Online
Pašreiz BMWPower skatās 193 viesi un 17 reģistrēti lietotāji.
|
Tēma: Šeit bija topiks (Kaspich, DM-101)
| Autors | Ziņojums |
|---|
| maasters | | 03. Feb 2020, 16:03 |
#1341
|
| Kopš: 04. Jan 2018
Ziņojumi: 846
Braucu ar:
| Lai interesantāk, varbūt arī Vantage vai kāds cits grib padalīties savā "psiedoviedoklī" ? 
zinkā internets , te nav ko zaudēt |  Offline | | |
Staris  | | 03. Feb 2020, 16:33 |
#1342
|
|  Kopš: 24. Apr 2006
No: Ventspils
Ziņojumi: 30523
Braucu ar: ra ucuarB
| Prasās user viedoklis un kaut kāda veida sasaiste šim tematam ar to, ka VID ir slikts un traucē attīstīties atomenerģijas privātbiznesam, kurš galu galā maksātu algu valsts pārvaldē slinkojošajiem  |  Online | | |
| sys9291 | | 03. Feb 2020, 16:38 |
#1343
|
| Kopš: 13. Jun 2003
No: Ogre
Ziņojumi: 5204
Braucu ar: F20 R1200RT
| maaster - a kāds tavs viedoklis par rektoriem uz ātrajiem neitroniem? | | Offline | | |
| maasters | | 03. Feb 2020, 16:54 |
#1344
|
| Kopš: 04. Jan 2018
Ziņojumi: 846
Braucu ar:
| @Staris, nu isti nesapratu vai tas bija ka joks domats vai ka bet kur tu saredzi Latvija privatbiznesu tada joma ka atomenergija?
pie mums jau prvatbizness kartingu izgatavoshana un metalapstrade manuprat skaitas top level, nu ir tadi uznemumi ka SAF tehnika utt jaa bet nedomaju ka mes varam taja limeni kautko izdarit, tur vaig milzigu finansejumu un zinashanu un pieredzes limeni kads seit nav.
@Nixx plus minus pareizi , iznemot to ka grafits bija vadibas stienos lai labak sliid....
tur bija cits iemesls respektivi tads pats ka grafitam serdee - neitronu moderacija
vispar jaa grafits ir ljoti labs moderators un ari neitronu reflektors to izmantoja ari pasha pirmaja atomreaktora pasaules vesture ko buveja Enriko Fermi manhetenas projekta ietvaros asv pirmas atombumbas vajadzibaam un tas atradas zem Cikaagas pilsetas veca stadiona tribineem , neticami bet fakts.
teoretiski ar grafitu un milzigu serdi var darbinat reaktoru ar nebagatinatu uranu, bezmaz ar ruudu ko izrok no zemes.
minuss ir tas ka jauda pret izmeru ir milziiga respektivi liels klucis bet maz silst salidzinosi un degvielas sadegsana ari zema, respektivi paliek pari vel U235 ko nromali varetu lietot talakai kjedes reakcijai bet saja gadijuma vairs nevar jo degviela rodas izotopi ar pussabrukshanas periodiem kas degvielu saindee
CP-1
seit labs apraxts ja interesee palasi.[ Šo ziņu laboja maasters, 03 Feb 2020, 16:56:33 ] | | Offline | | |
| maasters | | 03. Feb 2020, 17:11 |
#1345
|
| Kopš: 04. Jan 2018
Ziņojumi: 846
Braucu ar:
| nez @sys ātrie reaktori ir atsevisķs stāsts un nebūt vienkārs arī es visu par tiem nezinu. īsumā varētu teikt tā.
plusi.
var veikt vecās degvielas pārstrādi vai arī radīt jaunu degvielu pateicoties neitronu transmutācijai, nu respektiīvi paņem materiālu kas pats par sevīm nespēj veikt ķēdes reakciju kā piem U238 vai Th232 ieliekot to speciga nietronu plusma saja materiala veidojas izotopi, no kuriem dala talak jau spej veikt pasi kjedes reakciju jeb ir "fissile" ka piem no Th232 veidojas U233 utt.
tad veicot kjimisko apstradi sadai apstarotai degvielai no tās iegūst jau tālāk pashpietiekamu degvielu kuru bagatinot to var izmantot talak taja pasha atraja reaktora vai vest izmantot parastaja "termālo neitronu" reaktorā.
otrkart ar atrajiem neitroniem neitronu fons ir daudz specigaks jo to kinetiska energija ir lielaka , degviela "sadeg pilnigāk" kas nozime ka pec tās izlietosanas paliek pāri mazāk pussabrukšanas elementu un pats galvenais ar īsākiem periodiem, tatad to jāglabā īsāku laiku līdz tā kļūst nekaitīga.
minusi.
Daargi, parastaja serde mierigi darbojas stienji kuriem ir teiksim 4.5% bagatinajums, tadi videji strada 1.5 gadus lidz tiek mainiti, atrajos lai uzturetu reakciju degvielai jabut minimums 15-30%, neiesu detaljas ja velies vari palasīt pats par bagatināšanu un centrfūgām bet tas nav lēts process un jo augstāks U235 sastāvs jeb bagātinājums kopējā degvielas masā jo dargāk iznāk jo ilgāk javeic atdališana un vairāk kaskādēs, tur ja nemaldos ir tikai dažas bagatināšanas rūpnīcas pa visu pasauli un viena tāda patērē tikpat elektrību cik piem Rīga, tāpēc ne kurš katrs to var pavilkt zinkā.
rekur dati par bagatinasanu pasaulee
parcik ūdens ir labs neitronu moderators tad lai neitroni saglabātu savu kinētisko enerģiju tas vairs neder ka dzesētājs, ši ir viena no galvenajām fundamentalajām problēmām.
reāli no tiem dažiem reaktoriem kas ir tikuši uzcelti visi izmanto vai nu sķidro metālu vai šķidro nātriju, tas ir ļoti reaktīvs un bīstams šķidrums un tur ir principā galvas sāpes ar visu to sistēmu, Franči savulaik cinijās ar to bija viņiem tāds reaktors ar nosaukumu "Super Phoenix" vari palasīt. jo tikko ir noplūde kautkur tā kirdik tur dūmi pa gaisu un aiziet ķim reakcijas utt.
otrs ir tas ka ar šiem reaktoriem var razot efektīvi plutoniju ko var talāk apstrādāt un izmantot atombumbā, jo U238 kad veic transmutāciju pārvēršas par Pu239 ja pareizi atceros un tas ir spējīgs veikt kjedes reakciju un vinu izmantot visas gandriz atombumbas.
ta kautka.
Palielam nekur neviens nekd baigi ar šīto nav aizrāvies un tā tehnologija nav īsti komercializēta, nu pavisam noteikti nav mainstrīms.
Palielam ASV, Francija un Krievija ir kautko darījušas ar šito, ja nemaldos Krievi vēljoprojām darbina divus "ātros" reaktorus un pat ražo ar tiem enerģiju.
rekur Belojarskā
LinksLinks[ Šo ziņu laboja maasters, 03 Feb 2020, 17:19:26 ] | | Offline | | |
| maasters | | 03. Feb 2020, 17:27 |
#1346
|
| Kopš: 04. Jan 2018
Ziņojumi: 846
Braucu ar:
| Jup cernobilja tik tiesham tie stienji nospruda viena briidi ejot leja, bet tas tapat neko nebutu mainijis, jo reaktors jau bija raznosaa un neitronu dubultoshanas notika vairs ne uz vadamajiem termalajiem neitroniem bet "prompt critical" respektivi uz atrajiem neitroniem , jo grafits ta serdee bija un vinsh ir vairak reflektors mazak moderators uudens kanalos jau ija faktiski tvaika parverties lidz ar to moderacija no taa puses bija jau gandriz nekada.
to stienju gajiena ilgums no pasas augsas lidz apaksai bija kautkur 20 sec a reakcijas dubultosanas uz atrajiem neitroniem (lidziga ka A-bumbaa) nbotiek sekundes nano un simt daljaas nu tatad tur viss bija jau salaists dirsaa veel ilgi pirms kads paspeja nospiest AZ-5
ja gadiena kadam rodas jautajums ideja seit ir taada , normali kad strada reaktors ir taa ka ir neitronu kas izdalas visu laiku un tad ir taadi kas izdalas ar aizkaveshanos jeb ta saucamie "delayed neutrons" pateicoties sim var kontrolet reakciju, kamer neitronu daudzums no katras reakcijas ir zem koef. 1 teiksim 0.97 tikmer viss bumbaas, respektivi pavelkot vadibas stienus uz augsu vai leju jauda kap vai kriit lineari un lenam, ja notiek moments kuraa serde paliek bez moderacijas/neitronu absorbetaaja neitronu skaits turpina augt bridi kad tas parsniedz koef 1 teiksim 1.1 tas nozime ka tad sakas iista kjeedes reakcija nu matematiski tas buutu exponentaala funckija, kur tev sobrid ir 200 pec sekundes 2000 vel pec sekundes 20000 un veel vispar 2miljoni+ utt tikai nevis sekundes bet milisekundes seit meraams.
ja kadam interese praktiski reaktoru aptuveni kontrole saadi, salade jaunu degvielu un sak lenam vilkt aara moderator stienjus, seko lidzi neitronu plusmas pieagumam ka ari termalas jaudas kaapumam , viss notiek lenam un ar limitu jo ari reaktora katlam uin trubam jebsu metalam ir maksimala pielaujama uzsilsana konkreta laika vienibaa.
so visu dara tikmer kamer tiek sasniegta ta jauda vai tuvu taj jaudai kada ir paredzeeta , kad tas izdariits visa darbiba apstajas un reaktors stradaa, taalak lai noturetu vienmerigu jaudas limeni regulee udens sastavu kas p[lust cauri serdei un minimali regule stienju pozicijas serdee , udenim piem. PWR reaktoros pievieno boru, kurs ir neitronu absorbetaajs un ar ta daudumu udeni ari regulee serdes jaudas izdali
vot ta kautka , lab jabeidz dirst [ Šo ziņu laboja maasters, 03 Feb 2020, 17:33:34 ] | | Offline | | |
| FR888 | | 03. Feb 2020, 17:41 |
#1347
|
|  Kopš: 22. Oct 2015
Ziņojumi: 2642
Braucu ar: F06 640d Gran Coupe
| blin nu kad juus straadaajat / biziiti taisat?  | | Offline | | |
| uteo | | 03. Feb 2020, 17:45 |
#1348
|
|  Kopš: 26. Jun 2010
No: Sigulda
Ziņojumi: 959
Braucu ar:
| kamēr @maasters reaktorā viss ok, tikmēr šis var drukāt powerā | | Offline | | |
|
|
| Volvo60 | | 03. Feb 2020, 17:48 |
#1349
|
|  Kopš: 27. May 2019
Ziņojumi: 502
Braucu ar:
| blyat puse powera strada hes vai kur, pēc garajiem tekstiem, laikam pasniedzēji fizikā. [ Šo ziņu laboja Volvo60, 03 Feb 2020, 17:49:08 ] | | Offline | | |
| FR888 | | 03. Feb 2020, 18:10 |
#1350
|
| Kopš: 22. Oct 2015
Ziņojumi: 2642
Braucu ar: F06 640d Gran Coupe
| interesantakais ir tas, ka neviens tolkom nezin, kapec jobnula taa stacija, noskatiijos stundu garu interviju ar Djatlovu un tapat skaidrs nepalika, katrs saka kko savu. Vins - ka dokumentacija neatbilde realajai situacijai, citi, ka del taa experimenta, vel citi tip specialisti, vel kko. jaa, citam atkal grafita stieni pa iisu bij. | | Offline | | |
| Montana | | 03. Feb 2020, 18:20 |
#1351
|
| Kopš: 27. Jan 2008
Ziņojumi: 10705
Braucu ar: Šahs un mats !
| loģiski, ka patiesība tiek norakta dziļi dziļi, lai izvairītos no atbildības #Rasija | | Offline | | |
| maasters | | 03. Feb 2020, 18:29 |
#1352
|
| Kopš: 04. Jan 2018
Ziņojumi: 846
Braucu ar:
| nav nekada jauna teorija kaspich, diezgan sen zinamas lietas kuras pats savulaik lasiju kamer macijos un ar laiku iebraucu ka jau mes visi kad mes kautko daram.
@FR888, nu tas ka tev iisti nav skaidriba nejnozime ka vinas nav vispar, seit man jalieto kaspicha retorika ka tas ka kads nezin neozime ka neviens nezin.
es jau skjiet kadas 3x te raxtiju, ka ar vadibu (stienji , kjim piejaukumi utt) serdee neitrinu dauduzmu un jaudu notur uz vietas vai izmaina pec ieskatiem.
cernobiljas RBMK gadijuma serde bija pilna ar Xe135 , lasiet google domajiet, tur viss apraxtits.
isuma Xe135 ir specigs neitronu absorbetaajs (Djatlovs seriala Chernobyl saka ka "jus saindejat manu reaktoru"
tatad secinajums ka ja serdes kodoldegvielaa uzkrajies p[arak daudz Xe135 talaka reakcija nav iespejama jo visis neitroni tiek noesti un trukst neitronu kas talak varetu šķelt jaunus kodolus, reakcija krīt, siltumjauda krit.
ta arī notika dzīvē.
džeki mēgināja celt atpakaļ jaudu, jo testu nevarēja sākt ar tik mazu jaudu (par maz tvaiks izejā līdz ar to turbinai par maz grieze)
vienīgais veids ka šados apstākļos celt jaudu ir mēgināt paaugstināt neitronu daudzumu serdē lai tie palīdz noēst uzkrājusos ksenonu Xe135, savukārt vienīgais veids kā to izdarīt ir raut ārā vadības stieņus kas absorbē neitronus tikmēr kamēr jauda sāk augt .... AAAA redz ir tikai viena "neliela" problēma, kad tev visi vadības stieņi ir ārā, vai gandrīz visi tev pazūd iespēja pēkšņi pēc vajADŽĪBAS kontrolēt neitronu plūsmu.
kamēr Xe135 vel bija lielā koncentrācijā nekas nemainījas , jauda auga ļoti lēnu un principā serde "ģorgajās" bet tie neitroni jau tomēr lēnām "ēda" nost šo ksenonu līdz vienā bridi svaru kausi pārsvērās uz otru pusi un neitroni sāka gūt uzvaru pār ksenonu , reallaika tas notiek tik fiksi, ka pie nosacījuma ka lielaka daļa stienu ir laukā (lidz galam , atdurei ta teikt) nav vairs iepejams iegrust viņus back tik fiksi lai paspētu noslāpēt nujau raznosā ejošo serdi.
es tač teicu ka neitronu multiplikācija nekontrolētā variantā notiek sekundes simtajas un vēl mazākas daļās a mehāniski motori kas stumj stieņus 20 sekundes ilgi, 20 sekundes kodolfizikā ir kā miljons gadi dzīvē, tagad saprotat?
priekš celtniekiem varu izskaidrot šādi, iztelojies tu sit nesošo sienu laukā uz kuras gul panelis starpstāvu pārsegumā, pats stāvi apakšā, ja zem paneļa nepaliec stutes, tu jau to sienu vari bombīt, bet vienā brīdi panelis vairs neturēsies un kritīs, tas notiks tik fiksi ka nepaspēsi ne nopirsties kad busi jau samīcīts pankūkā zem tā paneļa.
respektivi AZ-5 tika nospiests jau brīdi kad pāris sekundes serde jau atradās ātro neitronu plūsmā un jaudas desmitkārsošanās notika jau pāris sekundes, kā es to zinu?
vienkārši, operatori vēroja serdes jaudas displeju, cilvēka reakcija ir parāk ilga salīdzinot ar ķēdes reakciju, kamēr viņs fiziski nospieda AZ-5 jau serde sen bija raznosā, kamēr vel stieni būtu iegajusi ieksā (20 sekundes) nekas tur nebutu mainijies.
pedeja nolasīta jauda tablo bija 30Gw ja pareizi atceros, a tadu momentaano jaudu varetu visu Baltiju nobarot un vel pari paliktu, skaidrs ka serde eksplodeja. | | Offline | | |
| maasters | | 03. Feb 2020, 18:42 |
#1353
|
| Kopš: 04. Jan 2018
Ziņojumi: 846
Braucu ar:
| vinsh sakas pirms AZ-5 nospiesanas un tad stienjime ejot leenam lejaa vinsh turpinajaas, tas ir tiesa ka visa saja epopeeja savu lomu nospeleja ari steinju uzbuve kur to galos bija papilduis grafiits kas bija paredzeets serdes neitronu regulacijai stienjiem staigaajot augsa lejaa. tas ko es vnk saku ka ta loma ko tas grafits stienjos nospeleja tapat bija samera maza un serde butu gajusi gaisa ar vai bez ta stienju grafita, jo pati serde jau pirmstam bija novesta lidz kritiskam stavoklim.
viss parejais ko tu pateici atbilst patieisbai.
vel tik japiemin ka iemesls cernobilojas avarijai ir diezgan banaals, respekivi ta bija stacijas drosibas parbaude gadijuma ja izbeidzas areja elektribas pievade paiet aptuveni minuute , jaa 1 min lidz ieslegtos uz pilnu jaudu rezerves dizelji, siis minutes laika doma bija izmantot turbinaa esoso rotacijas inerci lai no gjeneratora izspiestu mazliet "sulas" ar ko darbinat vienu no 6 cirkulacijas sukniem kas varetu dzeset serdi pec tas apturesanas.
problema bija tada ka vini nevareja izvilkt minuti ieprieksejos testos iznaca kautkur 40 sec laikam.
lieki piebilst ka amerikas PWR reaktoros rezerves dizelji ir pilna gataviba jau 12 sekundes pec signala , vadibas stienu gajiens serde RBMK pec upgreidiem no aptuveni 20 sec tika samazinats uz 12,
PWR reaktoros stienji iekrit 2 sec laikaa. tur cita uzbuve un par visu padomats. | | Offline | | |
| uldens1 | | 03. Feb 2020, 18:43 |
#1354
|
|  Kopš: 28. Feb 2008
Ziņojumi: 16203
Braucu ar:
| 100% pārliecības neesot kas tur noticis,esot visticamākā versija kas bijis. | | Offline | | |
| maasters | | 03. Feb 2020, 18:47 |
#1355
|
| Kopš: 04. Jan 2018
Ziņojumi: 846
Braucu ar:
|
rezumee- visi bija vainigi
1) Djatlovs par to ka pec butibas bija Čaks Noriss un dulls
2) valsts tapec ka sleepa taj skaita ari nepieciesamu info pat no pasiem operatoriem
3) reaktora izstradataji kas uzskatija ka ir ok un nevaig uzlabot
nu kompleksi katra zinja,
un nemot veera Sovjetu spējas nozagt rietumu izgudrojumus butu jau nu pacentušies nokopēt PWR shēmas ātrāk un būvēt tādus pašus šeit, nu redz VVER jau izveidoja bet uzreiz nebūvēja jo dārgs un sarežģīts labāk zinkā pa lēto un miers.
PS. es druscit tevi kaspich saprotu, jo ari par so teemu es jutu ka par spiti tam ka viss ir zinams un izpetiits un tas vrsijas sakrit ka rietumiem ta pt Ukraiņiem tagad, poweristi tomer saka "nē nevar būt, kautkas palubom ir savadak"
ar tiem DPF jau lidzigi, vaciets visu jau sarekinajis uztaisijis, nomerijis, a latvietis saka "nē ņihujā, paturi manu tērvetes aliņu"
[ Šo ziņu laboja maasters, 03 Feb 2020, 18:50:21 ] | | Offline | | |
| HiJaCKeR | | 03. Feb 2020, 18:55 |
#1356
|
|  Kopš: 04. Aug 2003
No: Rīga
Ziņojumi: 4649
Braucu ar: BMW E90 330i
| Sanāk, ka ar ksenonu pieglušīja reraktoru un lai paceltu jaudu, pilnībā izvilka stieņus, nevis daļēji tikai, kas būtu bijis droši? viņi to visu darīja pēc instrukcijas? tā bija personāla nezināšana, ka nedrīkst tā darīt (vai drīks tā darīt), jeb tā bija reaktora nepilnība ? [ Šo ziņu laboja HiJaCKeR, 03 Feb 2020, 19:01:50 ] | | Online | | |
|
|
| maasters | | 03. Feb 2020, 19:32 |
#1357
|
| Kopš: 04. Jan 2018
Ziņojumi: 846
Braucu ar:
| viss kopā, urana degvielai atrodoties serde kur ir augsts neitronu fons tur no urāna sāk rasties dalīšanās procesā dafiga citu elementu, tagad visu nesauksim bet viejns no tiem elementiem, aks rodas reaktoram stradajot degvielas kasetees ir sis ksenons, ksenons ka bembistiem būtu jāzin ir gāze, bet tai ir vairaki izotopi (izotops- kada elementa versija ar tādu pat protonu bet atškirigu neitronu skaitu kodolā)
tā nu iznāk, ka šis ksenona izotops - Xe135 "ņammā" neitronus , viņam garšo , viņs viņus absorbē.
darbinot reaktoru uz pārāk zemu jaudu ilgstoši šis ksenons netiek pienācigos dauduzmos "izdedzināts" no degivelas ar neitronu radiaciju tadēl uzkrājas, sasniedzot zināmu limeni šak aktivi krist neitronu dauduzms serdē un krīt jauda.
tur reglaments p[aredz cik stieņus un kurus drikst izvilkt un cik daudz, visi stieņi nav vienādi, tie ir pa grupām to funkcijas atšķiras, viņi principā izvilka visus normāli paredzētos plus kad ar to nepietika, sāka vilkt arā pa vienam no tiem kurus instrukcija jau aizliedz vilkt laukā darbibas laikā.
reaktora nepilniba tehniska bija tā ka serdei ir pozitivs atgriezeniskas saites koeficients , vienkārša valodā tas nozimē to ka celoties jaudai (siltumjaudai) ceļas ūdens temp kanālos un rodas vairāk tvaiks , rodoties vairāk tvaikam rodas vairāk brīvo neitronu (tvaiks ir daudz neblīvaks par ūdeni, mazāk absorbē) rodoties vairak neitroniem savukārt jauda turpina celties, iznak atgriezeniskā saite, un ja neuzmanīgs tad arī raznoss.
tiesa jaatzīst ka pat pie šīs bistamās reaktora iezimes ja tas tiktu darbināts saskaņā ar reglamentu nekas nebūtu noticis, tāpēc jau instrukcija aizliedz darbināt zem 700MW termiskās jaudas, jo tad sāk uzkrāties ksenons un serde paliek nestabila/grūti vadāma
[ Šo ziņu laboja maasters, 03 Feb 2020, 19:35:53 ] | | Offline | | |
| maasters | | 03. Feb 2020, 19:37 |
#1358
|
| Kopš: 04. Jan 2018
Ziņojumi: 846
Braucu ar:
| nu ja operatori nebutu atslēguši drošības automātiku tad arī 86. gadā tas reaktors būtu pats sevi izrubījis vēl labu laiku pirms notika boom.
tamdēļ jau atslēdz automātiku un pārgaja uz manuālo rezimu, jo automātika nebūtu ļāvusi iet tik talu cik vini izdomāja.
savukārt tas viss tikai tapēc, ka vajadzēja tac to testu pabeigt un dabūt atskaites lai papīros viss gludi, redz cik banāls var būt iemesls tik smagai un vēsturiskai lietai.[ Šo ziņu laboja maasters, 03 Feb 2020, 19:39:08 ] | | Offline | | |
| maasters | | 03. Feb 2020, 20:08 |
#1359
|
| Kopš: 04. Jan 2018
Ziņojumi: 846
Braucu ar:
| jaa SKALA nebij varbut tas niknakais kompis, bet pie pareizas ekspluatacijas principa ar to pietika, jo kad viss ir normas robezhaas reaktivitates izmainas ir gana leenas lai arii Ukraiņu haholi spētu izsekot ar savām acim.
Enriko Fermi ar savu komandu 1942. gada bez jebkadiem datoriem ar rokam bidija tos stienus sava toreiz lielaja grafitaa klucii,
[ Šo ziņu laboja maasters, 03 Feb 2020, 20:09:23 ] | | Offline | | |
| maasters | | 03. Feb 2020, 21:44 |
#1360
|
| Kopš: 04. Jan 2018
Ziņojumi: 846
Braucu ar:
| Nu manuprāt tu druscīt pārspīlē, es jau teicu ka ja nenotiek nekādi brīnumi vai pašu operatoru veikti testi, normalā darba režimā noliekot to reaktoru uz konkrētas jaudas viņs uz viņas "tupēs" ilgi un dikti, jo kodoldegviela izdeg ļoti lēnām, respektīvi pie konkrēta vadibās stieņu fiksēta stāvokļa neitronu plūsma dēļ izdegšanas sāks samazināties tikai pēc nedēļām , atrakais dienām , nekādā gadijumā pa minūtēm pat ne par stundām, tas nav dīzelis uz tiešo iesmidzināšanu.
līdz ar to SKALA šiem procesiem bij pilnigi pietiekoša un tik tiešām operatori vareja atļauties uzpīpēt un pakasīt pautus.
tevis aprakstītais scenārijs gan sākas šī neveiksmīgā testa laikā , jā tur gan viss notika tik ātri ka kompis netika līdz un netika līdz ar operatoru galviņas, un tieši si iemesla dēļ arī manuālis aizliedza reaktoru novest ārpus drošas reaktivitātes zonas , kur izmaiņas serdē sāk palikt momentānas un neprognozējamas.
| | Offline | | |
|
Moderatori: 968-jk, AV, BlackMagicWoman, Exclusivity, GirtzB, Lafter, MarC, PERFS, PG, RVR, SteelRat, VLD, linda, mrc, noisex, smudo, xjs_4
|
