Vai savu BMW 750i E38 mainītu pret jauno BMW 760Li?
|
|
Man vienmēr šķitis, ka auto testi ir pārāk tehniski. Piekrītiet – auto tehnisko informāciju varat viegli atrast, piemēram, tā katalogā. Daudz svarīgāka, manuprāt, ir braucēja subjektīvā uztvere. Tāpēc šo testu veidoju pilnīgi citādu. Es nevis testēju mašīnu, bet gan aprakstu savas sajūtas, emocijas un baudu, ko sniedz šīs automašīnas lietošana.
Protams, es saprotu, ka katram indivīdam uztvere var atšķirties, bet tas man neaizliedz izteikt savu viedokli. Es šajā testā necenšos būt konsekvents, jo, kā zināms, emocijas tādas nav. Nesen man bija izdevība izmēģināt un, iespējams, arī nopirkt BMW 760Li, tāpēc gribētu dalīties savos iespaidos par šo auto ar citiem, kuri arī būtu potenciāli šī modeļa pircēji.
Es neesmu ne profesionāls autobraucējs, ne auto eksperts, ne arī mans kāds maksājis par šo testu, tāpēc šis raksts ir tikai mans personīgais viedoklis un var nesaskanēt ar citu viedokļiem.
:
:: |
:BMW 760Li tomēr atšķiras no citiem, to var visvieglāk sazīmēt pēc tā silueta un pirmajā brīdī dīvainā spoilera. Arī safīrmelnā metālikas krāsa izceļas uz pārējo fona: |
Vēla rudens vakars. Man rokā ir tikai BMW pults un portfelis. Ārā jau kļūst vēsi, tāpēc cenšos sameklēt savu auto.
Jāatdzīst, ka visas mašīnas tumsā izskatās vienādas, tāpēc to nemaz nav tik viegli izdarīt. Beidzot! BMW 760Li tomēr atšķiras no citiem, to var visvieglāk sazīmēt pēc tā silueta un pirmajā brīdī dīvainā spoilera. Arī safīrmelnā metālikas krāsa izceļas uz pārējo fona.
:
:: |
:Jaunās 7. sērijas BMW nav tradicionālās atslēgas, tam ir vadības pults: |
Visas problēmas tikai sākas pēc tam. Vispirms gribu uz aizmugurējā sēdekļa salikt vēl dažas lietas, tāpēc nospiežu atslēgšanas pogu. Auto nopīkst un nomirdzina savus, būsim godīgi, skaistos ksenona lukturus, tāpēc dodos pie aizmugurējajām durvīm un cenšos tās atvērt. Kas tev deva! Tās ir ciet, tāpēc spiežu pogu vēl vairākas reizes. Man par šausmām, atveras visi logi un jumta lūka! Spiežu bloķēšanas pogu, un viss aizveras. Izrādās, ja atslēgšanas pogu nospiež vienreiz – atslēdzas tikai šofera durvis, lai atslēgtu visas pārējās, jāspiež divreiz.
Kad esmu atvēris durvis, pārsteidz to aizvēršanās mehānisms. Tās tiek it kā piesūktas virsbūvei, tāpēc tās nevajag aizcirst, bet tikai aizvērt. Tas notiek praktiski bez skaņas.
Tā nu es sēžu šofera krēslā bez mazākās nojausmas, kā auto iedarbināt. Saprotu, ka man nav atslēgu, tāpēc tam jāizmanto pults. Blakus Start pogai atrodas neliela atvere. Jau no reklāmām zinu, ka tur jāievada mana pults, un to arī izdaru.
Iedegas lielas ekrāns viduskonsolē. Tad nospiežu Start, un nekas nenotiek, tikai iedegas panelis. Spiežu vēlreiz, tad ieslēdzas aizdedze. Nospiežu vēlreiz, un viss izdziest. Spiežu atkal, tas pats. Esmu pilnīgā izmisumā. Zvanīt draugiem nevaru, jo tad mani sauks par neprasmīgu, un palikt visu nakti parkā, aukstā automašīnā, arī negribas. Tāpēc sāku eksperimentēt. Izrādās, lai šo auto iedarbinātu, jāievada pults un, turot nospiestu bremzi, jāspiež Start! Līdzko dzinējs iedarbojas, automātiski stūre līgani pabrauc zemāk un iedegas gaismas.
Tā kā arī salonā kļūst vēss, es visuskonsolē atslēdzu automātisko klimatu un pagriežu siltuma regulatoru. iDrive informatīvajā displejā parādās manis uzstādītais siltums. Pēc priekšējā iDrive kontrollera atrodas divas pogas, ar kurām ieslēdzu sēdekļu apsildi un ventilāciju. Kreisajā pusē uz stūres statņa atrodas stūres apsildes ieslēgšanas poga, ko arī nospiežu. Nepaiet ne divas minūtes, kad salonā jau kļūst tik karsts, ka varu novilkt mēteli.
Nu, pietiek apbrīnot statiski, jāsāk dinamiski! Auto ir nobloķēts. Par to liecina degošais P indikators mērinstrumentu panelī. Te nu atkal sākas problēmas, jo es nemāku pārslēgt ātrumus! Es viens neprotu izdomāt, tāpēc zvanu vienam no saviem „cīņubiedriem”. Izrādās, ka te nav nekā sarežģīta. Lai no N pārietu uz R, pietiek pavilkt pārslēgu pret sevi un, turot to tādā pozīcijā, pasist uz augšu. Uzreiz automātiski aktivizējas parkošanās asistents, un centrālajā displejā parādās shematisks auto attēls ar šķēršļiem. Atlaižu bremzi un uzdodu gāzi. Auto zemā tonī ierūcas un raujas atpakaļgaitā. Ātrums pieaug tik strauji, ka es atlaižu akseleratoru, kad sasniegti 60 km/h atpakaļgaitā. Strauji tuvojas vārti, par ko liecina parkošanās asistenta pīkstieni. Apturu auto. Līdzko ielieku N pozīcijā, tā ieslēdzas P – stāvbremze.
Lai aprakstītu savus piedzīvojumus ar iDrive konfigurēšanu un balss komandu izmantošanu, man vajadzētu veselu grāmatu, tāpēc teikšu tikai, ka šī sistēma ir ļoti ērta, ja zina lietošanas pamatlikumus. Vienīgā problēma varētu būt, ja vēlas mainīt uzstādījumus braucot. Bet to nu gan nevajadzētu darīt!
Pati iDrive sastāv no vairākām pamatdaļām: BMW asistence, komunikācijas, OB dati, navigācija, palīdzība, izklaide, uzstādījumi, klimats un drošība (auto apgādāts ar paaugstinātas drošības stikliem). Jāsaka, ka opcijas ir izkārtotas ļoti loģiski, tāpēc pie tām viegli pierast. Man vismaz tā šķiet, jo ikdienā strādāju ar elektroniku. Taču man jāapbēdina balss kontroles fani, jo mans auto saprata tikai vācu, franču un spāņu valodu, tāpēc es to nevarēju kā nākas izmēģināt.
:
:: |
:Pašu iDrive kontrolleri var gan grozīt, gan spiest uz leju, gan uz sāniem – atkarībā no vajadzības: |
Tagad apskatīsim tuvāk iDrive sistēmu. Šo sistēmu veido divi monitori un divi kontrolleri. Monitori atrodas uz viduskonsoles, bet kontrolleri – uz roku balstiem. Kad manam auto uzstādīja angļu valodu, tikai tad varēju šo sistēmu kā nākas izmēģināt. No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka iDrive slēdži ir cieti un grūti grozāmi, taču patiesībā tos regulēt ir pavisam viegli.
Pašu iDrive kontrolleri var gan grozīt, gan spiest uz leju, gan uz sāniem – atkarībā no vajadzības. Izvēlņu iedalījums man šķiet ļoti ērts un loģisks, vienīgi vairākām funkcijām piekļuvi gan gribētos ērtāk pieejamu, piemēram, DTC un balstiekārtas režīmiem. Man patiesībā nav gluži skaidrs, kāpēc aizmugurējiem pasažieriem vispār būtu nepieciešama iDrive dublētā vadība, ja nu vienīgi, lai palīdzētu šoferim.
Ļoti plašas ir klimata vadības iespējas. Iespējams regulēt vairāku zonu gaisa plūsmu, ventilāciju un pat grīdas gaisa siltumu, nemaz nerunājot par sēdekļu temperatūru, apturētas mašīnas ventilēšanu un individuālo uzstādījumu saglabāšanu. Man šķiet, ka tas viss ir vienkārši smieklīgi, jo lielākajai daļai cilvēku nepieciešana vien laba klimatkontrole un sēdekļu apsilde.
Vēl viens iDrive nelietderības piemērs ir mobilā telefona vadība. Manuprāt, tā ir tik sarežģīta, ka pat Siemens mobilais telefons šķiet ļoti ērts. Pat man – cilvēkam, kurš ikdienā izstrādā elektroniskās sistēmas – tas ir pārāk sarežģīti, vismaz ikdienai.
Lai būtu objektīvs, jāsaka, ka „runājošā” navigācijas sistēma, kas ir integrēta iDrive, patiešām ir ērta, bet man nav bijusi izdevība to pamēģināt, jo nav Latvijas kartes, kas būtu piemērota šai mašīnai.
No subjektīvajām sajūtām jāsaka, ka iDrive saskarne varēja būt intuitīvāka. Lai izvēlētos komandkarti, es (un ir aizdomas, ka ne tikai es) centos iDrive pogu spiest uz leju, bet pareizi – jāspiež uz priekšu. Bieži sajūk, kurā situācijā jāspiež uz leju, kurā uz sāniem un kurā – jāgroza.
Man tā arī nav izdevies piespiest savu auto man parādīt DVD filmu, kaut esmu mēģinājis daudzas reizes. DVD lasītājs atrodas bagāžniekā kopā ar GPS bloku. Kad tur ielieku Matrix: Reloaded disku, nekas nenotika.
Domāju, ka iDrive vēl jāiet garš attīstības ceļš, līdz sistēma kļūs patiešām ērti lietojama.
:
:: |
:Aizmugurējais televizoriņš kalpo arī par pasažieru iDrive displeju: |
Tā tālvadības pults arī ir tālu no pilnības, taču lietot var.
Par skaņas sistēmu varu izteikties tikai pozitīvi. Protams, šis auto nav paredzēts, lai tīņi klausītos kaut kādu savu elku skaņdarbus, taču, paklausoties dažu operu ārijas un Mocarta vijoļkoncertu, paliku pilnībā apmierināts. Sistēma perfekti reproducē augstos un vidējos toņus, vienīgi mazliet pietrūkst apakšējo.
Secinājumi varētu būt šādi. BMW ir kārtējo reizi pārcenties ar tehnoloģiju implementāciju savās automašīnās, aizmirstot, ka tehnoloģijas nav pašmērķis, tās ir tikai līdzeklis pilnības sasniegšanai. Ja mana automašīna stāv garāža, es labprāt izmēģinu visas tās iespējas un pat paciešu dažus trūkumus. Jautājums – vai es tos paciestu, atrodoties uz ceļa?
Par braukšanu. Ieejot iDrive nodaļā „Uzstādījumi”, ir divas nodaļas DSC un DTC. DSC ir dinamiskā stabilitātes kontrole. Tā neļauj auto sasvērties pagriezienos un pie lieliem paātrinājumiem. DTC ir vilkmes kontroles sistēma. Tā vairāk paredzēta ziemai. Šīs sistēmas apvienojumā ar ABS, DBC, EBV un Dynamic Drive nodrošina auto lielisku noturību uz ceļa. Ar ieslēgtu DSC gribēju mašīnu ar ātrumu 110 km/h samest, taču man tas neizdevās, jo auto vienkārši apstājās, tā arī neapgriezies. Bez šīm sistēmām gan neiesaku braukt, jo, kā liecina mana pieredze, 760Li pagriezienos ir visai nestabils, ar tieksmi uz sasvēršanos.
Tad vēl pastāstīšu par reālo braukšanas pieredzi. Pēc īsas iepazīšanās ar braukšanu manuālajā režīmā, biju gatavs pilsētas pārbaudījumam. Krustojumā, pie kura es stāvēju, piebrauca kaut kāds antīks autiņš, arī BMW. Mana skaistā mašīna laikam to zelli ne pa jokam aizvainoja, tāpēc sāka šis demonstrēties, aicinot mani uz autiņu paātrinājuma salīdzinošajiem testiem. Es, protams, izlikos to niecību nemanām, taču, kad iedegās luksofora zaļā gaisma, mēreni uzgāzēju savam skaistulim. Pēc desmit sekundēm mans ātrums bija 120 km/h, un es bez problēmām atstāju to „sīkaļu” aiz muguras. Gribētu redzēt viņa sejas izteiksmi!
Lai atvētu logus, uz durvju roktura ir četras podziņas katram logam. Ja konkrētā loga pogu piespiež, kamēr sajūt pretestību, tad logs nolaižas, kamēr tur pogu nospiestu. Kad pogu atlaiž, tas apstājas. Ja pogu piespiež stiprāk, tad tas nolaižas līdz galam. Līdzīgi, kā manam BMW 750i E38. Lai logu aizvērtu, jāpavelk konkrētā loga slēdzis.
Kreisajā stūres pusē pati pirmā ir balss kontroles poga, bet, kā jau teicu, man neizdevās to izmēģināt. Vienīgi varu teikt, ka man nepatika balss. Tā bija korekta, bet vecišķa vīrieša balss, kas man vāciski kaut ko teica. Gribētos gan kādu seksīgāku balsi.
Par salonu. Manuprāt, tas ir lielisks. Sēdekļi apvilkti ar ādu, panelis un salona detaļas ar riekstkoka ielaidumiem. Pilnīgi perfekts. Uz grīdas atrodas velūra paklājiņi, tāpēc šeit nedrīkst sēdēt, piemēram, ar dubļainiem zābakiem. Vienīgi nedaudz mulsina priekšējā paneļa kvalitāte. Indikatori izgatavoti visai primitīvi ar zemu detalizācijas pakāpi.
:
:: |
:Indikatori izgatavoti visai primitīvi ar zemu detalizācijas pakāpi: |
Aizmugurē mani pārsteidza sānu logu forma. Tie izskatās it kā izstiepti, bet tas nespēj sabojāt kopskatu. BMW televizoriņš gan, manuprāt, tur nepavisam neder, jo tas ir mazs un ar apšaubāmu attēla kvalitāti. Par 200 Ls var nopirkt pārnēsājamu LCD auto TV ar daudz labāku attēla kvalitāti, taču bez DVD. Televizoram pievienotā tālvadības pults arī nav pārāk ērta. iDrive dublējas arī aizmugurē sēdošajiem: aizmugurējā sēdekļa vidū, uz roku balsta.
Pirms nedēļas man gadījās vest kādu meiteni, kura man sēdēja priekšā blakus. Viņa bija kaislīga BMW pielūdzēja un nekad nebija braukusi ar 760Li. Es, protams, viņai visu izrādīju un izstāstīju, beigās piedāvāju viņai apskatīt savu „agregātu”. Kad parādīju V12 Valvetronic dzinēju, viņa bija ekstāzē, tāpēc piedāvāju pāriet uz aizmuguri. Lai tas, kas tur notika, paliek starp mani, viņu un BMW, taču kustoties nejauši aizķērām iDrive kontrolleri. Tagad es zinu – pirms doties uz aizmuguri, man no savām šofera durvīm jānobloķē aizmugures vadība. Virs šofera durvju roktura atrodas vairāki slēdžu. Jānospiež melna podziņa, kas ir pēdējā ārējā pogu rindā.
Gribēju aprakstīt arī kādu neparastu salona elementu – tā smaržu. Šim BMW salona aromāta pamatbuķeti veido jaunās ādas un lakas tīrais aromāts. Vieglu noti salona aromātam piešķir tabakas un plastmasas nianses. Kopumā varu teikt, ka šo auto pazītu arī ar aizsietām acīm pēc tā smaržas vien.
Tas būtu viss, jo 760Li ir tik daudz funkciju, ka es vēl visas nemaz nepazīstu un neizmantoju, piemēram, RDC kontrolē spiedienu riepās. Viss ir pilnībā automatizēts, tāpēc pat logu tīrītāji ieslēdzas paši.
Ikdienā pats braucu ar 1998. gada BMW 750i. Autiņš, protams, nav tik spožs kā šis, taču, manuprāt, tā vadāmība ir krietni labāka. Arī tā laika filosofija man vairāk ir pie sirds – autiņi bija sportiskāki un mazāk pompozi. Jaunais BMW 760Li man atgādina Lincoln Town Car, un ne jau labā nozīme. Mūsdienu Bengla (BMW kompānijas galvenais dizaineris – redakcijas piezīme) BMW zaudējuši savu garu. Un man šķiet, ka šis gars ir līdzsvars. Līdzsvars starp dzinēju un bremzēm, starp balstiekārtu un elektroniku.
Kādreiz ar standarta BMW varēja izdarīt gandrīz vai kaskadiera cienīgus trikus. Savukārt mūsdienu autiņi, šķiet, vairāk domā par neprasmīgo braucēju brīdināšanu un pasargāšanu no kļūdām, nekā par citu sportisko ambīciju apmierināšanu. Arī elektronika, kas manā vecajā 1998. gada BMW 750i palīdzēja vadīt auto ekstremālos apstākļos, tagad vairāk rūpējas par komfortu un izklaidi. Piemēram, salona temperatūru iespējams uzstādīt ar smieklīgu precizitāti.
Šis, lai arī flagmanis, nav priekš manis. Galvenais jau cena, kas ir astronomiska pat BMW. Tāpēc braucu ar savas firmas 760Li. Taču pēc pāris gadiem – varbūt...
Lejupielādējiet arī saistīto video (MOV formāts).
BMWPower.lv reģistrētais lietotājs Aivars750iE38