Tikšanās ar trumpja “septiņsimto” – 760Li

Viņi ir rīkojušies pareizi. No sākuma nogaidīja, kamēr pāries pircēju šaubas par jaunā “septiņsimtā” dizainu. Bet pēc tam atklāja savu galveno trumpi – pašu labāku benzīna dzinēju pasaulē, kas ir novietots zem BMW 760Li motora pārsega. Divpadsmit cilindru, 6-litru darba tilpums, revolucionārais Valvetronic - un tiešā degvielas iesmidzināšana. Tādu motoru pasaule vēl nav redzējusi!

Viņi darīja pareizi, demonstrējot savu flagmani tieši Apvienotajos Arābu Emirātos. Pasvītrojot savu tehnoloģisko ģenialitāti, BMW 760Li lieliski iederas ar savu superdinamisko garu monarhu ģimenē. Starp debesskrāpju stikla klintīm Abu-Dabī un Dubaijā, uz taisniem un ideāliem lielceļiem, kas vijas caur tuksnešiem, zem klajām debesīm masīvais “septiņsimtais” izskatās, visticamāk, labāk kā jebkur citur!

Kaut arī vieta 12-cilindrīgā “septiņsimtā” prezentācijai bija nolemta jau diezgan sen – bavārieši jau sen saista savu BMW Clean Energy programmu ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE). Kā dzirdēts, tad tieši šeit, arābu saulgozī, tiks organizēta ūdeņraža ražošana – nākotnes ekoloģiski tīrā degviela! Šīs nozares attīstībai BMW kompānija tērē ļoti daudz līdzekļu. Šeihi, lai cik tas dīvaini neizklausītos, arī ir ieinteresējušies par “ūdeņraža” projektu. Jādomā, ka AAE ir pirmā valsts ar naftas ekonomiku, kas ir skaidri apzinājušies, ka “melnais zelts” – tas nav uz mūžību...

Tagad AAE aktīvi iegulda “naftas dolārus” alternatīvos ekonomikas sektoros – tajā skaitā, starp citu, tūrisma attīstībā. Supergreznais “septiņzvaigznīšu” hotelis Burj Al Arab, kurā izmitināja žurnālistus,- milzīga celtne-bura 321 metru augstumā, uzbūvēta uz mākslīgas salas,- pati augstākā viesnīca pasaulē!


Runā, ka kaut kur zemākajos hoteļa pazemes stāvvietas līmeņos ir paslēpts eksperimentālais “septiņsimtais” BMW ar “ūdeņraža” dzinēju. Bet žurnālistiem to neparādīja – visticamāk, lai mēs nenovērstos no sapņa. Tā diena būs rīt vai pat parīt. Pagaidām visi paliek savās vietās: šajā naftas piekrastē mēs nežēlīgi dedzināsim benzīnu 12-cilindru pagarinātajā versijā BMW 760Li.

Atšķirt “septiņsimt sešdesmito” no mazāk jaudīgajiem “septiņsimtajiem” ir iespējams pēc dizaina elementiem. Viegli var pamanīt, ka ir izmainījusies motora pārsega plūdlīnija paplašināto radiatora režģa “nāšu” dēļ, ar daudz masīvāku hroma apmali. Ar melnu, brīnišķīgu laku ir pārklāts vidējais statnis, aizmugurējo durvju mazā lodziņa rāmis un ārējo spoguļu “kājiņas”. Viltīgs dizaineru gājiens – “paslēpt” vertikālos elementus zem lakas un tādejādi tos nomaskējot zem stikla, bavārieši burtiski pārvērtuši “septiņsimto” par hārd-topu, vizuāli atvieglojot siluetu. Bet papildus vēl pa jumta līniju palaida hroma apmalīti – tas vizuāli šo augsto automašīnu padara piezemētāku. Tievs, horizontāls hroma rotājums bufera garumā arī piešķir vieglumu un iespaidīgumu “septiņsimt sešdesmitajam”. Žēl tikai, ka aizmugure “septiņsimtajam” gan palikusi bez izmaiņām. Smags tas izskatījās arī šajā rakursā, izraisot asociācijas ar begemotu vai ar “simt četrdesmito” Mersedesu. Dizaineriem vajadzēja vizuāli atvieglināt bagāžnieku, pievienojot aizmugurē kaut kādu jaunu horizontāli – piemēram, turpināt aizmugurējo gabarītuguņu līniju pa bagāžnieka vāku? Varbūt šis handikaps tiek pietaupīts nākošajam “restailingam”?


Un visapkārt – atgādinošās V12 “šiltītes”. Uz sliekšņiem, kad atver durvis, tās pat iedegas! 760Li versijas interjers izrādījās ļoti mājīgs. Mājīgs? Šajā ofisā, kas ieturēts high-tech stilā? Nudien, jā! Tā lieta ir detaļās, ar kurām 760(L)i atšķiras no mazāk jaudīgajām. Gan priekšējais panelis, gan durvis šeit ir iztapsētas ar augstākās kvalitātes ādu un ideālām salaiduma vietām. Un atmosfēra salonā ir kļuvusi daudz siltāka. Dekoratīvā BMW 760Li salona apdare ir no dārgas šķirnes kokiem un pat izrotāti ar vienkāršu inkrustāciju. Koks, starp citu, parādījies arī rokturos pie griestiem.


No eiropieša skatupunkta iznācis pat vairāk kā respektabli. Nu, bet šeihiem greznuma nekad nevar būt par daudz. Ļaudis no BMW saka, ka “septiņsimto” īpašnieki no Tuvajiem Austrumiem pieprasa, lai podziņas, ar kurām no iekšpuses aizslēgt durvis, būtu nevis no metalizētas plastmasas, bet gan no zelta! Tas, ko arābi domā ar jēdzienu “greznums”, lieliski var saprast hoteļa Burj Al Arab iekšienē. Sentimentāla zelta pārpilnība kopā ar aveņkrāsas safjānu un zilu samtu, milzīgi spoguļi, vannas istabā pods ar ādas riņķi, turpat – mozaīka ar piekrastes skatu. Pats “lētākais” numurs maksā 950 dolārus diennaktī! (Kaut gan BMW kompānijai noteikti ir atlaides.) Arhitektūra ne mazāk pompoza: gigantiskas palmas-kolonnas, velve virs ieejas apartamentos, durvis,- inkrustētas ar dzelteno metālu...


Pēc tāda formu “krāšņuma” un krāsu trakulības “septiņsimtais”, novietots pie Burj Al Arab ieejas, izskatās kā eiropeiskās gaumes un mērenības iemiesojums. Šeit arī ir ļoti daudz greznuma, bet tam ir pavisam citas īpašības. Aizmugurējam pasažierim pagarinātajā versijā paredzēti vairāki neparasti gaismas avoti: lampiņas aiz sēdekļiem – lasīšanai, bet smalkas sarkanas gaismas diodes uz iDrive vadības kontrollera – tagad tas ir parādījies arī aizmugurē. Tāpat kā šķidro kristālu ekrāns, kas uzstādīts izbīdītā kronšteinā centrālajā tunelī starp priekšējiem beņķiem. Jāsaka, ka no aizmugurē esošā iDrive nav iespējams izmainīt piekares režīmus vai sistēmas navigāciju, tā ir paredzēta tikai informācijai, izklaidei un sakariem. Bet papildus iDrive monitoram šī mašīna bija aprīkota ar 6 DVD disku mainītāju, kas paslēpts bagāžniekā. Šķidro kristālu ekrāni, kas iebūvēti priekšējo atzveltņu aizmugurē, kopā ar audiosistēmu LOGIC7 rada patiesu kinoteātri miniatūrā.


Starp citu, Mercedes S-klasē aizmugurē man sēdēt bija ērtāk. Pie tam, tas nebūt nav jautājums par vietu kājām, bet gan par iekāpšanas īpatnībām. “Septiņsimtā” aizmugurējā dīvānā tu sēdi augstāk, kas paredzēts disciplinētākai pasažiera pozai. Un neskatoties uz lielo daudzumu regulēšanas iespējām, iekārtoties tik relaksējoši kā S-klasē man neizdevās... Bet atšķirībā no tā paša Mersedesa, saulessargi aizmugurējās durvīs ir ar servopiedziņu. Elkoņbalstos gan priekšā, gan aizmugurē – speciālas bezvadu Siemens klausules, bet vadītājs hands-free režīmā var izmantot klaviatūru, kas izvelkama no priekšējā paneļa, vai arī izmantot balss izsaukuma funkciju. Ar balsi var vadīt arī navigācijas sistēmu. Vienkārši lielisks priekšējais sēdeklis ar vienpadsmit regulēšanas elementiem: cilvēkiem, kam nav pareiza stāja, kā man, iespēja regulēt sēdekļa augšdaļu ir zelta vērta. Iebūvēta ventilācija, apsilde, nomierinoša masāža...


Bet galvenā ievērojamākā lieta “septiņsimtajam” flagmanim ir paslēpts zem motora pārsega. 6-litrīgais V12 dzinējs ar 445 Zs jaudu un 600 Nm lielu griezes momentu. “Piedot gāzi” vajag akurāti, it sevišķi kad aizmugurē sēž kāda svarīga persona. Ja iespiež pedāli līdz kick-down, “septiņsimtais” vienkārši izšaujas no vietas, piespiežot pasažieru galvas pie atzveltņu pagalvjiem. Bet kāda skaņa! Caururbjoša, dzēlīga, pārliecināta. Skaidrs, kāpēc tādu balsi nemaz nemēģināja “apslāpēt”: motors salonā labi izklausās visā apgriezienu diapozonā.

Autostrādes Emirātos ir gludas kā spogulis un taisnas kā poligons Dmitrovskā, kur testējam automobiļus. Lieliska vieta lidojumam ar 12-cilindrīgu laineri. Gāzi grīdā! Pēc acumirkļa abi Valvetronic sistēmas elektromotori nodrošina augstāko iespējamo ieplūdes vārstu pacēlumu 9,8 mm, abi degvielas sūkņi palielina spiedienu līdz paredzētajiem 100 bāriem – un sākas Paātrinājums! Līdz simtam, saskaņā ar rūpnīcas datiem,- piecas ar pusi sekundes! Līdz diviem simtiem – 17 sekundes! Un tas viss pie 2225 kg masas!


6-pakāpju “automāts” noregulēts perfekti. Pat manuālajā režīmā pārslēgšanās “uz augšu” notiek nemanāmi – tikai cipari uz displeja starp tahometru un spidometru nomaina viens otru. “Uz leju” ātrumkārba pārslēdzas ne tik zibenīgi. Piekare – lielisks kompromiss starp komfortu un vadāmību. 760 versijas šasija nav tikusi pakļauta konstruktīvai pārbūvei: priekšā – atsperes, aizmugurē – pneimoelementi. Amortizatori ar elektronisko vadību cīnās ar šūpošanos. Hidropastiprinātājs Servotronic maina stūres jūtīgumu atkarībā no ātruma: parkojoties stūre ir ļoti “mīksta”, bet pieaugot ātrumam reaģē pat uz mazāko nobīdi no “nulles”. Pat strauji pārkārtojoties, ir grūti kļūdīties.

Bremzes – milzīgi ventilējamie diski 374 mm diametrā, kas teju knapi ietilpst 18-collīgos diskos, un divvirzuļu suporti. Protams, lai strauji “nosēdinātu uz skrejceļa” gandrīz divarpus tonnas, bremzes pedālis ir jāspiež diezgan spēcīgi. Bet pati bremzēšana notiek ļoti strauji!


Vienvārdsakot, tas ir trumpja “septiņsimtais”, tur nav ko iebilst. Bet, lūk, jautājums – bet kā ar jauno Mercedes S600? Kā bavārieši ir palaiduši garām “kalpu” ar viņu V12 bi-turbo motoru – 500 Zs, 800 Nm un 4,9 sekundes “no nulles līdz simtam”?

“Mēs netaisāmies piedalīties cīņā par zirgspēkiem,” dod negaidītu atbildi viens no BMW kompānijas top-menedžeriem. “Šajā klasē jauda un griezes moments nav galvenais. Mūsu automobilis pilnībā apsteidz konkurentus kvalitatīvo īpašību kopsummā. Tas ir pietiekami ātrs, ir lieliski vadāms, ekonomisks un pilnīgs no tehniskā skatupunkta. Cita tāda tirgū nav!”

Tātad, pati tehniskā pilnība! Beidzot iekš BMW ir parādījusies radaru kruīz-kontrole – “septiņsimtais” ne tikai uztur noteikto pārvietošanās ātrumu, bet arī drošu attālumu līdz priekšā braucošajam automobilim. Strādā lieliski! Es pat pamēģināju simulēt avārijas situāciju, strauji iekārtojoties aizmugurē automobilim, kas pārvietojas ar mazāku ātrumu. “Septiņsimtais” rīkojās cienīgi – raustīties nesāka, bet pēc acumirkļa (pārliecinoties, ka šķērslis nav izzudis) sāka ātri un vienmērīgi samazināt ātrumu.

Tomēr tas viss ir arī konkurentiem. Bet tehniski pilnīgais motors – tik tiešām ir trumpis. Interesanti, ka īpaša BMW tehnisko inženieru uzvara ir nevis īpaša uzmanības pievēršana dzinēja jaudas palielināšanā, bet gan degvielas patēriņa samazināšanā. Pat “lidojot” pa Emirātu autostrādēm ar ātrumu 250 km/h, vidējais degvielas patēriņš uzrāda tikai 19,5 litrus uz 100 km – pavisam neslikts rezultāts tādam automobilim. Pie tam, 760(L)i atbilst ne tikai ekoloģiskajām normām EUR4, bet arī pašām stingrākajām prasībām pasaulē – amerikāņu LEV augstākajam standartam.

BMW kompānijas kvotas Krievijā paredz vairāk kā 100 šādas automašīnas gadā. Un pat neskatoties uz samērā augsto cenu (apmēram 150 tūkstoši eiro), tajā, ka “septiņsimt sešdesmito” gaida panākumi Krievijā, var nemaz nešaubīties...

Mihaels Petrovskijs
www.autoreview.ru

Tulkoja Bimmer