BMW M5 vs. Audi RS6

Debesis virs auto poligona sāka pamazām satumst: tik tikko sāk smidzināt. Pustumsā, kas pamazām pārņēma poligona ceļu, melns “piektais” BMW atgādināja dzinējsuni ar izliektu muguru, kas sastindzis uzbrūkošam lēcienam. Tikai neviens dzinējsuns pasaulē nav spējīgs noskriet kilometru no vietas 25 sekundēs. Bet BMW M5 to spēj: mūsu izmēģinājumi tikko to pierādīja! Tagad uz mērīšanos jādodas Audi RS6 universālam. Pēkšņi asfalts sāk satumst. Lietus? Sliktāk – sniegs oktobrī! Vai tiešām nepaspēsim izmērīt dinamiku? Vienīgā cerība – uz superuniversāla Ingolštates pilnpiedziņas sistēmu...

Bet cik viss jauki sākās... Ceļi bija sausi, caur mākoņiem pat saulīte spīdēja. Garastāvoklis bija brīnišķīgs. Jo braukšana poligonā ar tādiem automobiļiem – tie ir dvēseles svētki, vārda diena sirdij! Dvēseles dzīres, beidzot...

BMW M5 – mūsu mīlulis jau no 1998. gada, kad “emka” tagadējā E39 virsbūvē parādījās ar 400 zirgspēku V8 4.9 dzinēju. Lielisks motors ar 500 Nm griezes momentu, aizmugurējā piedziņa, 6-pakāpju mehāniskā Getrag ātrumkārba, pašbloķējošais diferenciālis – un tas viss savienots ar biznesa klases sedana komfortu.


Tagad BMW M5 ir parādījies jauns un draudīgs konkurents – Audi RS6. Zem motora pārsega – V-veida “astoņnieks” ar 4.2 litru tilpumu, kas ar diviem turbokompresoriem attīsta 450 zirgspēkus un 560 Nm. Atcerieties – par 50 Zs un par 60 Nm vairāk, kā BMW M5!

Daudzos aspektos BMW M5 un Audi RS6 atšķiras ļoti kardināli. M5 koncepcija vairāk ir bezkompromisu: klasisku komponentu sedans ar atmosfērisko dzinēju un “mehāniku”. Bet Audi? Dzinējs – ar turbopūti. Piedziņa – uz visiem riteņiem. Transmisija – tikai 5-pakāpju Tiptronic “automāts”. Bez tam, Audi RS6 var būt gan kā sedans, gan kā universāls. Mums izdevās Maskavā atrast tieši universālu – Audi RS6 Avant,- un šīs konceptuālās pretrunas starp šiem abiem bavāriešu automobiļiem kļuva arvien uzkrītošākas.

Tiesa, pieticība raksturo šos abus automobiļus apmēram vienlīdz daudz. Nekādu milzīgu antispārnu, ne paplašinātu riteņu arku – tikai nedaudz izmainīti buferi, skaisti 18-collu diski, katrā pusē pa izpūtēja izejai un, protams, tādas ma-a-aziņas šiltītes. Kurš zinās, tas novērtēs...


Un saloni ir bez nekādas lētas bižutērijas: nopietnam cilvēkam nekādas pseidosacīkšu uzlikas uz pedāļiem un plastmasas moldingi nav vajadzīgi. Lieliski ādas sēdekļi un parocīga 3-spieķu stūre ar kārtīgu ādas apdari – tas arī viss, kas nepieciešams laimei automobilī, tahometra skala, kas izrotāta ar firmes zīmēm M5 vai RS6.

“Em-pieci”. Pagriežam atslēgu, maigi žūžo stūres statņa servopiedziņa, kas automātiski nolaiž stūri “darba” stāvoklī,- un lūk, pēc sekundi ilga startera darba, zem motora pārsega atdzīvojas 8-cilindrīga sirds. Vulkāniskās enerģijas koncentrāts – pāris centneru alumīnija lavas, kas novietota zem motora pārsega uz vibrācijas izolējošiem hidrobalstiem. Sajūga pedālis maigi atbalstās pret grīdu, roka ierastām kustībām pabīda ātruma pārslēgu uz priekšu. Līdzīgi kā jebkurā citā automobilī ar mehānisko pārnesumkārbu...

Bet šis ir tieši tas gadījums, kad ņūton-metru kvantitāte pāriet kvalitātē. Pateicoties BMW inženieriem – pavisam citā kvalitātē. Zem BMW M5 motora pārsega ir ideāls spēka agregāts! Sajūgam jānostrādā tieši tā, maigi un paredzami. Pārnesumkārbai jāpārslēdzas tieši tā – ar nelieliem un viegliem sviras gājieniem, un ar teju-teju sajūtamu “grūdienu” pie sinhronizatoru nostrādāšanas. Un, protams, vilkme. Lai tā būtu vienmēr, pie jebkuriem apgriezieniem – sākot ar brīvgaitas un beidzot ar maksimālajiem!

Starp citu, BMW M5 tahometrs nav parasts – kamēr dzinējs nav uzsilis, skalā starp 4000 līdz 6500 apgr./min. degs dzelteni sektori. Tas ir brīdinājums – aukstu motoru labāk nedarbināt līdz galam! Nedarbināsim, nedarbināsim – kas mēs, necilvēki kādi... Pie BMW M5 stūres baudu var gūt pat pie nesteidzīgas braukšanas. Otrajā pārnesumā dzinējs dzied patīkamā tenorā, kad bultiņa nokrīt līdz brīvgaitas apgriezieniem, tad, atbildot uz akseleratora pedāļa nospiešanu, salonā atskan maigas basa notis...


Šasijas regulējums – arī neizsmeļams patīkamu emociju avots. Ar kādu pateicību M5 atbild uz stūres pagriešanu, cik maigi iet pa Maskavas ielām! Spriežot pēc visa, pēdējo tīrs gadu BMW M5 raksturā komforts ir arvien uzkrītošāks – stūre nav jāgriež ar īpašu piepūli, reakcija uz stūres pagriešanu ir vienmērīga, bet pie bremzēšanas piekare pat atļauj nelielu virsbūves sasvēršanos uz priekšu.

Bet kur ir sportiskums, azarts, adrenalīns?

Pirmkārt, starp daudzajām pogām uz centrālās konsoles ir viena ar uzrakstu “sport” – nospiežot šo pogu, izmainās akseleratora pedāļa elektroniskais uzstādījums, un reakcija uz pedāļa nospiešanu ir asāka un agresīvāka. Un otrkārt, dzinējs jau ir uzsilis, un dzeltenie sektori tahometrā viens pēc otra pakāpeniski ir nodzisuši: bultiņas ceļš ir brīvs līdz maksimālajiem apgriezieniem!

Bet pat pie pilnas vilkmes, ar jebkura superkāra cienīgu ieskrējienu, BMW M5 nezaudē solīdumu un komfortu. Un ziniet, mums tas tieši patika!


Pārsēžoties Audi RS6, mēs gaidījām vēl lielāku “mietpilsoniskumu”. Kaut vai tikai tādēļ, ka no automobiļa ar plašu universāla virsbūvi un jumta reliņiem, neko daudz gaidīt nevar. Un arī ne mazā pieredze ar citām Audi A6 versijām lika domāt, ka, visticamāk, automobilis būs ar nedaudz sportiskāku garu.

Nekā nebija!

No viena gala līdz otram mazā Audi stūre veic divus ar pusi apgriezienus pret tieši trim BMW – izbraucot vienus un tos pašus līkumus, stūri jāgriež ar nedaudz mazāku leņķi. Bez tam, virāžās Audi ir jūtami izveicīgāks, kā BMW! Piepūle uz stūri ir lielāka – tā ir “cietāka” griežot, tā ir sportiskāka visos režīmos. Piekare arī ir noregulēta citādāk – jūtama vibrācija nepārtraukti iet caur virsbūvi un “atnāk” līdz stūrei. Bet pie tā visa, pietiekams kompromiss starp gaitas laidenību un Audi vadāmību saglabājas. Vienkārši M5 šis kompromisa punkts ir vairāk uz komforta pusi, bet RS6 – uz vadāmības pusi.

Starp citu, sportiski aksesuāri Audi RS6 salonā ir nedaudz vairāk. Piemēram, krēsli šeit ir pasūtīti Recaro ar RS6 logotipiem. Piederumu kombinācija ievērojami atšķiras no parastajiem Audi A6. Vēl viena atšķirība – divas mēlītes uz stūres, ar kurām var pārslēgt “automāta” pārnesumus. “Civilajās” Audi versijās priekš tā ir izmanto divas divvirzienu taustiņus uz spieķa, pa labi un pa kreisi – ar katru var “pazemināt” pārnesumu, kā arī pārslēgties “uz augšu”. Bet uz RS6 ir pavisam citādāka sistēma, tuvāka sacīkšu automobiļiem - pa kreisi “mīnus”, pa labi “plus”.


Ak vai, uz paša “automāta” aizturēm šīs izmaiņas nav atsaukušās – kā jau tas ir sastopams Audi, kārba pārnesumus maina bez īpašas steigas. Pie ieskrējiena katra pārslēgšanās “uz augšu” notiek nelielas “automāta” aizkavēšanās pavadījumā – kad elektronika uz acumirkli aizver droseli, automobilis burtiski piebremzē ar dzinēju. Bet ja pedālis tajā brīdī ir nospiests kaut vai līdz pusei, tad acumirklīgā dusmu sajūta tūlīt nomainās ar prieku: jūtama vilkme!

Sajust turbomotora specifiku praktiski nav iespējams – ne aizkavēšanās, ne “turbo bedres”. Pirmkārt, tas ir bi-turbo shēmas nopelns – divi nelieli turbokompresori, katrs no tiem “barojas” ar savas V-veida 8-cilindru bloka “pusītes” atgāzēm, tāpēc tam ir mazāka inerce, kāda būtu vienam, bet lielākam turbokompresoram. Tāpēc 4-litru biturbomotors sasniedz maksimālo griezes momentu jau pie 2000 apgr./min. – un “tur” to līdz 5600 apgr./min.


Otrkārt, palīdz arī “automāts”. Pie jebkuras akseleratora pedāļa nospiešanas, hidrotransformators ļauj motoram tūlīt griezties par pusotru tūkstoti apgriezieniem ātrāk. Bet no turienes turbo zonai roka vairs nav jāpadod... Rezultātā dzinējs praktiski vienmēr darbojas maksimālā griezes momenta zonā!

Kas tad ir ātrāks – BMW vai Audi? Dzinējs bez pūtes vai biturbomotors? “Mehānika” vai “automāts”? Aizmugurējā piedziņa vai pilnpiedziņa?

No sākuma uz pieckilometrīgās auto poligona trases iedegas gaismas – uz starta dodas BMW M5. Motoru turam uz 3000 apgr./min., atlaižam sajūgu, spēcīgs rāviens uz priekšu – un automobilis burtiski stīvējas kā pret neredzamu sienu. Mēs aizmirsām izslēgt stabilizācijas sistēmu DSC! Tā, kā jau paredzēts, neļauj izbuksēt aizmugurējiem riteņiem – un pie tā visa ievērojami “slāpē” ieskrējienu. Rezultātā 100 km/h sasniegt ātrāk kā 7 sekundēs neizdodas, ja ieslēgta ir elektronika.


Tātad, DSC nost! Dzinēja skaņa atkal ar augstu toņkārtu, starts – un tahometra bultiņa momentāni nonāk sarkanajā zonā, un atpakaļskata spogulī redzami vairs tikai zili dūmi no riepu sadegušā protektora. Pārāk intensīva izbuksēšana: dzinēja vilkme ir tāda, ka platie aizmugurējie riteņi izbuksē ne tikai pirmajā pārnesumā, bet gan otrajā un dažreiz pat trešajā! Tādā režīmā 100 km/h izdodas sasniegt no vietas 5.7 sekundēs. Bet tehniskajā grāmatiņā ir dotas 5.3 sekundes. Pamēģināsim vēlreiz, bez izbuksēšanas?

Dzinēja apgriezienus turam ap tūkstoti. Tagad ātri, bet vienmērīgi atlaižam sajūgu – un vienlaicīgi līdz grīdai iespiežam akseleratora pedāli. Rāviens uz priekšu! Tagad otro – arī pēc iespējas akurātāk strādājam ar gāzes pedāli un sajūgu. Atkal mežonīgs rāviens – un, lūk, tās paslēptās 5.39 sekundes! Mēs zaudējām rūpnīcas izmēģinātājiem tikai nepilnu vienu sekundes desmitdaļu – pie tam, saudzējot gan ātrumkārbu, gan sajūgu.

Ziniet, kas pārsteidz visvairāk? Ne jau piecas sekundes “no nulles līdz simtam”. Iedomājieties – 18 sekundēs, kurās “parasts” automobilis spējīgs no 120 km/h sasniegt 150 km/h, BMW M5 ir spējīgs ieskrieties līdz diviem simtiem! Bet pusminūti pēc starta, ātrums pārsniedz oficiālo maksimālā ātruma sliksni 250 km/h – un BMW turpina ieskrējienu... Ierobežotājs nostrādā tikai pie 262.7 km/h, uzlabojot rūpnīcas sniegtos datus par vairāk kā 12 km/h.


Tagad – Audi kārta. Pārvietojam mēraparatūru no M5 uz RS6, ieslēdzam tālās gaismas, izbraucam uz starta... Un paliekam auksti no briesmām: no debesīm, viegli griežoties, krīt lielas un baltas pārslas.

Pirmais sniegs.

Sveika, Gauja!...

Asfalts mūsu acu priekšā kļūst tumšāks: pārsliņas kūst un līdz ar viņām – arī cerība par mūsu testa veiksmi. Netērēsim tā jau dārgās sekundes. Ar mums taču kopā ir Quattro, pazīstamā pilnpiedziņas transmisija. Vecītis Torsens mums palīdzēs!

Ieskrējiens ar “automātu” – nav nekā vieglāka. Gāzi grīdā! Praktiski bez izbuksēšanas Audi izšaujas uz priekšu – burtiski asfalts zem riteņiem ir sauss, kāds tas bija minūti atpakaļ. Spidometra bultiņa “iesprūst” pie 85 km/h atzīmes, “automāts” pāriet otrajā pārnesumā... Un precīzā elektronika dod slēdzienu: 100 km/h – 5.18 sekundēs. Tagad esam pārliecināti: Audi RS6 ir ātrāks kā BMW M5! Lai arī tikai par divām sekundes desmitdaļām, bet ātrāks...

Visticamāk, “kā minimums par divām desmitdaļām”. Jo laika apstākļi mums nedeva iespēju kaut vai atkārtot ieskrējienu – no debesīm turpināja krist slapjš sniegs. Ja ne tas, tad ko zini – varbūt mums arī izdotos “izspiest” Ingolštates izsludinātās 4.9 sekundes “no nulles līdz simtam”?


Viss, ko mēs paspējām, - izmērīt maksimālo ātrumu un bremzēšanas ceļu no ātruma 100 km/h. Protams, ka maksimālā ātruma ierobežotājs uz Audi izrādījās “divpakāpju”. No sākuma tas nostrādāja kaut kur 240 km/h rajonā, pēc tam elektronika padomāja – un “atlaida” dzinēju, ļaujot sasniegt 266.5 km/h, par 16 km/h vairāk par oficiālajiem 250.

Starp citu, pie tā, ka ar Audi RS6 izdevās uzrādīt vērā ņemamus rezultātus, pateicība nav jāizsaka tikai pilnpiedziņai, bet arī lieliskajām Michelin Pilot SX Sport riepām – tās lieliski turas ne tikai uz sausa asfalta, bet arī uz slapja. Bet Dunlop riepas uz BMW pat uz sausa izslīd ātrāk, kā gaidāms. Ko vēl tur runāt par apsnigušu muklāju...

Jā-jā, par muklāju. Oktobra vidū virs Dmitrovas bija īsts februāra putenis! Asfalts momentāni tika pārklāts ar biezu slapja sniega segu, kuru riepu izgatavotāji apzīmē ar anglisku terminu slash. Viss, šodien tests tiek pārtraukts, varam doties uz Maskavu. Vismaz viens prieciņš – var panēsāties kā ziemā, bez riska nodeldēt riepas.


Traukties ar BMW – tīrās mokas: aizmugurējiem riteņiem, kas apauti ar vasaras Dunlop riepām, nepalīdz nedz elektronika, nedz pašbloķējošais diferenciālis aizmugurējā tiltā. Uzņēmuši ātrumu, atslēdzam DSC, nospiežam gāzes pedāli – un BMW paklausīgi nostājas sāniski. Aiziet, priekā! Bet vest M5 pilnīgā sānslīdē nav viegli. Pirmkārt, motors ir ārkārtīgi jaudīgs: nedaudz piespiedīsi gāzes pedāli – un griezīsies riņķī. Bet otrkārt, kad tu teju-teju uzdod gāzi par maz, esi bijis pārmērīgi piesardzīgs, riepas pēkšņi saķeras ar ceļu – un BMW sacērtas uz to pusi, uz kuru ir sagriezti priekšējie riteņi.

Jau nākamajā dienā mēs atkārtojām izmēģinājumus uz asfalta Hodinskā – gan uz sausa, gan uz mitra. Uzvedība tā pati: vai nu BMW slīd uz āru ar priekšējiem riteņiem, vai sacērtas sāņus līdz pagriezienam. Apbēdinoši, ne? Dažbrīd tik ļoti gribās ar jaudīgu aizmugurējās piedziņas automašīnu un “mehāniku” parādīt visu savu meistarību vadīt “klasiku”...


Toties Audi RS6 izcēlās visā savā pilnībā. Pat visbriesmīgākajā snigšanas gadījumā un ar vasaras Michelin pieredzējušam vadītājam stabilizācijas sistēma ESP šeit, vairumā gadījumu, nebūs vajadzīga. Ieskrējiena laikā elektronika tikai lieki “slāpē” motoru. Bet kad tu atslēdz ESP un nospied gāzes pedāli, tad Audi ar vieglu izbuksēšanu vienkārši izšaujas uz priekšu. Viss, ko vajag izdarīt,- neatlaist gāzes pedāli un koriģēt sānslīdi ar nelielu stūres pagriešanu.

Nez kādu ieskrējienu Audi RS6 veiktu sniegā ar labām ziemas riepām?

Vadīt Audi uz slideniem ceļiem, pirmajā brīdī, viegli – nometot gāzi, mašīna laideni aiziet sānslīdē. Lūk, tikai “automāts”... Tas, suns gatavais, pārslēdzas “uz augšu”, sasniedzot maksimālos apgriezienus, pat manuālajā režīmā. Un kas sanāk? Tu sašūpo mašīnu, atlaižot gāzi, nostādi sāņus, atver droseli – bet motors momentāni “atduras” pret ierobežotāju, un “automāts” lēnām pārslēdzas nākošajā pārnesumā. Pašā atbildīgākajā momentā automobilis nodevīgi tevi atstāj bez nepieciešamās vilkmes!


Vienvārdsakot, lai demonstrētu rallija paņēmienus ziemā, pilnpiedziņas Audi RS6, lai cik skarbi tas neizklausītos, neder! Un BMW M5, protams, arī.

Starp citu, būtu interesanti M5 aizmugurējās riepas nomainīt ar šaurākām. Jau sākotnēji tās ir platākas, kā priekšējās,- tas ir darīts arī tādēļ, lai samazinātu izbuksēšanas varbūtību pie tik lielas vilkmes, un, ticami, arī drošības apsvērumu dēļ. Jo tieši maksimālas braukšanas režīmā daudz šaurākas priekšējās riepas sāk izslīdēt ātrāk, kā aizmugurējās,- un pat nometot gāzi asos pagriezienos, BMW bieži aiziet ar priekšējiem riteņiem uz ārpusi!


Bet Audi riepas visas ir vienādas, un vadāmības balanss izrādās tuvāks optimumam. Tāpēc ar Audi izdodas darīt praktiski visu, ko gribās. Sacirst aizmuguri, iziet līkumu sānslīdē... Un ar lielgabala ieskrējienu doties tālāk taisnē – neatkarīgi no tā, kas ir zem riteņiem: sauss asfalts vai sniega un dubļu sajaukums.

Kuru no automobiļiem izvēlētos mēs? Tā vien gribās teikt: pilnpiedziņas BMW M5. Vai Audi RS6 ar “mehāniku”.

Ak vai, bet tāda automobiļa nav. Tādā gadījumā mūsu izvēle – Audi RS6. Vismaz pagaidām, kamēr ir sākusies ziema. Un par izšķirošos faktoru kļuva tieši pilnpiedziņa: oktobra slapjdraņķis spilgti parādīja, ka saimnieks uz ziemainajiem Krievijas ceļiem... Plus pie tā vēl lieliska iespēja iegūt parastu ģimenes universālu ar superkāra gaitas īpašībām. Audi RS6 mūsu garastāvoklī radīja tādu kā “oktobra revolūciju”. Asa un informatīva stūre, ātra reakcija, “muskuļota” piekare – tādas rakstura īpašības uz Ingolštates “sešiniekiem” mēs redzam pirmo reizi!


Bet arī pēc Audi RS6 parādīšanās, mūsu iespaids par BMW M5 nav krities. Tas joprojām ir GT grands – automobilis, kurā augstas klases komforts ir savienots ar superkāra dinamiku. Visticamāk, tieši M5 – tā ir kvintesence tagadējo BMW ideoloģijai!

Bet pa labam,- izvēle starp šīm divām automašīnām nav iespējama. Vajag savā īpašumā abas. Vasarai – BMW M5 par 112 tūkstošiem eiro. Bet ziemai – Audi RS6 par 102 tūkstošiem...

BMW M5 un Audi RS6 tehniskie parametri

autoreviw.ru
Aleksandrs Divakovs, Leonīds Golovanovs
Tulkojis Bimmer