Online
Pašreiz BMWPower skatās 97 viesi un 2 reģistrēti lietotāji.
|
Tēma: Reliģiskiem, rasu un filozofiskiem disputiem v3.5
| Autors | Ziņojums |
|---|
Speed3  | |  Kopš: 04. Jun 2002
No: Rīga
Ziņojumi: 12719
Braucu ar: a/m BMW
| Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs zinām, ka, tas atklāsies, mēs būsim Viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš ir.
1Jņ 3: 2.
Kādā sanāksmē kāds runātājs teica: „Bērnībā mēs lūdzām: „Mīļais Dievs, dod ticību, / Ka es Tavu valstību / Kā Tavs bērniņš mantoju.” Šodien mēs esam tam tikuši pāri. Mēs vairs neticam debesīm.
To dzirdot, mana pirmā doma bija: „Kāds nabaga cilvēks, kam nav cerības, un kas vēl lielās ar to!”
Es ticu Kungam Jēzum Kristum, kas pie krusta ir samaksājis par maniem grēkiem un ir mani salīdzinājis ar Dievu. Caur viņa žēlastību es droši nokļūšu debesīs.
Kad mēs šodien apliecinām tādu cerību, tad tūlīt arī paceļas jautājums: „Debesis?! Jā, kādas tad mēs tās varam iedomāties?”
Uz šo jautājumu mūsu teksta vārds dod skaidru atbildi. Šī atbilde ir dīvaina. Tajā mēs nesaklausām nekā no tā, kā izskatās debesīs. Neviena vārda par jauniem stāvokļiem vai apstākļiem.
Tikai divējādi ir sacīts par svētīgajiem. Pirmkārt: viņi redzēs Kungu Jēzu. Šeit mēs staigājam – saka Pāvils – „ticībā, ne skatīšanā”. Tur mēs Viņu redzēsim. Mēs skatīsim Viņa dziļās pazemības zīmes – Viņa naglu rētas un arī Viņa godību.
Un otrkārt tiek sacīts: debesīs mēs būsim Viņam līdzīgi. Tas ir vareni! Nevienas neveiksmes, neviena grēka, nevienas klupšanas! Viņam līdzīgi!
„Vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs zinām, ka...”, saka apustulis. Te viņš apliecina mūsu dvēseles nabadzīgumu. Bet tam pāri staro droša cerība.
+ + +
Kungs! Liec mums paturēt acīs ceļamērķi!
Āmen.
-----------------
IHTIS |  Offline | | |
| Speed3 | | Kopš: 04. Jun 2002
No: Rīga
Ziņojumi: 12719
Braucu ar: a/m BMW
| Ļauns vai labs?
-----------------
IHTIS | | Offline | | |
| Zoo | |  Kopš: 27. Sep 2007
Ziņojumi: 7814
Braucu ar: God bless mr. Dunning and mr. Kruger
| XI. Hormonālā regulācija
Neirohumorālās regulācijas koordinācija un hierarhijas pakāpes tajā cilvēka organismā
(signālu pārnesēja faktori un molekulas)
CNS mediatori un nervu impulsi
↕
hipotalamuss liberīni un statīni (10-9g/d)
↕
hipofīze hormoni (tropiņi) (10 -4g/d)
↕
zemākā līmeņa hormoni (10 -2g/d)
endokrīnie dziedzeri
↕
mērķa orgāni
11-1 attēls. Koordinācija notiek abos virzienos
Hormonu dalījums pēc uzbūves
Slāpekli saturošie hormoni
I.Peptīdu hormoni
1. Visi hipofīzes hormoni
a)proteīni (glikoproteīni - tirotropīns u.c.)
b)peptīdi (oksitocīns)
2. Hipotalamusa liberīni
3. Parathormons, tireokalcitonīns
4. Insulīns, glukagons
5. Audu peptīdu hormoni - “hormonoīdi”
a)gremošanas trakta hormoni (gastrīns)
b)renīna angiotenzīna sistēma
c)citokīni
a ) augšanas faktori
b ) limfokīni
g ) interferoni
d ) koloniju stimulējošie faktori u.c.
II.Hormoni aminoskābju atvasinājumi
1. Kateholamīni (adrenalīns)
2. Tireoīdie hormoni
Slāpekli nesaturošie hormoni
III. Steroīdhormoni
1) Virsnieru garozas hormoni
glikokortikoīdi (kortizols)
mineralokortikoīdi (aldosterons)
2) Dzimumhormoni
androgēni (testosterons)
estrogēni (estrons, estradiols, estriols)
hestagēni (progesterons)
IV. Hormoni taukskābju atvasinājumi
1)Prostaglandīni
2)Prostaciklīni
3)Tromboksāni
4)Leikotriēni
Hormonu dalījums pēc to darbības mehānisma
I. Hormoni šķērso šūnas membrānu un saistās ar intracellulāriem receptoriem, ar tiem kopā nonāk kodolā un transkripcijas līmenī realizē savu regulējošo darbību.
1. Visi steroīdi
androgēni,estrogēni,hestagēni(progestīni), glikokortikoīdi, mineralokortikoīdi,
kacitrioli, retinoīdi
2. Tireoīdie hormoni
trijodtironīns, tertajodtironīns (tiroksīns)
3. Slāpekļa oksīds, eikozanoīdi (gan arī membrānā)
II.Hormoni, kuri saistās ar šūnas membrānā esošiem receptoriem, bet membrānu nešķērso un citosolā, kodolā nenonāk. To signāla pārnes veic sekundārie ziņneši.
1. Sekundārais mesendžers ir cikliskais AMF (cAMP), membrānas receptors veido 7 transmembranālus segmentus, signāla transdukcijā piedalās G proteīns – heptahelikālais heterotrimērais ar G proteīnu saistītais receptors. Piemēram, kateholamīni, ACTH, angiotenzīns, ADH, FSH,LPH,MSH,TSH,LH,PTH, kalcitonīns, horiogonadotropīns , paratirīns, somatostatīns, glukagons
2. Sekundārais mesendžers ir cGMP, membrānas receptors veido 1 transmembranālu segmentu. Piemēram, atrija natriurētiskais peptīds, slāpekļa monoksīds.
3. Sekundārais mesendžers ir kalcija joni, fosfatidīlinozītoli (vai abi), membrānas receptori ir oligomēri jonu kanāli. Piemēram, acetīlholīns, b1-adrenerģiskie kateholamīni, angiotenzīns, ADH, holecistokinīns, gastrīns, gonadotropīna RF, oksitocīns, trombocitārais augšanas faktors (PDGF).
4. Sekundārais mesendžers ir kināžu vai fosfatāžu kaskāde, membrānas receptori var būt dažādi - viens transmembranāls segments, dimēri u.c. Piemēram, horiosomatotropīns, epidermālais augšanas faktors, eritropoetīns, fibroblastu augšanas faktors, somatotropīns, insulīns, insulīnam līdzīgie augšanas faktori (IGFI, IGFII), nervu augšanas faktors, PDGF, mammotropīns (prolaktīns) .
11-2. attēls. Ar G-proteīna saistītā receptora signāla transdukcijas mehānisms.
Realizējoties adrenalīna ietekmei uz glikogena šķelšanos aknās, norisinās vesela kaskāde signāla transdukcijas procesu:
11-3. attēls. Kaskādes shēma, kuru iedarbina adrenalīns , un kura beidzas ar glikozes līmeņa asinīs celšanos.
11-4.attēls . Insulīna receptors ir tirozīnkināze , kura arī iedarbina veselu kaskādi signālu transducējošo faktoru.
Aplūkojot katra hormona darbību , uzmanība jāpiegriež sekojošiem jautājumiem. Bioķīmijas kursā svarīgākais ir zināt hormona ietekmi uz metabolismu, jo caur to realizējas fizioloģiski novērojamie efekti.
1. Hormona nosaukums un tā sinonīmi
2. Hormona struktūra un tā biosintēze
3. Orgāns, kurā hormons sintezējas
4. Faktori, kuri inducē hormona produkciju un izdali
5. Hormonālā signāla realizācijas mehānisms - iespējamais sekundārais mesendžers
6. Hormona mērķa orgāni
7. Hormona ietekme uz metabolismu:
a) proteīnu metabolismu
b) ogļhidrātu metabolismu
c) lipīdu metabolismu
d) minerālvielu K,Na,Ca, ūdens un sāļu balansu
8. Hormona fizioloģiskie efekti
9. Hormona trūkuma klīniskās izpausmes
10. Hormona hiperprodukcijas klīniskās izpausmes
11. Hormona darbības ilgums un inaktivācijas mehānisms
12. Laboratorijas rādītāji, kuri raksturo hormonālo stāvokli
13. Hormonālās/antihormonālās dabas farmakopreparāti
Īsa informācija par ko nkrētiem hormoniem.
Hipotlāma liberīni un statīni
Kortikotropīna relīzinga faktors (CRF), kortikoliberīns 41 aminoskābju garš proteīns Inducē kortikotropīna (ACTH) un endorfīna (lipotropīna) izdali
Gonadotropīna relīzinga faktors (GnRF, GnRH), folliberīns 10 aminoskābju garš peptīds Inducē lutropīna un follitropīna izdali
Prolaktīna relīzinga faktors (PRF) Līdzīgs TRH Inducē mammotropīna izdali
Prolaktīna relīzinga inhibīcijas faktors (PRIF< PIF) 56 aminoskābju garš proteīns (var būt stvasināts no GnRF) Inhibē mammotropīna izdali
Augšanas hormona relīzinga faktors (GRF, GRH), somatoliberīns 14 un 28 aminoskābju garš peptīds Inducē somatotropīna izdali
Augšanas hormona relīzinga inhibīcijas faktors (GIF), somatostatīns 14 aminoskābju garš peptīds Inhibē somatotropīna izdali
Tirotropīna relīzinga faktors (TRH, TRF), tiroliberīns 3 aminoskābju garš peptīds (EHP) Inducē tirotropīna un prolaktīna izdali
11-5. attēls. Hipotalamusa relīzinga faktori (liberīni un statīni – relīzingu inhibējošie faktori) . (Pēc: http://themedicalbiochemistrypage.org" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org/" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org/" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org/" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org/" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org/" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org/" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org/" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org/" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org/)
Hipofīzes hormoni
Oksitocīns 9 aminoskābju garš peptīds
Dzemdes kontrakcijas, laktācija, reaģē uz dzimumhormoniem
Vazopresīns (antidiurētiskais hormons, ADH) Reaģe uz osmoreceptoriem, ceļ asinsspiedienu, veicina ūdens reabsorbciju nieru kanālīšos
Melanocītstimulejošais hormons (melanotropīns, MSH) a peptīds 13 aminoskābju garš b peptīds 18 aminoskābju garš c peptīds 12 aminoskābju garš Pigmantācija, arī citi efekti tai skaitā neirāli
Kortikotropins (adrenokortikotropais hormons, ACTH) 39 aminoskābju garš peptīds Inducē virsnieres garozu
Lipotropīns (LPH) b proteīns 93 aminoskābju garš
g proteīns 60 aminoskābju garš Inducē taukskābju izdali no taukaudiem
Tirotropīns (tireoīdstimulējošais hormons, TSH) 2 proteīni: a- 96 aminoskābju garš, b -112 Inducē tireoīdhormonu sintēzi un izdali
Somatotropīns (augšanas hormons, STH, GH) proteīns 191 aminoskābju garš. Placentā veidojas tā analogs somatomammotropīns Inducē IGF-1, izdali, sūnu un kaulu augšanu garumā
Mammotropīns, prolaktīns proteīns 197 aminoskābju garš. Placentā veidojas tā analogs laktogēns Inducē piena sekrēciju
Lutropīns, luteinizējošais hormons (LH) 2 proteīni: a -96 aminoskābju garš, b –121. Placentā veidojas tā analogs horiogonadotropīns Inducē progesterona sintēzi
Follitropīns, folīkulstimulējošais hormons
(FSH) 2 proteīni: a- 96 aminoskābju garš, b -120 Inducē ovulāciju
11-6. attēls. Hipofīzes hormoni (10), to uzbūve un galvenās funkcijas. Ar melnu pasvītrotie ir mugurējā daivā (neirohipofīzē), ar sarkanu – glikoproteīni. Tie sastāv no 2 polipeptīdu ķēdēm un satur 9-16% zarotu ogļhidrātu. Tādēļ, kā rekombinantos preparātus tos vajadzēs ražot eikariotu audu kultūrās .
Antidiurētiskais hormons (ADH) veidojas no garāka priekšteča. 20. hromosomā ir propresofizīna gēns, tā produkts – propresofizīns + glikozilēts peptīds kopeptīns. Neirāli impulsi inducē tā izdali, kad rodas:
neirofizīns, (tā sastāvā ~90 aminoskābju garš nesējpeptīds) , no tā, savukārt,
vazopresīns- (9 aminoskābes)
oksitocīns – (9 aminoskābes)
11-7.attēls. Oksitocīna uzbūve.
11-8. attēls. Hipofīzes priekšējās daivas hormoni- proopiomelanokortkotropīna atvasinājumi. Sākumā ir pre-pro-opiomelanokortikotropīns 265 aminoskābju atlieku gara olbaltumviela. Signālpeptīds ir 130 aminoskābes. Praktisku pielietojumu pagaidām atradis tikai adrenokortikotropais hormons AKTH. Kopējais skaits fizioloģiski aktīvu peptīdu, kuri veidojas no pro-opio-melano-kortikotropīna iznāk 8-9. (Attēls no Nelson&Cox, Lehninger Principles of Biochemistry, 2000) .
11-9.attēls. Melanocītstimulējošais un melanocīkoncentrējošais hormons ir ar atšķirīgu sintēzes vietu un raksturīgāko darbību.
Aizkuņģa dziedzera hormoni . (No: http://themedicalbiochemistrypage.org" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org/" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org/" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org/" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org/" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org/" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org/" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org/" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org/" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org/)
Insulīns Ar disulfīdsaiti saistīti 2 peptīdi – 21 un 30 aminoskābju gari Producējas beta šūnās, plaši anaboliski efekti (“iedzen” glikozi un veicina tās izmantošanu šūnās.
Glukagons 29 aminoskābju garš peptīds Inducē lipolīzi, glikoneogenēzi
Pankreātiskais polipeptīds, amilīns 36 aminoskābju garš peptīds Inducē glikogenolīzi, regulē gastrointestinalo aktivitāti
Somatostatīns 14 aminoskābju garš peptīds Inhibē glukagona un somatotropina izdali
11-10. attēls. Galvenie aizkuņģa dziedzera hormoni.
Insulīns
(atbildes sakārtotas atbilstoši iepriekš uzrādītajiem jautājumiem par hormonu bioķīmiju)
1. Nosaukums – Insulīns, atklāja F.Bantings un J.Bests 1921.g. (N.Paulesku – 1921)
2. Struktūra un biosintēze - Sastāv no 21 aminoskābju atliekām (aa) garas A un 30 atlekām garas B ķēdes, kuras starp A7/ B7 un attiecīgi A20/B19 saista disulfīdu saites. Ir iekšēja disulfīdu saite 6/11.
Sintezējas no ~11.500 Mw gara preprohormona, no kura atšķeļas 23-aminoskābju garš peptīds un rodas 85 aa garš proinsulīns. Prokonvertāze 2 , karboksipeptidāze H to šķeļ divās vietās, atšķeļot atsevišķas aminoskābes un C peptīdu (connecting). Gēns atrodas vienas kopijas veidā 11 hromosomā, satur netranslējamas sekvences un intronus.
11-11.attēls. Insulīna struktūra un raksturīgākie struktūras elementi .
A ķēde B ķēde
8 9 10 30
Cilvēks Thr – Ser – Ile Thr
cūka, suns Thr – Ser – Ile Ala
trusis Thr – Ser – Ile Ser
zirgs Thr – Glu – Ile Ala
liellopi Ala – Ser – Val Ala
11-12. attēls. Dažādu dzīvnieku insulīnu atšķirības.
11-13. attēls. Insulīna biosintēzes shēma. Sintezējas no ~11.500 Mw gara preprohormona, no kura atšķeļas 23-aminoskābju garš peptīds un rodas 85 aa garš proinsulīns. Prokonvertāze 2 , karboksipeptidāze H to šķeļ divās vietās, atšķeļot atsevišķas aminoskābes un C peptīdu (connecting).(Wikipedia enciklopēdija,2009)
11-14. attēls. Insulīna gēna struktūra.
3. Orgāns, kurā sintezējas -Aizkuņģa dziedzera saliņās sintezējas vairāki fizioloģiski aktīvi peptīdi:
insulīns beta šūnās – to ir 70%
glukagons alfa šūnās – to ir 25%
somatostatīns delta šūnās – to ir 5%
pankreatiskais polipeptīds (37 ask) PP- (F) šūnās
grelīns - epsilon šūnas
4.Faktori, kas inducē hormona izdali- Sintēzi inducē hiperglikēmija, bet kavē somatostatīns
5. Hormonālā signāla realizācijas mehānisms - Iedarbojas ar membrānas receptoriem un aktivē fosfatāžu/proteīnkināžu kaskādi - receptors ir ar tirozīnkināzes aktivitāti
6. Hormona mērķa orgāni - Mērķa orgāni ir gandrīz visi audi un orgāni (gan ar dažādu jutību –jutīgākie ir muskuļi un taukaudi , aknas)
7. Hormona metaboliskie efekti –
Insulīns ir vienīgais hormons, kurš pazemina glikozes līmeni asinīs , veicinot tās izmantošanu šūnās. Insulīns ir tipisks anabolisks hormons
a) ietekme uz proteīna metabolismu - darbojas gan tieši gan netieši - anaboliski, kavē glikoneogenēzi
b) uz cukuru metabolismu - darbojas tieši, veicinot glikozes izmantošanu pa visiem zināmajiem ceļiem :
glikolīze - enerģētikai
pentozu ceļš - lipīdiem, nukleīnskābēm
glikogēns – deponēšanai
c) uz lipīdu metabolismu - lipīdu katabolismu kavē, inhibējot lipolīzi, netieši veicina lipogenēzi
d) ietekme uz ūdens un sāļu maiņu - ietekmē netieši caur glikozes līmeni (osmoze)
8. Hormona fizioloģiskie efekti - Fizioloģiskie efekti neizteikti, jo insulīna CNS efektus maskē glikozes līmeņa izmaiņas
9. Hormona trūkuma klīniskās izpausmes - Cukura diabēts, kad šūnas ir glikozes badā : noārdās glikogēns, lipīdi, proteīni. Pastiprinātā lipolīze noved pie ketonēmijas. Hiperglikēmija izraisa virkni fizioloģisku efektu: poliphagia, polidipsia, poliuria
10. Hormona hiperprodukcijas klīniskās izpausmes - Insulinomu gadījumos novēro smagas hipoglikēmijas
11. Hormona darbības ilgums un inaktivācijas mehānisms - Pussabrukšanas periods 3-5 min, 80% noārdās aknās . Eksistē specifiskas insulīnu noārdošas proteāzes. Proinsulīns noārdās lēnāk
12. Laboratorijas rādītāji , kuri raksturo hormonālo statusu - Par insulīna līmeni parasti spriež pēc netiešiem rādītājiem - glikozes līmeņa asinīs, glikozes tolerances līknēm, glikozūrijas, ketonēmijas. Insulīnu tieši nosaka pie hipoglikēmijām ar in vivo un imunoloģiskām metodēm.
13. Hormonālās/antihormonālās dabas farmakopreparāti - Insulīna trūkuma garījumā (I tipa diabēts IDDM) lieto dzīvnieku insulīnu un rekombinanto insulīnu. Eksistē dažādas prolongētas darbības insulīna zāļu formas. Insulīna izdali stimulē sulfanīlurīnvielas atvasinājumi. Kā insulīna antagonistu lieto adrenalīnu un glukagonu.
Amilīns
Pankreasā (37(36) aa, amiloīdais polipeptīds IAPP, pankreātiskais polipeptīds). Darbībā uz glikozes metabolismu līdzīgi elementi, kā insulīnam. Ietekmē ēstgribu
Insulīna/insulīnam līdzīgo augšanas faktoru/relaksīna grupas hormoni (proteīni)
Eksistē vairāki peptīdhormoni (insulin superfamily) ar insulīnam daļēji līdzīgu struktūru (heterodimēri) un līdzīgām vai atšķirīgām funkcijām:
1) Insulīnam līdzīgie augšanas faktori (insuline like growth factors)
IGF I (somatomedīns C, 70 aa, producējas aknās)
IGF II (somatomedīns A, 67 aa)
2) Insulīnam līdzīgie peptīdi – tie ir pazīstami septiņi, veidojas placentā un citur:
INSL3, INSL4,INSL5, INSL6
3) Relaksīns (heterodimērs 24+29 ask), producējas placentā un corpus luteum - darbība uz dzemdi
4) Insulīns
Bioķīmiskie testi cukura diabēta novērtēšanai
1. Glikoze asinīs (normāli - 5 mmol/l, 80-130 mg%)
2. Glikozes tolerances testi
3. Glikohemoglobīns
4. Fruktozamīns
5. Kenonēmija
6. Ketonvielas urīnā
7. Glikozūrija
8. Antivielas pret insulīnu
9. Insulīnu noārdošie enzīmi
10. Pro un preproinsulīns
Glukagons un glukagonam līdzīgie peptīdi
- Glukagons (29 ask) vaidojas no garāka priekšteča, no kura var izšķelties vairāki fizioloģiski aktīvi peptīdi. Pats glukagons signālu realizē caur cANF un galarezultātā asinīs pieaug glikozes līmenis.
- GLP1 (37 ask) veidojas zarnu traktā - sātības faktors, stimulē insulīns sekrēciju
- GLP-2 (33 ask) veidojas zarnu trakta L šūnās, veicina zarnu funkcijas
- Oksintomodulīns- (37 ask) - veidojas zarnu traktā - sātības faktors (anoreksogēns faktors).
Sātības faktori
Cilvēka organismā - nervu sistēmā un kuņģa zarnu traktā ir vairāki peptīdi, kuri ietekmē ēstgribu:
Oreksigēnā (ēstgribu stimulējošā) aktivitāte:
Agouti radniecīgie peptīdi (AgRP), endokannabinoīdi, galanīns, grelīns, somatoliberīns, melanīnu koncentrējošais hormons (MCH), neiropeptīds Y, opioīdie peptīdi (beta endorfīni)
Anoreksigēnā (ēstgribu nomācošā) aktivitāte:
alfa- melanokortīn stimulējošais hormons (alfa-MSH), amilīns, kalcitonīna gēna produkta radniecīgais peptīds (CGRP), holecistokinīns, kokaīna un amfetamīna regulētais transkripts, kortikoliberīns, glukagons, glukagonam līdzīgie peptīdi 1 un 2, insulīns, leptīns, urokortīns, neiromedīns U, neirotenzīns, oksintomodulīns (OXM), pankreatiskais polipeptīds (PP), peptīds YY (PYY un PYY3-36) .
Placentas hormoni
Estrogēni Steroīdi Nodrošina grūtniecības iestāšanos
Progestīni Steroīdi Nodrošina grūtniecības saglabāšanu
Choriogonadotropīns 2 proteīni: a -96 aminoskābju garš, b –147. Līdzīga lutropīnam
Placentārais laktogēns 191 aminoskābju garš proteīns Līdzīga prolaktīnam
Relaksīns 2 proteīni: 22 un 32 aminoskābju gari. Heterodimērs, kas nosaka tā līdzību ar insulīnu Veidojas corpus luteum, inhibē dzemdes kontrakcijas
Somatomammotropins 190 aminoskābju garš proteīns Darbība līdzīga somatototropīnam
11-14. attēls. Placentas hormoni. Placentā ir peptīdhormoni, bet ir arī steroīdi.
Vairogdziedzera un gl. parathyreoidea hormoni ( no: http://themedicalbiochemistrypage.org" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org)
Tironīns un trijodtironīns Jodēti tirozīna atvasinājumi Reaģē uz tirotropīnu un šūnās.Uztur pareizas attiecības starp anabolisma un katabolisma procesiem
Kalcitonīns, tireokalcitonīns 32 aminoskabju garš peptīds Regulē kalcija un fosfora maiņu
Samazina kalcija līmeni asinīs
Kalcitonīna gēna lidzīgais
peptīds 37 aminoskābju garš peptīds Vazodilatators
Parathormons (paratirīns).
Gl. parathyreoidea hormons 84 aminoskābju garš proteīns Ceļ kalcija līmeni asinīs.
Mehānisms daudzveidīgs.
11-15. attēls. Vairogdziedezera un epitēlijķermenīšu hormoni. Kalcitonīns: atklāja 1962.g. C.Cheney. Sintezējas no prepropeptīda, kura gēns ir CALC1.Hormonālais signāls realizējas: caur cAMP un heptahelikalā G proteīnsaistītā receptora palīdzību. Darbība: samazina Ca līmeni asinīs, jo kavē kaulaudu solubilizāciju.
Lieto osteoporozes terapijai. Parathormons kalcija līmeni asinīs ceļ, bet darbība realizējas caur D vitamīna aktivāciju.
Kalcija vielu maiņas regulācija
Kalcija loma dzīvnieku organismā divējāda:
a) katalītiskā - nodrošina muskuļu kontrakciju, asins
koagulāciju un daudz citu bioķīmisku
procesu, darbojas kā sekundārais mesendžers
hormonālo signālu realizācijā, tādēļ šūnās tas ir 10-4 mM,
ārpusšūnu telpā 1-2 mM
b) veido kaulaudu neorganisko daļu hidroksiapatīta veidā
Tā maiņa ir precīzi jāregulē un to veic:
1. Dihidroksikalciferols:
a)veicina transkripcijas līmenī kalciju saistošā proteīna sintēzi zarnu gļotādā un tādejādi veicina kalcija uzsūkšanos
b) ietekmē kaulaudus
2. Parathormons:
a)veicina oksikalciferola veidošanos nierēs
b)samazina kalcija ekskrēciju
c)solubilizē kaulaudus
3. Kalcitonīns:
a)kavē kaulu solubilizāciju
11-16. attēls.Kalcija maiņas regulācijā piedalās virkne faktoru, kuri atslēdz vai slēdz kalcija kanālus , darbina vai izslēdz kalcija sūkņus..
Visvairāk kalcijs ir kaulaudos:
Kaulaudu uzbūve un vielu maiņa
Kaulaudu sastāvs
11-17. attēls. Kaulaudu uzbūves shēma.
Kaulaudu organiskie komponenti
Kollagēni - galvenokārt I tips, bet nedaudz arī II,III,V,VI,VIII,IX,X,XII tipi
Glikoproteīni - osteonektīns (SPARC), BAG-75, alkālā fosfatāze
- RGD (Arg-Gly-Asp) glikoproteīni: fibronektīns,
vitronektīns,
trombospondīns,
osteopontīns (BSPI),
skābais sialoproteīns (BSPII)
- Gla (Glutamīnskābe) saturošie proteīni: osteokalcīns(BGP),
matriksa Gla proteīns,
S proteīns
Proteoglikāni-hondroitīnsulfāts (CSPG)
dekorīns (PG I)
biglikāns
Asins plazmas proteīni - albumīns,glikoproteini,imunoglobulīni
Augšanas faktori - bone morphogenic proteins (BMP) grupa. 18 proteīni. Visi ietilpst TGF (transforming growh factor) grupā
Proteolipīdi un citi metabolīti - citronskābe, vit.K
Gremošanas trakta hormoni . (No: http://themedicalbiochemistrypage.org" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org/" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org/" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org/" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org/" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org/" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org/" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org/" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org/" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org/)
Glukagonam līdzīgais peptīds I, GLP I 2 formas: 31 un 30 aminoskābju petīdi Inducē glikozes atkarīgo insulīna sintēzi, inhibē glukagona izdali, inhibē kuņģa darbību
Glikozes atkarīgais insulinotropais polipeptīds 42 aminoskābju petīds Inhibē kuņģa sulas sekrēciju
Gastrīns 17 aminoskābju peptīds Inducē kuņģa enzīmu izdali
Sekretīns 27 aminoskābju garš peptīds Inducē pankreasu
Cholecistokinīns (CCK) 32 aminoskābju garš peptīds Inducē žultspūšļa saraušanos, veicina pankreasa sekrēciju
Motilīns 22 aminoskābju garš peptīds Kontrolē gastrointestinālo muskulatūru
Vazoaktīvais zarnu peptīds 28aminoskābju garš peptīds Veidojas arī hipotalāma, inhibē pepsīna izdali u.c.
Somatostatīns 14 aminoskābju garš peptīds Inhibē insulina izdali u.c.
Substance P 11 aminoskābju garš peptīds Funkcionā CNS, daudzveidīga
Pankreatiskais polipeptīds PP 26 aminoskābju garš peptīds Inhibē insulina sekrēciju
Peptīds tirozīna tirozīna PYY 26 aminoskābju garš peptīds Inhibē kuņģa darbību
Neiropeptīds tirozīns NPY, neiropeptīds Y 36 aminoskābju garš peptīds Darbojas CNS kā oreksigēns faktors
Amfiregulīns 2 proteīni: 78 un 84 aminoskābju gari Epidermalā augšanas faktora
analogs
11-18.attēls. Šodien uzskata , ka kuņģa zarnu trakta šūnas producē vismaz 30 dažādus fizioloģiski aktīvus peptīdus, vairākiem no tiem ir nozīme centrālajā nervu sistēmā, un tie veidojas arī tur. Taukaudos veidojas leptīns - 167 aminoskābes, tas darbojas kā sātības faktors. Bez tam vēl adiponektīns, rezistīns, grelīns.
Ūdens uz sāļu maiņu regulējošie hormoni. .
Ūdens un sāļu maiņu regulē aldosterons, vazopresīns, renīna-angiotenzīna sistēma, atrija (un citi) natriurētiskie peptīdi. Netieši insulīns. Galvenais mehānisms ir regulēt nieru kanālīšos nātrija reabsorbciju un kālija izdali. Nātrija joni saista ūdeni.
Natriurētiskie peptīdi (NP) ir atklāti 80. gadu sākumā, un pamatojoties uz ģenētisko un aminoskābju homoloģiju tiek klasificēti trīs grupās: A, B un C.
Aktīvākie no šiem peptīdiem ir ANP un BNP .Visu izolēto NP kopēja struktūrāla pazīme ir 17 aminoskābju gredzena struktūra, ko veido disulfīdasaite starp diviem Cys atlikumiem.
11-19. attēls. Atrija natriurētiskā peptīda struktūra.
Pie A grupas ir pieskaitami ANP un urodilatīns.
B grupu sastāda BNP un aldosterona sekrēciju inhibējošais faktors (ASIF).
C grupai pieder CNP
Renīna-angiotenzīna sistēma.
11-20. attēls. Renīna – angiotenzīna, bradikinīna sistēmu darbība. Praktiska nozīme ir angiotenzīnam asinsspiediena regulācijā.
Citokīni
Citokīni ir neimunoglobulīnu , neenzimātiskas dabas šūnu funkcijas regulējoši proteīni, kurus producē dažādas dzīvas šūnas. Šie regulatori darbojas pikomolārās koncentrācijās un regulē dažādas saimnieka organisma funkcijas.
Viņus var mēģināt iedalīt: 1) interferoni
2)interleikīni
a) limfokīni
b) monokīni
3) augšanas faktori
4)kolonijstimulētājfaktori
5)chemokīni
6)tumoru nekrozes faktori
7)transformējošie augšanas faktori
Šodien zināmo citokīnu skaits pārsniedz 100
Citokīnus sāk pielietot praktiski - lielāka nozīme ir: eritropoetīnam, interferoniem, granulocītu - makrofāgu kolonijstimulētājam faktoram , dažiem interleikīniem.
Interferoni.
Tiem ir antivirāla darbība, kura realizējas:
1)caur 2,5 - oligonukleotīdu veidošanos, kuri savukārt aktivē nukleāzes
2)caur eikariotu translācijas iniciācijas faktora eIF2 a kināzes aktivēšanu, kura fosforilē eIF2 tā 51. pozicijā esošo serīnu un tādejādi kavē vīrusu proteīnu translācijas iniciāciju ribosomās
Interferons Avots Primārā aktivitāte
INF un Makrofāgi, neitroflīlie leikocīti, dažas somatiskās šūnas Antivirāls efekts, inducē MHC I klases ekspresiju somatiskajās šūnās, aktivē dabīgās galētajšūnas (NK) un makrofāgus
INF Aktivē TH1 līdzētajšūnas un dabīgās galētaj šūnas (NK) Inducē MHC I klases ekspresiju somatiskajās šūnās, inducē MHC II uz antigēnprezentētājšūnām, aktivē makrofāgus, neitrofīlos, veicina šūnu imunitāti, antivīrusu efekts
11-21. attēls. Interferonu klases. (No: http://themedicalbiochemistrypage.org" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org/" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org/" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org/" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org/" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org/" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org/" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org/" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org/" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org/)
11-22 attēls. Latvijā 1983.g. tika atrasts pilnīgi oriģināls interferons: Inf - aN, kurš patentēts ārvalstīs. Patenta autoru vidū ir Prof. E.Grēns un vairāki citi Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju cetra esošie un bijušie darbinieki.
Interleikīni.
Interleikīns Avots Primārā aktivitāte
IL un Makrofāgi un citas antigēnprezentējošās šūnas (APC) Stimulē APC, T šūnas, proinflamators, akūtā fāze
IL-2 Aktivētas TH1 un NK šūnas Hematopoētisko B šūnu, T šūnu un NK šūnu aktivators
IL-3 Aktivētas T šūnas Hematisko progenitoršūnu stimulators
IL-4 Aktivētas TH2 šūnas B šūnu proliferācija
IL-5 Aktivētas TH2 un tuklās šūnas Eozinofīlo augšanas faktors
IL-6 Aktivētas TH2 šūnas un APC šūnas Akūtās fāzes atbilde
IL-7 Tīmuss un kaula smadzenes T un B limfopoēze
IL-8 Makrofāgi Hemoatraktants T šūnām un neitrofīlajiem
IL-9 T-šūnas Hematopoētisks un timopoētisks efekts
IL-10 Aktivētas TH2 šūnas, CD8+, B šūnas, makrofāgi Inhibē citokīnu produkciju
IL-11 Stromas šūnas Stimulē hematopoēzi un trombopoēzi
IL-12 B-šūnas, makrofāgi NK proliferācija, interferonu sintēze
IL-13 TH2 šūnas Il-4 līdzīga aktivitāte
11-23.attēls. Šodien pazīstami vismaz 37 interleikīni. Šeit attēloti vien 13. To funkcijas ir daudz sarežģītākas un daudzveidīgākas, nekā parādīts tabulā.
Citokīni - augšanas faktori. (No: http://themedicalbiochemistrypage.org" target="_blank" title="http://themedicalbiochemistrypage.org" class="postlink">http://themedicalbiochemistrypage.org)
Faktors Avots Aktivitāte Komentāri
PDGF, platlet derived growth factor, trombocītu augšanas faktors, Trombocīti, placenta Veicina saistaudu proliferāciju, glijas un gludo muskuļu šūnas Divas polipeptīdu virknes 3 dažādās formās AA, AB, BB
EGF, epidermal growth factor,epidermalais augšanas faktors Submaksillārie dziedzeri, Brunnera dziedzeris Veicina mezenhimālo, glijas un epitēlijšūnu proliferāciju
TGF , transforming growth factor, transformējošais augšanas faktors Visās transformētās šūnās Brūču dzīšana Līdzīgs EGF
FGF, fibroblast growth factor, fibroblastu augšanas faktors Dažādas šūnas Veicina dažādu saistaudu šūnu proliferāciju Vismaz 19 pārstāvji
NGF , nervous growth factor, nervu augšanas faktors Veicina neironu un aksonu augšanu Vairāki proteīni, arī ar onkogēnu aktivitāti
Eritropoetīns Nieres Eritropoēze
TGF , tranfsorming factor , transformējošais augšanas faktors Aktivētas TH1 un NK šūnas Pretiekaisuma darbība Vismaz 100 pārstāvji
IGF-I, insulin growth factor, insulīnam līdzīgais augšanas faktors Aknas Veicina dažādu šūnu proliferāciju Līdzīgs IGF-2, proinsulinam, saukts arī par somatomedīnu
IGF-II, insulin growth factor, insulīnam līdzīgais augšanas faktors Dažādas šūnas Veicina dažādu šūnu proliferāciju Līdzīgs IGF-I, proinsulinam
11-24. attēls. Daži citokīni - augšanas un transformējošie augšanas faktori .
Vairākiem no tiem ir praktiska nozīme.
11-25.attēls. Cilvēka normālā eritropoetīna primārstruktūra un glikozilēšanās vietas
Hemokīni.
Hemokīnus var pieskaitīt (eksistē arī citi dalījumi) citokīniem, kuri veicina hemotaksi.
11-26.attēls. Fagocītu virzīšanos iekaisuma vietas virzienā veicina hemokīni.
Hemokīnus dala četrās klasēs atkarībā no disulfīda saišu skaita un rakstura (8-10 kDa)
11-27.attēls. Hemokīni ir 80-100 aminoskābju atlieku gari proteīni un savā struktūrā veido dažādas disulfīdu saites. (No Wikipedia).
Steroīdhormoni.
Steroīdu biosintēzes izejprodukts ir holesterīns
Vispār pie steroīdiem pieder dažādas dabas vielas:
žultsskābes
sirds glikozīdi (strofantīns, ouabaīns)
steroīdie alkaloīdi (gollarinīns)
kalciferoli
steroīdie saponīni (digitonīns).
Steroīdhormoni:
dzimumhormoni -
zīdītājos: androgēni (19 C- androstāna atvasinājumi)
estrogēni (18 C - estrāna atvasinājumi)
progestīni (21 C - pregnāna atvasinājumi)
kukaiņos: ekdizons, ekdisterons
augos: ekdisterons
virsnieru garozas hormoni -
glikokortikoīdi
mineralokortikoīdi
11-28.attēls. Steroīdhormonu biosintēzes shēma. (Attēls pēc Nelson&Cox,Lehninger Principles of Biochemistry, 2000).
Virsnieres hormoni
Virsnieres garozā (cilvēkam):
1. Glikokortikoīdi –
kortizols 11b, 17a, 21 trioksi ,D4 pregnēn, 3,20-dions; kortikosterons 11b, 21 dioksi ,D4 pregnēn, 3,20-dions; kortizons 17a, 21 dioksi ,D4 pregnēn, 3,11,20-trions; dezoksikortizols 17a, 21 dioksi ,D4 pregnēn, 3,20-dions; dehidrokortikosterons 21 oksi ,D4 pregnēn, 3,11,20-trions.
Dienā cilvēkam sintezējas ~20 mg kortizola, 3 mg kortikosterona
Ietekme uz olbaltumvielu maiņu:
Aknās pastiprinās proteīnu metabolisms – aminoskābes noārdās, bet notiek arī intensīva proteīnu sintēze- aknās pozitīva slāpekļa bilance muskuļaudos, limfātiskajā sistēmā , ādā proteīni pārsvarā noārdās, lai oglekļa skeletus izmantotu glikoneogenēzei. Organismā kopumā iestājas negatīva slāpekļa bilance.
Pie glikokortikīdu hiperprodukcijas – Kušinga sindroms, deficīta – Addisona slimība
Ietekme uz cukuru vielu maiņu:
aktivējas glikoneogenēzes enzīmi, asinīs hiperglikēmija, aknās pieaug glikogēna daudzums.
Ietekme uz lipīdu maiņu:
Notiek lipīdu mobilizācija no taukaudiem, bet aknās pastiprinās triglicerīdu sintēze
Glikokortikoīdiem ir pretiekaisuma un imunosupresīva darbība:
11-29.attēls. Glikokortikoīdi galarezultātā kavē fosfolipāzi A2 , jo veicina lipokortīnu (anneksīnu) veidošanos. Anneksīni ir plaši izplatīta šūnu proteīnu grupa. Fosfolipāzes ir dažādas un dažādi ir to katalizēto reakciju produkti: diacīlglicerīni, inozitolfosfāti, inozitolfosfatīdi, lizofosfatīdi. Daži no tiem pilda arī sekundāro ziņnešu funkcijas iekaisuma reakcijās.
2. Mineralokortikoīdi-
aldosterons 11b,21-dioksi ,D4 pregnēn,18-aldo,3,20-dions
3. Androgēni un estrogēni (nedaudz)
Virsnieres serdē:
1. Adrenalīns
2. Noradrenalīns
Dzimumhormoni sintezējas gonādās, arī virsnieres garozā un placentā. Diennaktī sintezējas:
Androgēni - ♂ - 6-10 mg
♀- 0,4 mg
Izteikta anaboliska darbība. Pozitīva slāpekļa bilance. Reproduktīvā funkcija.
Estrogēni- ♂ - 50 mkg
♀ - 250 mkg
Galvenokārt reproduktīvā funkcija. Drusku antilipolītiski, protektē pret osteoporozi.
Progestīni- neaktīvā periodā – 1-3 mg
grūtniecības laikā - 250 mg
♂ - 1 mg
Noārdoties: 1. ar NADPH2 reducējas A gredzens
2. bieži atšķeļas 20. un 21. ogleklis,
3. 17. pozicijā ir ketogrupa – 17 –ketosteroīdi
4. 3. pozicijā α, vai β konfigurācijā hidroksilgrupa
5. konjugējas ar glikuronskābi vai sulfātu
Hormoni taukskābju atvasinājumi – eikozanoīdi
Klasiskie:
1)Prostaglandīni
2)Prostaciklīni prostanoīdi
3)Tromboksāni
4)Leikotriēni
Neklasiskie:
1) Hepoksilīni
2) Rezolvīni
3) Izoprostāni
4) Lipoksīni
5) Izofurāni
6) Epi-lipoksīni
7) Epoksi-eikozatriēnskābes
 Endokannabinoīdi (arahidonīl-etanolamīds)
11-30. attēls. Dažu prostaglandīnu struktūras. Visi veidojas no eikoza- triēn, pentaēn- tetraēnskābes (arahidonskābe).
Hormonalā statusa novērtēšanas principi
1. Regulējoša orgāna funkcionālais stāvoklis
2. Regulējamo mehānismu funkcionālais stāvoklis
3. Hormona sintēzi, sekrēciju, inaktivāciju un izvadīšanu:
a) koncentrāciju bioloģiskos šķīdumos
b) daudzumu diennakts ritmā
c) pēc funkcionālām provēm
d) pēc receptoru stāvokļa
e) pēcreceptora etapus
f) rādītāju kompleksu
Diferenciācijas un šūnu novecošanās regulācija – svarīgākais , neatrisinātais bioloģijas jautājums.
Programmētās šūnu nāves - apoptozes regulācija
Apoptoze , termins, kuru ieviesa John Kerr ~ 1960.g., lai apzīmētu morfoloģiski atšķirīgu šūnu bojāejas veidu:
1.Nekroze 2.Apoptoze
Raksturīga iekaisuma reakcija: Šūna “saburzās”, hromatīns kondensējas
šūna uzbriest, plīst organellas, kodola malā,
izplūst proteolītiskie enzīmi, DNS fragmentējas, rodas apoptotiskie ķermenīši,
piedalās citokīni no šūnas nekas neizplūst
Pie nekrozes svarīgas proteāzes:
Trīs nozīmīgakās proteināžu grupas
1) katepsīni - lizosomās (aktivācijai nozīmīgs pH)
2) kalpaīni - citoplazmā (aktivē kalcija ioni)
3) kaspāzes -citoplazmā (aktivē citas kaspāzes).
Apoptotiski noārdās, piemēram:
1. T-limfocīti tīmusā – 95%
2. Pie autoimūnā diabēta beta šūnas pankreasā
3. Ar imūnsistēmas palīdzību vīrusinficētas šūnas
4. Šūnas ar bojātu DNS
5. Rēķina, ka ik dienu no cilvēka 1014 šūnu 1011 nomainās
11-31.attēls. Apoptozes mehānismi ir vairāki, bet beigās vienalga rodas kaspāze-3.
3. Vēl izšķir šūnu bojāeju pēc t.s. autofāgijas mehānisma, bet tas raksturots mazāk.
Paškontroles jautājumi vielu maiņas regulācijā
1. Kā citidīlskābe ietekmē aspartātkarbamoīltransferāzes aktivitāti
2. Kas ir operons un vai tas ir eikariotu vai tikai prokariotu šūnās
3. Kādēļ fibroblasti sintezē kollagēnu, bet hepatocīti albumīnu
4. Kuru hormonu biosintēzi ietekmē somatostatīns
5. Kādas ir galvenās hormonu receptoru grupas (nosauciet vismaz 4)
6. Par kādiem hormoniem sašķeļas proopiomelanokortikotropīns
7. Kādēļ somatotropīnu iegūst ar rekombinantu biotehnoloģijas paņēmienu
8. Kādi ir vazopresīna sinonīmi
9. Kuri hormoni ietekmē kalcija apriti
10.Kuri hormoni ietekmē nātrija un kālija jonu apriti
11.Kuru hormonu ievadīšana izsauc hiperglikēmiju
12.Kuru hormonu ievade izraisīs negatīvu slāpekļa bilanci
13.Kuru hormonu ievade izraisīs pozitīvu slāpekļa bilanci
14.Kurus hormonus var lietot perorāli un kurus tikai parenterāli, kādēļ
15.Kādus sekundāros mesendžerus hormonālo signālu realizācijā variet nosaukt
16. Kādi ir tireoīdo hormonu mērķa orgāni
17. Vai testosterons veidojas arī sievietes organismā
18.Kuri hormoni ir insulīna agonisti un kuri antagonisti
19. Kuri hormoni un t.s. hormonoīdi regulē asinsspiedienu
20.Kuri hormoni nesatur slāpekli
21.Kādēļ glikokortikoīdus lieto kā imunosupresantus
22.Kāda ir askorbīnskābes loma hormonu biosintēzē. Kuru hormonu
23. Kādēļ bailes pirms eksāmena nevar izsaukt sirdstrieku un smadzeņu darbības
kavēšanu
.
noteikti labs! | | Offline | | |
Dzvile  
| |  Kopš: 19. Dec 2005
Ziņojumi: 5863
Braucu ar: Čupu ar lūžņiem un diviem BMW.
| Zoo 
Topika pagarinājums.Reliģiskajime un Rasu disputiem,kā arī topošajiem pataloganatomiem?
-----------------
"The quieter you become the more you can hear." | | Offline | | |
| Speed3 | | Kopš: 04. Jun 2002
No: Rīga
Ziņojumi: 12719
Braucu ar: a/m BMW
| Kādam vismaz palīdz, ja nē, tad vismaz uzjautrina.
Svētīgu dienu. 
-----------------
IHTIS | | Offline | | |
VMR  | |  Kopš: 07. May 2006
Ziņojumi: 10301
Braucu ar: sporta variantu
| Nav cita Dieva kā vien patfizioloģija un J. Leja ir viņas pravietis  | | Offline | | |
| Zoo | | Kopš: 27. Sep 2007
Ziņojumi: 7814
Braucu ar: God bless mr. Dunning and mr. Kruger
|
25 Nov 2012, 10:55:35 VMR rakstīja:
Nav cita Dieva kā vien patfizioloģija un J. Leja ir viņas pravietis
aummmmm | | Offline | | |
| Zoo | | Kopš: 27. Sep 2007
Ziņojumi: 7814
Braucu ar: God bless mr. Dunning and mr. Kruger
| nee, nu es aizgaaju pa speeda norādīto ceļu, ieraudziju tekstu, izlasiju, ņihuja nesapratu, tad atvēru gūglē pirmo referātu fizioloģijā, un tur man viss bija daudz maz skaidrs. 
pieņemu ka tā lekcija citiem izsauca tādu pašu reakciju kā man speeda svētie raksti- vārdu daudz, a saprast neko nevar  | | Offline | | |
|
|
| Speed3 | | Kopš: 04. Jun 2002
No: Rīga
Ziņojumi: 12719
Braucu ar: a/m BMW
|
25 Nov 2012, 11:04:55 Zoo rakstīja:
nee, nu es aizgaaju pa speeda norādīto ceļu, ieraudziju tekstu, izlasiju, ņihuja nesapratu, tad atvēru gūglē pirmo referātu fizioloģijā, un tur man viss bija daudz maz skaidrs.
pieņemu ka tā lekcija citiem izsauca tādu pašu reakciju kā man speeda svētie raksti- vārdu daudz, a saprast neko nevar
Vai Tu gribēji saprast???
-----------------
IHTIS | | Offline | | |
| Dzvile
| | Kopš: 19. Dec 2005
Ziņojumi: 5863
Braucu ar: Čupu ar lūžņiem un diviem BMW.
|
25 Nov 2012, 11:14:23 Speed3 rakstīja:
Vai Tu gribēji saprast???
Vai ir svarīgi saprast 
-----------------
"The quieter you become the more you can hear." | | Offline | | |
| Zoo | | Kopš: 27. Sep 2007
Ziņojumi: 7814
Braucu ar: God bless mr. Dunning and mr. Kruger
| medicīnā ir svarīgi saprast.
reliģijā tas nav tik būtiski.
| | Offline | | |
| Zoo | | Kopš: 27. Sep 2007
Ziņojumi: 7814
Braucu ar: God bless mr. Dunning and mr. Kruger
|
25 Nov 2012, 11:14:23 Speed3 rakstīja:
25 Nov 2012, 11:04:55 Zoo rakstīja:
nee, nu es aizgaaju pa speeda norādīto ceļu, ieraudziju tekstu, izlasiju, ņihuja nesapratu, tad atvēru gūglē pirmo referātu fizioloģijā, un tur man viss bija daudz maz skaidrs.
pieņemu ka tā lekcija citiem izsauca tādu pašu reakciju kā man speeda svētie raksti- vārdu daudz, a saprast neko nevar
Vai Tu gribēji saprast???
pirms gadiem 20-22 varbut arii gribēju.
ar laiku pārgēja... | | Offline | | |
| VMR | | Kopš: 07. May 2006
Ziņojumi: 10301
Braucu ar: sporta variantu
| Dieva miers ir augstāks kā cilvēka saprašana™ [ Šo ziņu laboja VMR, 25 Nov 2012, 11:27:41 ] | | Offline | | |
| Speed3 | | Kopš: 04. Jun 2002
No: Rīga
Ziņojumi: 12719
Braucu ar: a/m BMW
|
25 Nov 2012, 11:19:21 Dzvile rakstīja:
25 Nov 2012, 11:14:23 Speed3 rakstīja:
Vai Tu gribēji saprast???
Vai ir svarīgi saprast
No mana skatpunkta jā, no tava droši vien nē.
-----------------
IHTIS | | Offline | | |
| Speed3 | | Kopš: 04. Jun 2002
No: Rīga
Ziņojumi: 12719
Braucu ar: a/m BMW
|
25 Nov 2012, 11:22:49 Zoo rakstīja:
25 Nov 2012, 11:14:23 Speed3 rakstīja:
25 Nov 2012, 11:04:55 Zoo rakstīja:
nee, nu es aizgaaju pa speeda norādīto ceļu, ieraudziju tekstu, izlasiju, ņihuja nesapratu, tad atvēru gūglē pirmo referātu fizioloģijā, un tur man viss bija daudz maz skaidrs.
pieņemu ka tā lekcija citiem izsauca tādu pašu reakciju kā man speeda svētie raksti- vārdu daudz, a saprast neko nevar
Vai Tu gribēji saprast???
pirms gadiem 20-22 varbut arii gribēju.
ar laiku pārgēja...
Nu re, pats atbildēji, negribi vairs saprast, bet kādreiz gribēji.
Un vēl "varbūt"...
-----------------
IHTIS | | Offline | | |
| Speed3 | | Kopš: 04. Jun 2002
No: Rīga
Ziņojumi: 12719
Braucu ar: a/m BMW
|
25 Nov 2012, 11:22:06 Zoo rakstīja:
medicīnā ir svarīgi saprast.
reliģijā tas nav tik būtiski.
Apšaubāms teksts, protams atkarīgs, kā mēs to priekš sevis iztulkojam.
Domāju, ka svarīgākā lieta šeit būtu saprast vai cilvēks ir garīgs?
-----------------
IHTIS | | Offline | | |
|
|
| Zoo | | Kopš: 27. Sep 2007
Ziņojumi: 7814
Braucu ar: God bless mr. Dunning and mr. Kruger
| ko nozīmē- garīgs?
tehniski "gars" piemīt ikvienai saprātīgai būtnei. Vai tikai viņa spēj to izmantot?
citiem vārdiem- vai būtne ir savā vietā? | | Offline | | |
| Speed3 | | Kopš: 04. Jun 2002
No: Rīga
Ziņojumi: 12719
Braucu ar: a/m BMW
|
25 Nov 2012, 11:49:13 Zoo rakstīja:
ko nozīmē- garīgs?
tehniski "gars" piemīt ikvienai saprātīgai būtnei. Vai tikai viņa spēj to izmantot?
citiem vārdiem- vai būtne ir savā vietā?
Ok, teiksim tā, vai Tev ir dvēsele?
Esmu centies drusku pastudēt medicīnu šizofrēnijas un vēža jautājumā, nedabuju atbildes...
Tāpēc atstāju medicīnu dakteru ziņā.
Es ticu, ka dakteri ir Dieva doti un katram sava kompetence.
Es ejot pie zobārsta neprasu kā viņš labos manus zobus, kādus instrumentus lietos. Tā ir viņa kompetence, savukārt, ja vēlēšos par to diskutēt, sākšu studēt medicīnu.
[ Šo ziņu laboja Speed3, 25 Nov 2012, 11:57:48 ]
-----------------
IHTIS | | Offline | | |
| Zoo | | Kopš: 27. Sep 2007
Ziņojumi: 7814
Braucu ar: God bless mr. Dunning and mr. Kruger
| gan jau ka nav.
zemapziņā sēž vecāku un sabiedrības ieaudzināts konkrēts uzvedības modelis ar visiem tabu un t.sk. fizioloģiski regulētajiem nosacijumiem un refleksiem.
sevī daļiņu no Dieva nesaskatu- esmu labāks | | Offline | | |
| Zoo | | Kopš: 27. Sep 2007
Ziņojumi: 7814
Braucu ar: God bless mr. Dunning and mr. Kruger
| uz šizu atbilžu nav.
par vēzi ir zināms diezgan daudz. abas šīs ligas ceļo pārsvarā ģenētiskā līmenī no paaudzes uz paaudzi. advancēts lietotājs paskatās kādā augsnē sēj savu sēklu | | Offline | | |
|
Moderatori: 968-jk, AV, BigArchi, BlackMagicWoman, GirtzB, Lafter, Mberg, PERFS, RVR, Staris, SteelRat, VLD, kolhozs, linda, maxell, mrc, noisex, smudo
|
