Mana BMW 740i Sport stāsts

Pats par BMW nekā daudz nezināju un vēl joprojām nezinu. Pirmā iepazīšanās ar šīs markas automobili sanāca drauga Darrena vainas dēļ, iepazinu viņu 1999. gada beigās. Tolaik viņam bija (un vēl ir) 1996. gada 740i kā kompānijas automašīna un 1997.gada BMW 540i Sport kā personīgais automobilis. Braukt iznāca ar abiem…

Ļoti patika 540i, jo tas bija ar 6-pakāpju manuālo kārbu, lai gan arī „septītais” likās tīri iespaidīgs auto, tolaik manas finansiālas iespējas bija nedaudz pieticīgākas, tādēļ iegādājos Mitsubishi Montero SR, ar kuru ziemas braukšana izdevās labāka, nekā ar manu iepriekšējo Elipse GS-T.

Mazliet vēlāk iegādājos savu pirmo (un droši vien pēdējo) jauno automašīnu – 2000. gada Mazda Millenia S. Ļoti sportisks sedans (210 Zs), kas arī veicināja manu pierašanu pie dažādām “labierīcībām” luksus klases automobiļos. Pāris gados nobraucu 80’000 km un sāku meklēt aizvietojumu Millenia… Mazda tika pārdota labi pazīstamam cilvēkam, un jauna „autiņa” medības varēja sākties. Pēdējo sešu mēnešu laikā apskatīju apmēram astoņus dažādus auto, sākot ar BMW 328i un beidzot ar Infiniti G35. Lai gan tolaik bija pieejama vesela kaudze ļoti konkurētspējīgu auto manu iespēju robežās, man pašam vienmēr mīļākie bija automobiļi ar balti zilo propelleri uz motora pārsega.

Tā kā beidzot tika pieņemts lēmums, ka pirkšu savu pirmo BMW, nu vajadzēja izprātot, kurš no daudzajiem modeļiem saprāta cenu robežās būtu tas labākais. Ilgi un dikti pētīju žurnālus un interneta testu rezultātus, un arī pats testēju vairākus mazlietotus „bimmerus”. Z3 3.0 Coupe – ļoti ātrs, bet pārāk maziņš; 328i Sport – izklausījās tīri skaļš uz ceļa un arī ne īsti ātrāks par manu Millenia; 528i – mazliet vairāk jaudas gribējās; E46 M3 iznāktu daudz par dārgu, un E39 540i Sport bija diezgan grūti atrast ar manuālo kārbu, normālu nobraukumu un „pareizo” papildus aprīkojumu. Citiem vārdiem sakot, šķita, ka 7. sērija būtu ideāla manām vajadzībām un iegribām. Apskatīju vairākus E38 eksemplārus, un praktiski uzreiz parādījās pāris citi kritēriji: tam vajadzētu būt ar vismaz 4,4-litrīgu V8 dzinēju un jaunākam par 1998.gadu, jo tad tika nomainīti priekšējie lukturi ar apaļajiem izgriezumiem apakšā.

Pāris nedēļas vēlāk beidzot atradu SAVU BMW… 2001.gada 740i Sport, Titanium Silver krāsā ar pelēku ādas salonu, Steptronic ātrumkārbu, ksenona lukturiem, navigācijas sistēmu (lai gan vēl joprojām ar mazo ekrānu), Premium un Cold Weather paketēm, un ar interesanto Active Comfort opciju (masāžas sēdekļi priekšā sēdošajiem). Nobraucis šis „aparāts” bija apmēram 85’000 km.

Neliela atkāpe no tēmas. Liels paldies būtu jāsaka arī Edzulim un Prfctyon par padomu šī pirkuma veikšanai, tajā laikā vēl iAuto vortāla forumā.

Tā vai citādi, šis 740i atradās Čikāgā, Illinoisas štatā. Aizvien nervozāks paliku, līdz beidzot tur ierados. Atradu dīlera placi (Perillo BMW) bez lielas aizkavēšanas. Tad nu arī ieraudzīju THE CAR. Simts vārdiem nevar īsti izteikt, cik labi un iespaidīgi šis auto izskatījās dabā, praktiski perfekta krāsas un salona kombinācija, 18 collu M Split Spoke diski ar gandrīz jaunām Michelin Pilot Sport riepām utt. Kopā ar pārdevēju devāmies nelielā testa braucienā, un visas manas bažas un šaubas bija izkliedējušās. Lai gan "autiņš" bija vismaz divus gadus vecs, Bavārijas kvalitāte zemāka kļuvusi nebija. Par jaudas trūkumu no 4,4-litrīga motora nebija jāsūdzas, viss darbojās kā paredzēts. Tad nu pēc nelielas kaulēšanas procedūras pirkums tika veikts, un kļuvu par BMW 740i Sport īpašnieku.

Ja var ticēt BMW datoram, tad no Čikāgas līdz mājam Denverā, Kolorādo štatā, iznāk 1’034 jūdzes jeb apmēram 1’723 km. Šo attālumu iznāca veikt divās dienās, jo braucu viens pats. Šis pagarais ceļojums deva man diezgan labu un objektīvu iespēju novērtēt sava jaunā auto plusus un mīnusus. Pirmkārt, ļoti komfortabls automobilis, pat ar „cieto” sporta piekari; viens no visklusākajiem auto ar kādu jebkad biju braucis (izņemot vienīgi 750iL ar dubultajiem durvju stikliem). Otrkārt, uzreiz iepatikās 282 Zs (Eiropas versijām 286 Zs) motors, un, spriežot no maniem pirmajiem iespaidiem, visi „zirdziņi” bija pie labas veselības. Nebija nekādu problēmu uz I-70 šosejas “izgriezt pogas” gan Honda Prelude, gan Acura RSX, gan arī Mercedes-Benz CLK320. Paātrinājums no 130 līdz 200 km/h ir vienkārši fenomenāls! Iznāca arī pāris reizes atdurties pret 155 mph (250 km/h) ātruma ierobežojumu, lai gan likās, ka spidometrs rādija apmēram 170 mph. Lai arī no 0 līdz 40 km/h šis auto nav tas ātrākais, droši vien palielās masas dēļ, šķiet, ka šis fizikas likums neeksistē virs 70 km/h.

Vienīgais, ko, manuprāt, BMW vajadzēja uzlabot, ir Premium Sound – vēl joprojām izklausījās pēc veca AM radioaparāta, it īpaši salīdzinājumā ar BOSE sistēmu manā Millenia. Arī navigācijas sistēma atpaliek no Lexus piedāvātās; virs 120 km/h navigācijas kursors manāmi „atpaliek” no auto patiesās atrašanās vietas, arī pilsētā dažreiz krustojumi paradās pus kvartālu vēlāk.

Kad beidzot nokļuvu Denverā, dabūju nedaudz negaidītu un šajā situācijā nepatīkamu pārsteigumu – apmēram 25 cm sniega kārtu. Lai gan standarta aprīkojumā dabūju Dynamic Stability Control sistēmu, izslidošana pat no manas ieliņas bija diezgan interesanta. Loģisks secinājums: vajadzīgas ziemas riepas. Pēc nelielas konsultācijas ar Darrenu iegādājos Arctic Alpin komplektu ar 16 collu lietotiem E38 diskiem ($700).

Kombinācijā ar DSC šīs riepas deva ļoti manāmu atšķirību. Protams, smags aizmugurējās piedziņas sedans vēl joprojām nav tas ideālākais auto ziemas apstākļiem, bet vismaz mana pārvietošanās no mājam uz ofisu kļuva mazliet mierīgāka un manāmi ātrāka. Tomēr īstie ziemas prieki sākas ar DSC atslēgšanu. Šis auto ir tik labi balansēts piekares atbilstības ziņā, ka nav problēmu to viegli (un droši) slidināt sāniski kaut vai katrā mazākajā līkumā. 7. sērija var būt ir tas lielākais un smagākais BMW modelis, bet tas tomēr joprojām ir BMW!

Lai gan lielākā daļa manas braukšanas iznāk pilsētā (lielākoties darba darīšanas), pat sēžot satiksmes „korķos”, sajūta ir daudz patīkamāka nekā citos automobiļos. Manuprāt, BMW tiešām ir „The Ultimate Driving Machine”, pat 7. sērijas modeļi. Nav nekāds noslēpums, ka daudziem nepatīk jaunās 7. sērijas E65 dizains. Ralph Schomp BMW centrā Denverā nevar lietotu E38 ieraudzīt ilgāk par pāris dienām… Man ir bijis tas prieks pēc sirds patikas izbraukāties gan ar 750iL, gan arī ar Darrena DINAN M5, bet kaut kādā veidā vienmēr pašam savs auto ir bijis sirdij tuvāks.

And, as always, still love my Seven….

Bismarc, BMWPower lasītājs no Amerikas