumenta mērapjomu (ja izmantots ampērmetrs, voltmetrs u.tml.), vai arī reizinot ar mērāmā lieluma vērtību ( ja izmantota pretestību magazīna, tehniskais tilts u.tml.).
1. piemērs: voltmetram, kura precizitātes klase γ=0,5 un izmantotais mērapjoms ir U0=150 V, mērinstrumenta pamatkļūda
0100U×=γδ , tātad, )(750)(150100501000V,V,U=×=×=γδ
jebkurai nolasītajai sprieguma U vērtībai.
2. piemērs: ja pretestību magazīnas precizitātes klase γ = 0,2 un pilnais mērapjoms 99999,9 Ω , tad ieslēgtās pretestības vērtībai R1=750 Ω pamatkļūda
11100R×=γδ , tātad, )()(,UΩ=Ω×=×=5,17501002001001γδ
un citai ieslēgtās pretestības vērtībai R2=7500 Ω tā ir
5
)(15)(500100202Ω=Ω×=7,δ .
Sistemātisko kļūdu, kas saistīta ar kādu mērāmā objekta īpatnību, sauc par objekta kļūdu. Piemēram, nosakot dzelzs blīvumu, ir izmērīta masa un tilpums ķermenim, kura iekšienē ir dobums, bet par tā eksistenci nav zināms, tādēļ iegūtais rezultāts ir kļūdains. No šādas kļūdas var izvairīties, lietojot citu mērīšanas metodiku. Varētu, piemēram, ķermeni sadalīt sīkās drumslās un drumslu kopējo tilpumu noteikt, izmantojot mērcilindru ar šķidrumu. Tātad, lai novērstu objekta kļūdas, jāizvēlas cita mērīšanas metodika.
Par gadījuma kļūdu sauc kopējās kļūdas sastāvdaļu, kuras daudzie cēloņi nav zināmi, bet, vairākkārt atkārtojot mērījumus, mainās kļūdas skaitliskā vērtība un zīme. Gadījuma kļūdas nav iespējams novērst, tās var tikai samazināt un novērtēt to lielumu, izmantojot gadījuma kļūdu teoriju, kas izveidota balstoties uz varbūtību teoriju.
Tātad, gatavojoties veikt mērījumus un mērot:
1) jāizvēlas piemērota mērīšanas metodika, lai izslēgtu objekta kļūdas;
2) jāņem vērā nepieciešamās korekcijas;
3) jānovērš rupju kļūdu rašanās, bet, ja tās radušās, tās jāizslēdz, izmantojot atbilstošos kritērijus;
4) jānovērtē mērinstrumentu un gadījuma kļūdas.
Izvēlies pats kas šim gadījumam ir atbilstošākais[ Šo ziņu laboja MarC, 09 Nov 2010, 11:50:24 ] | | Offline | | |
|
|
| AV89 | | 09. Nov 2010, 12:10 |
#1657
|
| Kopš: 27. Dec 2009
Ziņojumi: 1786
Braucu ar: Javac metināmajiem bagāžniekā
|
09 Nov 2010, 11:48:51 MarC rakstīja:
09 Nov 2010, 11:41:28 AV89 rakstīja:
Tā kā sen neviens nav runājis parunāšu nedaudz.
Standartā visi jau liek viņus horizintāli, bet y-tubē atradu video kur vertikāli viņš labāk ķer tos starus.. Ir kāds praksē izmēģinājis?Video
Mērījumu kļūdas
Fizikālā lieluma vērtību, kas ideāli atspoguļo aplūkojamā objekta, tā stāvokļa vai notiekošā procesa īpašību, sauc par šī fizikālā lieluma patieso vērtību.
3
Eksperimentāli iegūtie rezultāti, turpretī, dod tikai aptuvenu nosakāmā fizikālā lieluma vērtību. Tie ir atkarīgi ne tikai no fizikālā lieluma patiesās vērtības, bet arī no mērīšanas metodes, no lietotajiem tehniskajiem līdzekļiem, no mērījumu izpildītāja īpašībām un citiem apstākļiem. Eksperimentāli noteikto fizikālā lieluma vērtību, kura tādā mērā tuvojas patiesajai vērtībai, ka izmantojama tās vietā, sauc par šī fizikālā lieluma reālo vērtību.
Starpību starp iegūto rezultātu x' un nosakāmā lieluma reālo vērtību x, t.i., lielumu x'-x, sauc par absolūto kļūdu un apzīmē Δx. Absolūtās kļūdas attiecību pret lieluma reālo vērtību sauc par relatīvo kļūdu (apzīmē ε). To izsaka procentos:
%xx%xxx100100'Δ=−=ε
Klasificējot kļūdas pēc to izcelsmes, jāatzīmē trīs kļūdu grupas:
- rupjās kļūdas;
- sistemātiskās kļūdas, kuras savukārt iedala trīs apakšgrupās:
- korekcijas,
- mērinstrumenta (mēraparatūras) kļūdas,
- objekta kļūdas;
- gadījuma kļūdas.
Vispārīgā gadījumā tās visas kopā veido rezultāta kopējo kļūdu.
Rupja kļūda var rasties nepamanītas mērīšanas apstākļu izmaiņas dēļ (piemēram, izmainās elektriskajai ķēdei pieliktais spriegums), mērījuma nepareizas izpildes, mērinstrumenta rādījuma nepareizas nolasīšanas, nolasījuma kļūdaina pieraksta un citu līdzīgu iemeslu dēļ. Parasti, rezultāti, kuri satur rupju kļūdu, ievērojami atšķiras no pārējiem skaitliski, ja izdarīta vairākkārtēja dotā lieluma vērtības noteikšana. To, vai kāds rezultāts nesatur rupju kļūdu, var konstatēt, izmantojot īpašu matemātisku kritēriju (formula (13)).
Par sistemātisku kļūdu sauc kopējās kļūdas komponenti, kas ir konstanta vai arī likumsakarīgi mainās atkārtotos viena un tā paša lieluma mērījumos.
4
Tādu sistemātisku kļūdu, kuras daba ir zināma un vērtība pietiekami precīzi nosakāma, sauc par korekciju. Piemēram, lai izlabotu novērojumu rezultātus, kas iegūti ar mikrometru, ja uz tā skalas sākumnolasījums (bez priekšmeta) ir 0,02 mm, nevis 0,00, katram rezultātam jāpieskaita korekcija k = - 0,02 mm.
Tādu sistemātisko kļūdu, kas saistīta ar mērinstrumenta vai mēraparāta ierobežotu precizitāti, sauc par mērinstrumenta (mēraparatūras) kļūdu. Tās vērtība un zīme katrā konkrētajā novērojumā nav precīzi zināma, tomēr ļoti augsta (tuva vienam) ir varbūtība, ka mērinstrumenta kļūda nepārsniedz noteiktu vērtību δ , ko sauc par mērinstrumenta pamatkļūdu. Ja mērinstrumenta pasē nav uzrādīta precizitātes klase vai precizitāte atbilstošā lieluma mērvienībās, tad par mērinstrumenta pamatkļūdu pieņem pusi no tā skalas sīkākās iedaļas vērtības. Piemēram, ja skrūves mikrometra sīkākās iedaļas vērtība ir 0,01 mm, tad δ = 0,005 mm.
Ja mērinstrumentam uzdota precizitātes klase γ, tad kļūdu δ aprēķina, dalot γ ar 100 un reizinot ar izmantoto mērinstrumenta mērapjomu (ja izmantots ampērmetrs, voltmetrs u.tml.), vai arī reizinot ar mērāmā lieluma vērtību ( ja izmantota pretestību magazīna, tehniskais tilts u.tml.).
1. piemērs: voltmetram, kura precizitātes klase γ=0,5 un izmantotais mērapjoms ir U0=150 V, mērinstrumenta pamatkļūda
0100U×=γδ , tātad, )(750)(150100501000V,V,U=×=×=γδ
jebkurai nolasītajai sprieguma U vērtībai.
2. piemērs: ja pretestību magazīnas precizitātes klase γ = 0,2 un pilnais mērapjoms 99999,9 Ω , tad ieslēgtās pretestības vērtībai R1=750 Ω pamatkļūda
11100R×=γδ , tātad, )()(,UΩ=Ω×=×=5,17501002001001γδ
un citai ieslēgtās pretestības vērtībai R2=7500 Ω tā ir
5
)(15)(500100202Ω=Ω×=7,δ .
Sistemātisko kļūdu, kas saistīta ar kādu mērāmā objekta īpatnību, sauc par objekta kļūdu. Piemēram, nosakot dzelzs blīvumu, ir izmērīta masa un tilpums ķermenim, kura iekšienē ir dobums, bet par tā eksistenci nav zināms, tādēļ iegūtais rezultāts ir kļūdains. No šādas kļūdas var izvairīties, lietojot citu mērīšanas metodiku. Varētu, piemēram, ķermeni sadalīt sīkās drumslās un drumslu kopējo tilpumu noteikt, izmantojot mērcilindru ar šķidrumu. Tātad, lai novērstu objekta kļūdas, jāizvēlas cita mērīšanas metodika.
Par gadījuma kļūdu sauc kopējās kļūdas sastāvdaļu, kuras daudzie cēloņi nav zināmi, bet, vairākkārt atkārtojot mērījumus, mainās kļūdas skaitliskā vērtība un zīme. Gadījuma kļūdas nav iespējams novērst, tās var tikai samazināt un novērtēt to lielumu, izmantojot gadījuma kļūdu teoriju, kas izveidota balstoties uz varbūtību teoriju.
Tātad, gatavojoties veikt mērījumus un mērot:
1) jāizvēlas piemērota mērīšanas metodika, lai izslēgtu objekta kļūdas;
2) jāņem vērā nepieciešamās korekcijas;
3) jānovērš rupju kļūdu rašanās, bet, ja tās radušās, tās jāizslēdz, izmantojot atbilstošos kritērijus;
4) jānovērtē mērinstrumentu un gadījuma kļūdas.
Izvēlies pats kas šim gadījumam ir atbilstošākais
iešu vēnas griezt jopt  | | Offline | | |
| MarC | | 09. Nov 2010, 12:15 |
#1658
|
| Kopš: 02. May 2005
No: Rīga
Ziņojumi: 4396
Braucu ar: ar uguns dzēšamo aparātu
|
09 Nov 2010, 12:10:59 AV89 rakstīja:
iešu vēnas griezt jopt
domāju ka pietiks ar vidusskolas apmeklēšanu | | Offline | | |
| AV89 | | 09. Nov 2010, 12:43 |
#1659
|
| Kopš: 27. Dec 2009
Ziņojumi: 1786
Braucu ar: Javac metināmajiem bagāžniekā
|
09 Nov 2010, 12:15:50 MarC rakstīja:
09 Nov 2010, 12:10:59 AV89 rakstīja:
iešu vēnas griezt jopt
domāju ka pietiks ar vidusskolas apmeklēšanu
Nepabeigta augstākā, visi jau nevar būt gudri. Varētu jau arī elementāri parastajiem mirstīgajiem saprotamā valodā pastāstīt, nevis kkādas gudrības no grāmatas pārrakstīt! Man jau protams prieks par Tavām zināšanām [ Šo ziņu laboja AV89, 09 Nov 2010, 12:44:09 ] | | Offline | | |
| MarC | | 09. Nov 2010, 13:07 |
#1660
|
| Kopš: 02. May 2005
No: Rīga
Ziņojumi: 4396
Braucu ar: ar uguns dzēšamo aparātu
| man liekas ka manis rakstītais ir elementāri
varu mēģināt izskaidrot "tautas valodā"
..piemēram, jūs ar čomu stāvat Vecrīgā un čurājat uz sienas. Tavam čomam ir spēcīga strūkla, jo ir izdzerts daudz alkohola kā arī vēl tāds aspekts, ka viņš ir samērā jauns gados un, ka ar prostatu viņam viss ir kārtībā, tāpēc čurājot strūkla (urīna blīvums ap 1,001—1,03 g/cm3, pH 5,4—7,4) atsitas pret sienu un trāpa tev uz jaunajām baltajām biksēm. No šī secinām , ka tavs čoms ir raidītājs bet tu uztvērējs. Sākumā uz tavām kājām nokļuvušā urīna daudzums nav nosakāms (normāli dienā izdalās ap 1,5l urīna) bet fakts protams ir acīm redzams. Te uzreiz ir jāņem vērā vēl vairāki fizikāli lielumi - uz kājām nokļuvušais un sākotnējais kopējais urīna daudzums,tavu kāju attālums no čoma, kāju virsmas laukums, strūklas leņķis, strūklas izkliede kā arī apčurātās sienas materiāls. To visu sasummējot un veicot nelielus aprēķinus tu nonāc pie secinājuma ka tu esi apmīzts ! Vai tas ka ja tavas kājas atrastos horizontāli vai vertikāli pret "atstaroto" urīna strūklu maina lietas būtību un dusmu emociju spēcīgumu? It kā jā, jo teorētiski horizontāli novietotas kājas tiktu apmīztas vairāk. Bet to nevar zināt jo jāzina attālums kādā tu guli no notikuma epicentra.
atkāpe no tēmas...... nesteidzis kraut čomam pa galvu jo jau 1695. gadā izdotā medicīnas grāmatā stāstīts par urīna dziedinošajām īpašībām!Varbūt tavs čoms redzot tavu savārgušo seju grib tev palīdzēt?
atpakaļ pie tēmas... Teorētiski viss var arī būt savādāk ja strūkla atstarotos pret koku, garām ejošu policistu vai saeimas deputātu . bet tās jau ir nianses un pirmā kursa varbūtības teorija . Vispār šitas viss ir baigi sarežģīti un tāpēc labāk nemocīt smadzenes. [ Šo ziņu laboja MarC, 09 Nov 2010, 13:39:07 ] | | Offline | | |
|
Moderatori: 968-jk, AV, BlackMagicWoman, GirtzB, Lafter, PERFS, RVR, SteelRat, VLD, linda, mrc, noisex, smudo
|
