Online
Pašreiz BMWPower skatās 131 viesi un 13 reģistrēti lietotāji.
|
Tēma: Reliģiskiem, rasu un filozofiskiem disputiem v3.5
Autors | Ziņojums |
EsPac | | Kopš: 25. Jul 2004
Ziņojumi: 1230
Braucu ar: K2
| Atjautības uzdevums mūsu kristīgajiem (un varbūt ne tikai) draugiem. Izlasiet pasaku un atbildiet uz vienu jautājumu - kurš no aprakstītajiem tēliem ir nesis vislielāko upuri - vai nu tēvs, vai līgavainis, vai kāzu viesi, vai virtuves pārzinis, vai laupītājs, vai vientulis, vai meitenes sirdsmīļais — kas gan pēc jūsu domām no viņiem visiem bija visvairāk uzupurējies.
Lepnais bruņinieks, kuram pieder staltā lielā pils viņpus upes, nolēma kādu dienu, ka viņš atdos savu meitu par sievu bagātam un varenam vīram, kas viņai bija pieķēries ar visu savu sirdi. Bet jaunavai tas gaužām nepatika, jo viņa jau bija solījusies kādam citam un zvērējusi tam uzticību»
Te nu jaunava aizrakstīja vēstuli savam sirdsizredzētajam un pastāstīja viņam, ka tēvs viņu spiež piederēt kādam citam. — Tamdēļ es nu tūkstoškārtīgi no tevis atvados, viņa tam rakstīja, un lūdzu tevi pārlieku nenoskumt manis dēļ, jo savā sirdī es aizvien palikšu tev uzticīga.
Bet bruņinieks, viņas tēvs, atņēma sūtnim meitas vēstuli un slepeni sadedzināja to.
Tā pienāca viņas kāzu diena un viņa to apsveica ar rūgtām asarām. Bet baznīcā viņa vairs neraudāja; bēdas apzīmogoja viņas seju, un viņas vaibsti sastinga kā akmenī. Un visi cilvēki baznīcā raudāja par viņu.
Arī bruņinieks, viņas tēvs, redzēja, kā bēdas pārvērš un pārakmeņo meitas seju. Viņš nu nobijās par savu darbu. Un kad viņi atgriezās atpakaļ no baznīcas, viņš iesauca savu meitu torņa kambarī un sacīja viņai: — Mīļā, es esmu tev nodarījis lielu netaisnību. — Un kaut gan viņš bija lepns vīrs, viņš nokrita viņas priekšā ceļos un atzinās, ka izdarījis tik zemisku darbu un paņēmis viņas vēstuli. Viņš baidījies, ka viņas iemīļotais neatsteidzas ar saviem kalpiem, un neaizved viņu ar varu, kad izdzirdēs par viņas kāzām.
Viņa sacīja tēvam: — Lai tas ir tavs attaisnojums, tēvs, ka tu nezināji, cik lielu postu tu man nodari. — Un viņa izsteidzās laukā uz uzvelkamā tilta.
Te viņai pienāca klāt viņas līgavainis.
— Mīļā, kāpēc gan tavā sejā lasāmas lielas skumjas, viņš jautāja.
Te nu līgava viņam atteica: — Tādēļ, ka man ir sirdsmīļais, kam esmu zvērējusi uzticību.
Tad līgavainis viņai atteica: — Neesi par to tik pārliecīgi noskumusi. Mana mīla uz tevi ir tik liela, ka es ticu, neviens tevi nespēs padarīt laimīgāku kā es.
— Tā domā visi, kas mīl, viņa atbildēja.
— Saki, ko lai es daru, lai izgaisinātu skumjas tavā sejā, viņš jautāja, un es tev pierādīšu, ka runāju patiesību.
Te līgava saņēma visu savu drosmi un domāja: — Es viņam to teikšu, varbūt pats Dievs aizkustina viņa sirdi.
Un viņa nu pastāstīja, ka viņa un viņas sirdsizredzētais zvērējuši viens otram, ka ja viens no viņiem kļūst neuzticīgs otram, tad tam sava sirdsmīļotā kāzu dienā jādara sev gals. — Un tādēļ mans sirdsmīļais šodien nonāvēsies, sacīja līgava. — Un savā lielajā izmisumā viņa pakrita zemē un lūgdamies gulēja pie sava saderētā kājām. — Ļauj man pie viņa aiziet, pirms vēl viņš nav padarījis sev galu!
Un viņas sāpēm bija tik liela vara, ka — kaut gan viņas saderētais domāja: Ja es viņai ļauju iet pie tā, kuru viņa mīl, tad es viņu nekad vairs neredzēšu, viņš nespēja viņai pretoties un pārspēja sevi sacīdams: — Tu vari darīt, kā tev pašai izliekas labāki.
Tad viņa piecēlās un asarām acīs pateicās viņam. Pēc tam viņa iegāja atpakaļ kāzu zālē pie kāzu viesiem, kas jau sēdēja pie mielasta galdiem un dedzīgi gaidīja, ka uz šķīvjiem: parādīsies kāzu gardumi, jo viņi visi bija stipri izsalkuši pēc garā jājiena uz baznīcu un pēc garās meses.
— Mani mīļie kāzu viesi, vīri un sievas, — sacīja līgava, man jums jāpaziņo, ka ar sava vīra atļauju es šovakar došos pie sava sirdsizredzētā. Jo viņš šodien grib darīt sev galu, tamdēļ ka es esmu kļuvusi viņam neuzticīga. Tagad es iešu pie viņa un pateikšu viņam, ka mani piespieda. Nebrīnaties, ka es eju pati viņam aiznest šo vēsti, jo šī vēsts ir tik svarīga, ka to nevar uzticēt nevienai vēstulei, un arī nevienam sūtnim, kas būtu pietiekoši drošs un uzticams. Bet es lūdzu jūs: ēdiet un dzeriet un esiet līksmi, kamēr es esmu projām. Jo es nākšu atkal atpakaļ, tikko būšu savu sirdsmīļo izglābusi no nāves.
Un kad kāzu viesi dzirdēja, cik lielas ir viņas bēdas, un kādas briesmas viņai draud, viņi visi raudāja un sacīja līgavai: Mēs nekādā ziņā neēdīsim un nedzersim, kamēr tevi nospiež tik lielas sāpes. Ej vien, un kad tu atgriezīsies, tad mēs sāksim mieloties.
Un viņi visi piecēlās no galdiem.
Kad līgava gāja pār pilspagalmu, no virtuves atskanēja liels troksnis. Kāds mazs zēns no kalpotāju pulka bija aizsteidzies pie galvenā pavāra un virtuves pārziņa un bija pastāstījis viņam, ka mielasts jāatliek uz vairākām stundām. Virtuves pārzinis bija dziļi sarūgtināts, ka, visi viņa cepeši un visi gardie ēdieni tagad samaitāsies. Viņš aiz dusmām iespieda lielu sviesta piku ugunī, grozu ar olām viņš trieca pret virtuves akmens plātnēm un pašu zēnu viņš sašutis izmeta laukā pa durvīm, un kad tas tur nu tā gulēja pārkritis pār slieksni, viņš pacēla roku ar slotas kātu un grasījās tam sist.
Bet kad līgava iznāca pils pagalmā, viņa lūdza virtuves pārzini, lai tas atlaiž mazo zēnu. Un pavārs nespēja viņas lūgumam pretoties un viņš vairs nesita puišeli. Viņš iesaucās: Lai slavēts tas Kungs, kas tevi radījis tik daiļu un piemīlīgu! Es tevi nekad vairs neapbēdināšu. Un viņš uzglabāja visus ēdienus daudzas stundas un neteica vairs neviena, skarba vārda.
Līgava nu devās viena pati cauri lielajam mežam, jo viņa gribēja kājām aiziet pie sava sirdsmīļā un gluži viena pati bez pavadoņa, tā kā lielā postā mēdz doties svētās Dievmātes baznīcā.
Bet tur mežā dzīvoja kāds nemiera gars, kāds vīrs, kas nodarbojās ar laupīšanu. No savas paslēptuves viņš redzēja līgavu nākam. Viņas pirksti bija izrotāti gredzeniem, galvā tai bija zelta kronītis, smaga sidraba josta ap vidu un dārgas pērles ap kaklu. Te nu laupītājs runāja pats pie sevis: — Tā ir tikai nevarīga sieviete, es viņai atņemšu visas rotas, un tad man pietiks bagātības visam mūžam. Tad varu doties uz kādu citu zemi, varu atstāt šo nožēlojamo dzīvi te mežā un varu atkal kļūt godīgs cilvēks,
Bet jo tuvāk nāca līgava un jo skaidrāki bija saskatāma viņas seja, jo bezspēcīgāks viņš kļuva. Jo Dievs bija viņu radījis ļoti daiļu un piemīlīgu. Viņš domāja: — Es taču nevaru; viņai pāri darīt. Viņa ir līgava, un es nevaru ļaut šai daiļajai jaunavai atgriezties kāzu namā gluži aplaupītai. — Un viņš sajuta bijību pret Dievu, kas šo sievieti bija tik skaistu radījis, un ļāva viņai iet savu ceļu.
Tai pašā mežā dzīvoja kāds vecs eremits, kas savu ķermeni tādējādi pārbaudīja, ka palika veselas sešas dienas nomodā un gulēja tikai katru septīto dienu. Viņš bija devis sev solījumu, ja viņam septītajā dienā neiznāks laiks gulēt, tad viņam atkal jāpavada nomodā nākošās sešas dienas. Viņš domāja, ka Dievam tas būs patīkami, ka viņš sev uzliek tādu pārbaudījumu. Un tagad patlaban viņa septītā diena jau bija gandrīz, galā, un viņam vēl nebija iznācis brīvs brīdis gulēšanai, jo daudzi slimi un nelaimīgi cilvēki bija viņu uzmeklējuši un griezušies pie viņa pēc padoma savās bēdās. Bet kad nu vientulis viņus visus bija atlaidis un patlaban gribējis doties pie miera un drusku nosnausties, viņš pamanīja līgavu, kas nāca pa meža biezokni. Un viņš domāja pie sevis: — Kā gan šī gājēja tiks pāri strautam, kas pa nakti tik stipri uzplūdis un izrāvis tiltu?
Un viņš atstāja savu guļas vietu un devās viņai līdz pie strauta, pacēla viņu sev plecos un pārnesa ūdenim pāri. Un kad viņš atkal atgriezās savā alā, viņa laiks jau bija garām, un viņam vajadzēja palikt nomodā vēl sešas dienas šīs svešās sievas dēļ. Bet viņš to nenožēloja, jo no līgavas izstaroja tik liela burvība, ka visi, kas vien viņu redzēja, bija laimīgi, ja viņai kaut kā varēja palīdzēt.
Tā nu līgava beidzot nonāca pie sava sirdsmīļotā sliekšņa. Viņas mīļais bija ieslēdzies savā istabā un bija aizslēdzis durvis smagiem aizslēgiem, Un kad viņa klauvēja, viņš negribēja durvis atdarīt. Viņš jau bija izvilcis zobenu un gribēja padarīt sev galu.
Te nu viņa vairs nespēja ne saukt, ne lūgt, jo viņas balss aizžņaudzās bailēs. Bet viņas karstās; asaras smagi pilēja uz akmens plātnēm, un cauri ozola durvīm viņš dzirdēja, kā viņa elso un raud. Viņā klausoties viņš vairs nespēja sevi nogalināt un beidzot viņš atslēdza durvis.
Tur viņa nu stāvēja viņa priekšā lūgšanā saliktām rokām un stāstīja, kā viņa tikusi piespiesta. Un kad viņš redzēja, ka viņa vēl aizvien viņu mīl, viņš apsolīja viņai vairs neņemt sev dzīvību. Tad viņa cieši pieglaudās savam, sirdsmīļajam, un viņš viņu noskūpstīja, un viņi abi izjuta vienā un tai pašā laikā, cik liels prieks un cik lielas sāpes var patverties cilvēka sirdī.
Tad viņš sacīja viņai: — Tagad tev jāiet, jo tu piederi citam. — Un viņa atteica: — Kā gan lai es to varu?
Bet bruņinieks, kas viņu mīlēja, izrāvās no viņas skavām un teica: — Es negribu apbēdināt to, kas tevi laida pie manis nākt. — Un viņš lika apseglot divus zirgus un jāja viņai līdz uz viņas tēva mājām.— — — | Offline | | |
VMR | | Kopš: 07. May 2006
Ziņojumi: 10301
Braucu ar: sporta variantu
| Kāzu viesi, viennozīmīgi | Offline | | |
Speed3 | | Kopš: 04. Jun 2002
No: Rīga
Ziņojumi: 12719
Braucu ar: a/m BMW
|
06 Nov 2012, 12:09:55 EsPac rakstīja:
Pēc konteksta tur nevar izspriest, ka 3 ļimoni zaļo būtu alkatība. Cilvēks ir palicis bez kājas, tādēļ zaudējis darbu (droši vien picas vadājis vai iznēsājis). Džekam pēc ģīmja izskatās zem 40, tātad vēl vismaz gadi 30 varēja strādāt. Aldziņa pieņemu kādi 3000$ mēnesī tāpat būs bijusi (to var sagooglēt, bet paziņa līdzīgu ciparu minēja). Tātad viņš atlikušajā darba mūžā būtu nopelnījis 3000x12x30=1080000$ 3 ļimoni ir 3x vairāk, bet optimisms nav slikta lieta Iespējams ierēķinājis iespējamo algas pielikumu. Par notikuma apstākļiem arī aptuveni skaidrs - tīrīja kaut kādu akmens kluci, kas nebija kārtīgi nostiprināts - vienīgā skrūve nav turējusies, tas rakstā pieminēts.
06 Nov 2012, 11:39:25 Speed3 rakstīja:
Atšķirība no tevis, es skatos iekš konteksta.
Tas labi, ka viņš bez kājas ir optimists.
----------------- IHTIS | Offline | | |
EsPac | | Kopš: 25. Jul 2004
Ziņojumi: 1230
Braucu ar: K2
| Žēl, ka žurnālisti nebija pieminējuši kāda pēc notikušā ir šī jeņķa attieksmi pret pielūdzamo tēlu
06 Nov 2012, 14:48:19 Speed3 rakstīja:
Tas labi, ka viņš bez kājas ir optimists.
| Offline | | |
Speed3 | | Kopš: 04. Jun 2002
No: Rīga
Ziņojumi: 12719
Braucu ar: a/m BMW
|
06 Nov 2012, 15:52:35 EsPac rakstīja:
Žēl, ka žurnālisti nebija pieminējuši kāda pēc notikušā ir šī jeņķa attieksmi pret pielūdzamo tēlu
06 Nov 2012, 14:48:19 Speed3 rakstīja:
Tas labi, ka viņš bez kājas ir optimists.
Interesanti noformulēji, nēesi gadījuma jehovas liecinieks?
----------------- IHTIS | Offline | | |
sasha_belijs | | Kopš: 05. Sep 2006
Ziņojumi: 20315
Braucu ar: nošautu musaru bagāžniekā
|
06 Nov 2012, 12:23:13 EsPac rakstīja:
ļer, ļer, ļer...
atjautīgs gan neesmu, bet es balsoju par eremītu[ Šo ziņu laboja Amaru, 07 Nov 2012, 06:04:44 ] | Offline | | |
Speed3 | | Kopš: 04. Jun 2002
No: Rīga
Ziņojumi: 12719
Braucu ar: a/m BMW
| Jūsu lēnība lai kļūst zināma visiem cilvēkiem!
Fil 4:5.
Visiem cilvēkiem! Vai patiešām visiem?
Vai tas nav par daudz prasīts?
Jo ir taču cilvēki, kuri mums „krīt uz nerviem”, ar kuriem „nespējam saprasties”, ar kuriem vienkārši netiekam galā. Ar tādiem cilvēkiem – atkarībā no mūsu temperamenta – mēs apejamies salti, nervozi vai dusmīgi. Katrā ziņā mēs liekam tiem sajust mūsu nepatiku pret tiem.
Bet tad mums ceļā nostājas Dieva Vārds. „Tas ir grēks, kā tu izturies!” tas saka. Jā , grēks! Gluži tāpat kā slepkavība, laulības pārkāpšana un zādzība ir grēki.
„Bet tas taču ir pavisam kaut kas cits!” saslejas mūsu sirds. „Nē, tieši tas pats!” – Dieva Vārds tev saka. „Tu negribi paklausīt Dieva gribai. Un tas ir grēks!”
Tas ir liels vārds: „Jūsu lēnība lai kļūst zināma visiem cilvēkiem!” un to jau skaidri parāda kāds notikums. Tas mums stāsta, kā Kungs Jēzus cilvēcīga vājuma brīdī ir dzīvojis šo vārdu.
Ģetzemanes dārzs. Nakts pirms Viņa ciešanām. Jūda dod Viņam savu nodevēja skūpstu. Rupjš vajātāju bars sagrābj Viņu. Šajā acumirklī Pēteri satvēra dusmas. Viņš izrāva zobenu un nocirta ausi Malham – kādam no kalpiem.
Un tad sākas mežonīgs juceklis! Naids un kliedzieni! Bet Jēzus apsauc Pēteri un dziedina Malham ausi. Un tad Viņš pasniedz savas rokas – saistīšanai. „Lēnība – visiem cilvēkiem!”
+ + +
Kungs! Lai Tavs Svētais Gars veido mūs pēc Tavas līdzības!
Āmen.
----------------- IHTIS | Offline | | |
EsPac | | Kopš: 25. Jul 2004
Ziņojumi: 1230
Braucu ar: K2
| Atbilde uz vakardienas atjautības uzdevumu ir šāda:
Stāsts jau ilgus laikus tiek uzskatīts kā līdzeklis izzināt, kas īsti slēpjas cilvēka sirds dziļumos. Ja vien šo stāstu labi prot izmantot, tad tas ir kā tīkls zvejnieka rokās. Gluži tāpat kā tīklu gremdē jūras dzelmē, lai saķertu zivis, gluži tāpat arī šis nostāsts gremdējas cilvēku sirdīs un tad izvelk dienas gaismā grēkus, kas apkarojami un iznīcināmi.
Ar šo stāstu noskaidro, kāds no septiņiem nāves grēkiem gan varētu būt svešnieka grēks, — raugoties pēc tā, kā viņš atbildēs, vai nu tēvs, vai līgavainis, vai kāzu viesi, vai virtuves pārzinis, vai laupītājs, vai vientulis, vai meitenes sirdsmīļais — kas gan pēc viņa domām no viņiem visiem bija visvairāk uzupurējies; un tā izdotos izzināt, kāds netikums valdīja svešnieka dvēselē, vai tā bija augstprātība, greizsirdība, dusmas, skopums, slinkums, vai ļauna iegriba, kurš no šiem grēkiem bija atradis mājas vietu svešnieka dvēselē. Jo to, ko viņš apbrīnotu pie otra, tas viņam pašam nāktos visgrūtāk izdarīt vai upurēt.
06 Nov 2012, 18:59:34 geits rakstīja:
Par to pasaku...ja Tēvs sadedzināja vēstuli,tad mīļotais tak neuzzināja utt....vai ari es ko palaidu garām?
Par upurēšanu neko nerubiju...
| Offline | | |
|
EsPac | | Kopš: 25. Jul 2004
Ziņojumi: 1230
Braucu ar: K2
| Nesapratu ideju?
06 Nov 2012, 18:38:03 Speed3 rakstīja:
Interesanti noformulēji, nēesi gadījuma jehovas liecinieks?
| Offline | | |
HuunsLV | | Kopš: 12. Mar 2012
Ziņojumi: 1187
Braucu ar: e320
| lol desmitniekaa
| Offline | | |
Tune-L | | Kopš: 12. Jun 2002
No: Rīga
Ziņojumi: 20374
Braucu ar: BMW 3GT, BMW 4Gran Coupe, Volvo V50 R-Design
| http://thepopulist.net/2010/12/22/the-rockefell...ily-secret-jews/
----------------- Patiesība mūsdienās tiek uzskatīta par naida runu. | Offline | | |
EimZ | | Kopš: 09. Jan 2008
No: Daugavpils
Ziņojumi: 3763
Braucu ar:
| lol desmitniekā
You cannot express the holy in terms made for the profane; but you can discuss the profane in terms made for the holy.
Nassim Nicholas Taleb[ Šo ziņu laboja EimZ, 07 Nov 2012, 10:32:15 ]
----------------- Paldies par manu ļoti svarīgo viedokli, bez kura šis Visums vienkārši neizdzīvos!™ | Offline | | |
HuunsLV | | Kopš: 12. Mar 2012
Ziņojumi: 1187
Braucu ar: e320
| jaa protams...tev nekad nesaprast makaronu briesmonja majestaatiskumu - intelekts par iisu sorry | Offline | | |
EimZ | | Kopš: 09. Jan 2008
No: Daugavpils
Ziņojumi: 3763
Braucu ar:
| intelektuāli, sagremo
dignity before elegance, elegance before culture, culture before erudition, erudition before knowledge, knowledge before intellect, and intellect before results
----------------- Paldies par manu ļoti svarīgo viedokli, bez kura šis Visums vienkārši neizdzīvos!™ | Offline | | |
HuunsLV | | Kopš: 12. Mar 2012
Ziņojumi: 1187
Braucu ar: e320
| “Accept His Noodly Magnificence into your heart, into your soul, and ye shall forever be free. R'Amen.” | Offline | | |
HuunsLV | | Kopš: 12. Mar 2012
Ziņojumi: 1187
Braucu ar: e320
| haha http://www.delfi.lv/news/national/politics/last...du.d?id=42808974
kaads laikam vinjiem pashiem uzlika laastu un to vinji nonjemt nemaaceeja.. | Offline | | |
|
Speed3 | | Kopš: 04. Jun 2002
No: Rīga
Ziņojumi: 12719
Braucu ar: a/m BMW
| ...kas patīkams, kam laba slava...par to domājiet!
Fil 4:8.
Cik barga dvēseļu kopšana!
Te Bībele pieskaras mūsu visslepenākajai iekšienei – fantāzijai.
Nu, tas taču ir mūsu vispersonīgākais dvēseles lauks. Kāda tautas dziesma saka: „Domas ir brīvas! / Kas tās var uzminēt? / Tās nāk un klīst / Kā naksnīgas ēnas.../ Tā paliek vienmēr: / Ka domas ir brīvas!”
Bet Dieva Vārds mums skaidro: „Nē! Domas nav brīvas! Jēzus ir miris pie krusta, lai arī jūsu fantāzija kļūtu atpestīta un labais, gaišais Svētais Gars piepildītu jūsu sirdi!”
Kalna sprediķī Kungs Jēzus min vairākus piemērus:
„Kas uz savu brāli dusmo, tas sodāms tiesā.” „Jā, jā”, mēs sakām, „ir kāds cilvēks, kuru es slepus ienīstu. Savās domās es viņam jau desmit reiz esmu uzrakstījis pamatīgu vēstuli. Bet tās taču ir tikai domas! Tādēļ jau nevienam ļaunums neceļas!” „Tomēr!” saka Bībele, „tu kaitē pats sev. Tev ir tumsība sirdī!”
Jēzus saka: „Ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī!” – „Kā!?” mēs domājam, „nē, tās ir tikai domas, kas nekad nepārvērtīsies vārdos vai darbos. Kam tad tās kaitē?” Un Bībele atbild: „Tas kaitē tev! Tumsība ir tevī.
„Kas patīkams, kam laba slava – kas svēts un kas cildināms – par to domājiet!”
Kā tas iespējams? Jēzus saka: „Kas cilvēkiem nav iespējams, tas iespējams Dievam.”
Un vēlreiz: Jēzus atnāca un mira par mums, lai šķīstītu arī mūsu nabaga fantāziju.
+ + +
Kungs! Cik labi Tu zini, kas mums ir vajadzīgs.
Āmen.
----------------- IHTIS | Offline | | |
Speed3 | | Kopš: 04. Jun 2002
No: Rīga
Ziņojumi: 12719
Braucu ar: a/m BMW
|
08 Nov 2012, 10:19:59 BMW530 rakstīja:
Speed - ''visi man labi bija, ja es pats labs biju'''.
Pričom te mūžigi story tale par to, ka kāds par kādu mirst?
Citiem vārdiem, manas tautas paruna īsi un kodolīgi pasaka to, ko Tu pa puslapu uzrakstīji.
Doma tā pati, tikai bez līķiem.
Droši vien, ka tas atkarīgs, kas ir mūsu Dievs, vai pareizāk sakot kāds ir mūsu Dievs.
Par to labu esam, atkal jāatgriežās pie tā- kas ir cilvēks "kāds".
Pasaules pieredze rāda, ka tas īsti nestrādā.
Tātad runājot par reliģiju vai pareizāk sakot "mācību", tās ir tiaki divas:
1. kas balstās uz darbu vai nopelniem,
2. kas balstās uz Dieva žēlastību.
Ja runājam par upuri, vai kā tu izsakies miršanu vai līķiem, tad svarīgi būtu saprast, kas ar to domāts, vai pareizāk sakot jāsaprot upura jēga.
----------------- IHTIS | Offline | | |
Speed3 | | Kopš: 04. Jun 2002
No: Rīga
Ziņojumi: 12719
Braucu ar: a/m BMW
|
08 Nov 2012, 18:47:15 BMW530 rakstīja:
08 Nov 2012, 18:08:33 Speed3 rakstīja:
Pasaules pieredze rāda, ka tas īsti nestrādā.
Pasaules pieredze rāda, ka latviešu sakāmvārds nestrādā (nav gana vieds)?
Ok, nu tad pastāsti, ko vēl pasaules pieredze ''rāda'' (it sevišķi, ja runa ir par indivīdu)
Tātad runājot par reliģiju vai pareizāk sakot "mācību", tās ir tiaki divas:
1. kas balstās uz darbu vai nopelniem,
2. kas balstās uz Dieva žēlastību.
Ja runājam par upuri, vai kā tu izsakies miršanu vai līķiem, tad svarīgi būtu saprast, kas ar to domāts, vai pareizāk sakot jāsaprot upura jēga.
Tātad, bez upura nekas neies krastā, jo ''tā ir domāts'' ?
Par labo runājot, viennozīmīgi, ja runa ir par cilvēku attiecībām, tad no visiem spēkiem darīsim labu visiem līdzcilvēkiem, tas strādā, bet atkal un atkal ielūkojies savā sirdī, vai tu to vienmēr vari?
Man piemēram nesanāk. un pārsvarā novēroju, ka īsti neviens uz to nav spējīgs.
Tad nu ir nākošais, kā lai mēs nosakam, kas ir tas labais, kas ir tā mēraukla? Pēteris, Laimonis, Jānis???
Dzenieties pēc svētas dzīves! Neviens nav svēts, kā tikai Dievs! Kā mēs varam zināt kāds ir Dievs?
Par upuri runājot, no sākuma izzini sevi, tad turpināsim.
----------------- IHTIS | Offline | | |
Speed3 | | Kopš: 04. Jun 2002
No: Rīga
Ziņojumi: 12719
Braucu ar: a/m BMW
| Ceru, ka saprotam viens otru.
Es tev piekrītu, ka tikai es pats esmu uz ko varu skatīties, bet problēma tā, ka labo ko gribu nedaru, bet slikto ko negribu daru. Man tas nestrādā, esmu diezgan nožēlojams. Mana mēraukla ir Jēzus Kristus un tas strādā.[ Šo ziņu laboja Speed3, 08 Nov 2012, 19:10:48 ]
----------------- IHTIS | Offline | | |
|
Moderatori: 968-jk, AV, BigArchi, BlackMagicWoman, GirtzB, Lafter, Mberg, PERFS, RVR, Staris, SteelRat, VLD, kolhozs, linda, maxell, mrc, noisex, smudo
|